Bufete: Ivo Lakučs - 3
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Zviedrijas lēmums spiest gāzi grīdā cīņā par tiesībām rīkot 2030. gada ziemas olimpiskās spēles strauji palielinājis aktualitāti arī par iespējamo Latvijas pievienošanos kandidatūrai. Ballīti gribas daudziem, taču atklāts paliek jautājums – par kādu cenu, no kuras kabatas, un – kas paliks pēc tam?

Vairāk nekā 40 gadus latvieši skauda igauņus un Piritu, kas 1980. gadā nocēla mums no degungala olimpiskās spēles, bet tagad izskan apņēmīgas balsis šo vēsturisko netaisnību izlīdzināt – padarot par olimpiskajām pilsētām arī mūsu pašu Siguldu un Rīgu. Vai gribam pacelt virs galvas šo karogu, kas mūs saistīs ar mūsdienu olimpiskās kustības tikumiem un vērtībām – tas nav tikai saimniecisks jautājums, bet arī filozofisks, par ko šoreiz "Bufetē" saruna ar vienu no inteliģentākajiem prātiem Latvijas sporta vidē Ivo Lakuču. Divu olimpiskā čempiona titulu arhitekts pašmāju BMX sabiedrībā vienmēr bijis baltais zvirbulis un vienubrīd jau bija ļāvies straumei sevi aiznest pavisam prom no riteņbraukšanas, tomēr – sirdij nepavēlēsi. Tiesa, nopietnu konkurenci BMX tagad sastāda futbols – Valmierā darba pietiek abos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!