Sandis Prūsis: tikai kvalificēties un aizbraukt uz olimpiādi – tas nebūs varoņdarbs  (13)

Kā ziņojām, pēc aizvadītās sezonas Latvijas Bobsleja un skeletona federācija (LBSF) ar valdības atbalstu iegādājās jaunu tehniku, ko bobslejisti pirmssezonas treniņos jau ir iemēģinājuši, aizvadot vairāk nekā 40 braucienus Lillehammeres un Siguldas trasēs.

"Nevaru konkrēti atbildēt, kas tieši ir labāks jaunajos bobos," sarunā ar portālu "Delfi" norāda Sandis Prūsis. "Jauna tehnika ir svarīga arī no psiholoģijas viedokļa – bija atrunas, ka mums jau nav tāda tehnika kā tiem, nu tagad mums arī ir tādas kamanas kādas gribējām, par kādām sapņojām. Redz, kur viņas ir! Ja kaut kas nesanāks, vairs nav ko vainu meklēt tehnikā, bet sevī pašā."

"Protams, tās ir augstvērtīgas, kvalitatīvi izgatavotas kamanas. Mēs šobrīd vairāk runājam par gaidāmo olimpiādi, bet es domāju, ka tas ir ieguldījums uz nākamajiem četriem gadiem. Vismaz!" piebilst treneris.

Prūsis gan norāda, ka jaunās tehnikas iegāde uzreiz negarantēs latviešiem nepārtrauktas uzvaras, arī pārējie konkurenti būs strādājuši, meklējuši, attīstījuši tehniku, jo likme šosezon atkal ir ļoti augsta – olimpiskās medaļas. "Tas, ka mums ir iegādātas līdzīgas kamanas kā lielvalstīm, nenozīmē, ka pārējie ir palikuši tajās pašās pozīcijās, kur līdz šim. Arī viņi iet uz priekšu," saka Prūsis. "Mēs vēl nevienam garām neesam aizgājuši, tikai kaut kādā posmā pietuvinājušies, un tas absolūti neko negarantē. Spēcīgās lielvalstis tādas nav tikai uz tehnikas rēķina, tās visās jomās ir spēcīgas – sportisti, treneri, inženieri, mehāniķi. Tā ir liela mašinērija, ar ko mēs sacenšamies, – ar to es vairāk domāju vāciešus. Pēc olimpiādes redzēs."

Pie jaunās tehnikas tiks Latvijas izlases vadošās ekipāžas, taču junioru komanda, kas startēs Eiropas kausa sacensībās, nav uzskatāma par atstātu novārtā, vienkārši viņu plāni un uzdevumi šosezon ir atšķirīgi no līderiem. "Arī iesēžoties labākā tehnikā, viņu rezultātos nekas daudz nemainīsies. Jaunajiem ir jābrauc, jāapgūst iemaņas, jāiziet ugunskristības. Viņiem lielāku uzmanību pievērsīsim nākamajā gadā," saka Prūsis.

Tāpat kā pārējo renes sporta veidu pārstāvji arī bobslejisti šosezon salīdzinoši mazāku vērību pievērsīs Pasaules kausa sacensībām, tās vairāk izmantojot kā tehnikas sagatavošanas placdarmu Phjončhanas spēlēm, taču tas nenozīmē, ka Oskars Melbārdis, Oskars Ķibermanis un Uģis Žaļims necīnīsies par uzvarām un punktiem, jo rezultāti Pasaules kausā tomēr nozīmē tikšanu vai netikšanu uz olimpiādi. "Mēs jau nebrauksim uz Pasaules kausa posmiem atpūsties vai "sačkot", mačos brauksim uz pilnu klapi, bet daudz kas vēl ir jāizmēģina," uzsver Prūsis. "Neesam šobrīd tik vāji, ka nevarētu atļauties eksperimentus un mums būtu jādomā tikai par kvalificēšanos, bet visu rādīs punktu tabula pēc pirmajiem mačiem. Es nekoncentrējos uz kopējiem Pasaules kausa rezultātiem, bet lai tiek izpildīts minimālais plāns – lai uz spēlēm tiek trīs divnieki un divi četrinieki. Protams, ne jau tikai lai tiek, bet arī cīnītos par kaut ko olimpiādē. Loģiski, ka mēs zinām, ko no mums gaida. Mēs jau paši to gribam (smejas). Tikai kvalificēties un aizbraukt uz olimpiādi – tas nebūs varoņdarbs!"

Runājot par jaunās sezonas sākumu, pieredzējušais treneris uzsver trīs pirmos Pasaules kausa posmus Ziemeļamerikā. Lai arī objektīvu skatu uz spēku samēriem šīs sacensības nedos, jo Pārkstijas, Leikplesidas un Vistleras trasē izteikti trenējas Ziemeļamerikas komandas, kamēr pārējie vairāk strādā Eiropā, šie posmi ir būtiski visas turpmākās sezonas kontekstā. "Ziemeļamerikas posmus es ne velti saucu par izdzīvošanas sacīkstēm," saka Prūsis. "Daudziem šķiet, kas tur, Amerika, bet Leikplesida un Vistlera ir divas ļoti smagas trases, īpaši četriniekiem. Tur vienkārši jātiek līdz lejai, lai nenokrīt, lai nesasitas, jo tas var atstāt baigi smagās sekas uz visu turpmāko sezonu."

"Mani pasaules bobsleja sabiedrībā uzskata par diezgan lielu blēdi un viltnieku – ja mums kaut kas nesanāk, ārzemnieki smejas: nu ja, Prūsis jau atkal kaut ko speciāli izdomājis," pasmaida treneris. "Bet bieži vien ir tā, ka mums tiešām kaut kas nesanāca, un tiešām bija domāts, ka būs labi. Paldies Dievam, tā mēs varam iziet no situācijas. Bieži vien, kad kaut kas nesanāk, man arī sportistam ir jāsamelo, ka tā nav viņa vaina, bet manējā, lai psiholoģiskais aspekts ir pozitīvs."

Sandis Prūsis atzīst, ka viņam būtu paticis, ja Phjončhanas trase būtu "pieejama" viņa paša sportošanas laikā. "Man īstenībā Korejas trase patīk, tā ir sarežģīta, neprognozējama," saka Prūsis. "Domāju, būs interesantas sacensības skatītājiem, protams, ja atkal nebūs vienas komandas dominance – te es domāju Vāciju. Situācija tur tiešām mainās, nav stabila, intriga varētu būt līdz pēdējam brīdim. Man savā laikā tādas trases patiktu. Man pēdējā olimpiāde bija Parksitijas trasē, nu tā bija baigā atpūta, tas nebija bobslejs. Tajā laikā nāca iekšā sieviešu bobslejs, skeletons, laikam uz tā rēķina trase bija vienkāršāka. Protams, esmu dzirdējis, ka kamanām ir nopietnas problēmas Korejā, skeletonistiem sasitumi, bet ko vajag skatītājiem, – vīnu, maizi un izklaides!"