"Pāreja no PSRS izlases uz Latvijas komandu notika vienā sekundē - nākamajā dienā pēc Viļņas notikumiem bobslejistiem bija jābrauc uz mačiem, kamanas jau bija aizvestas, bet no rīta visi vienbalsīgi nolēma, ka nebrauksim, un jau vakarā bobslejisti uz barikādēm sargāja Ministru kabinetu un premjeru. Bobslejisti uzreiz atteicās no startēšanas PSRS izlasē atšķirībā no citu veidu pārstāvjiem, kas vēl "koķetēja" ar NVS un PSRS izlasēm," atceras Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) viceprezidents Zintis Ekmanis.
Tāpēc arī 1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskās spēles bija tik smagas. Laiks līdz 1994. gadam Latvijas bobslejā bija ļoti grūts, jo viss balstījās uz pašu pleciem. Lielu atbalstu ārzemēs sniedza tautieši, īpaši ASV, jo sacensību laikā sportisti dzīvoja ģimenēs, turpina bijušais pilots. Pirmā Latvijas bobsleja komandas parādīšanās starptautiskajā apritē tika plaši ievērota - mūsējos filmēja pat lielie TV kanāli kā CNN.
Pēc Ekmaņa četrinieka trešās vietas 1992.gadā Pasaules kausa posmā pirmo reizi bobsleja sacensībās apbalvošanas ceremonijā tika uzvilkts brīvās Latvijas karogs.
1994. gadā bobsleja dzīve Latvijā nedaudz mainījās, kad federācijā sāka strādāt ar sporta menedžmentu. Tam sekoja Sanda Prūša laiks Latvijas bobslejā. Ja Albērvilā un Lillehammerē Latvijas bobslejisti vēl nebija pasaules elitē, tad Nagano olipiskajās spēlēs 1998.gadā Prūša pilotētās ekipāžas jau ieņēma 5.un 6.vietu divniekos un četriniekos. Tajā pašā gadā viņš izcīnīja trešo vietu Pasaules kausā divnieku ieskaitē.
2000. gadā Prūsis ieguva sudraba medaļu četriniekos Eiropas čempionātā, bet ar divnieku triumfēja Labas gribas spēlēs Leikpleisidas trasē. Gadu vēlāk notika pirmais lielais skandāls Latvijas bobslejā - Prūša organismā tika atrastas aizliegtās vielas. Oficiālā versija ir, ka sportists lietoja nekvalitatīvas pārtikas piedevas, tomēr viņam piesprieda trīs mēnešu diskvalifikāciju, kas traucēja sagatavoties Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm. Neraugoties uz šo incidentu, Prūša četrinieku ekipāža izcīnīja septīto vietu, kas bija viens no labākajiem Latvijas komandas rezultātiem šajās spēlēs.
Savā pēdējā karjeras gadā Prūsim izdevās iegūt Eiropas čempiona titulu.
Pēc Prūša stafeti cīņā par medaļām pārņēma Jānis Miņins. Viņš 2008.gadā uzvarēja Eiropas čempionātā, bet gadu vēlāk izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļu. Miņins uzvarējis vairākos Pasaules kausa posmos, kā arī piedalījies 2006.gada olimpiskajās spēlēs Turīnā - divniekos izcīnīta sestā vieta, bet četriniekos desmitā. Pēc četriem gadiem uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm Miņins devās jau kā viens no favorītiem, kurš veiksmes gadījumā varētu iesaistīties cīņā par medaļām četriniekos. Tomēr ceļš uz olimpiskajām spēlēm izrādījās smags, viņam neilgi pirms Olimpiādes sākuma veica apendicīta operāciju. Vankūverā Miņins ieradās, piedalījās treniņos, tomēr vēlāk tika nolemts, ka sacensībās viņš nestartēs.
2010./2011.gada sezonā izcēlās konflikts starp Miņinu un Latvijas izlases galveno treneri Sandi Prūsi un federācijas pārstāvjiem. Sportists izteicās, ka viņam ir "piegriezies" amatpersonu terors pret viņu. Konflikts tā arī neatrisinājās, un Miņins beidza aktīvā sportista karjeru. Vēlāk Miņins pauda vēlmi sacensībās pārstāvēt Beļģiju, taču tas tā arī nenotika, un tagad Jānis strādā par treneri Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!