Dzērve rakstīja, ka Sanktmoricas trasē ceturtdien spēcīgi sniga, tomēr žūrija nolēma aizvadīt sacensības un lika visiem treneriem iesaistīties trases slaucīšanā. Šāds lēmums bija ļoti riskants, un Krievijas komandas skeletonists lielā ātrumā notrieca vienu no treneriem.
Dāmu sacensībās Sanktmoricā latviete Endija Tērauda ierindojās 23. vietā, uzvarētājai zaudējot gandrīz trīs sekundes, bet vīru sacensību pieteikumā bija Krists Netlaus un Ivo Šteinbergs.
Ginta Dzērves publicētais apraksts par ceturtdienas notikumiem un IBSF žūrijas pieņemtajiem lēmumiem Sanktmoricas trasē:
"Ir skaidrs, ka IBSF slikto lēmumu pieņemšanas lavīna sasniegusi savu apokalipsi šodien šeit Starpkontinentālā kausa posmā Sanktmoricā. Man sāk šķist, ka šī organizācija ar galvu pa priekšu slīd iekšā sienā, lai diskreditētu šo sportu. Turklāt lēmumu pieņemšanas process ir apšaubāms kopš Soču olimpiskajām spēlēm.
Ļaujiet man paskaidrot faktus tiem, kuri nepiedzīvoja šīs "partijas" nekompetenci. Spēcīgas snigšanas apstākļos žūrija nolēma aizvadīt sacensības, kurās sportisti cenšas kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Nopietni? Ļaujiet man atgādināt, ka jums bija iespēja palīdzēt sportistiem kvalificēties – tas bija šīs sezonas Pasaules kausa sacensībās Viterbergā, kur jūsu lēmumi apraka cerības vairākiem sportistiem, kuri bija pelnījuši vietu un iespēju. Jūs to nozagāt. Bet Sanktmoricā bija vēl labāk.
Žūrija pieņēma lēmumu aizvadīt sacensībās, bet treneriem bija jāslauka trase kopā ar apkalpojošo personālu. Es nejokoju. Neraugoties uz lielo risku, mēs sākām slaucīt trasi, riskējot nogalināt sportistus un riskējot tikt nogalinātiem. Atgādinu, ka tas nav mūsu darbs, mūsu darbs ir sagatavot sportistus, veikt braucienu analīzi un tā tālāk, nevis visu dienu atrasties trasē. Sniga tik spēcīgi, ka mēs paspējām trasi izslaucīt tikai tad, kad nobraukuši bija puse no sportistiem. Protams, ka tika iesniegti protesti. Tika iesniegti trīs protesti. Jā trīs, jo pārējie treneri stāvēja aiz slēgtām durvīm, kur žūrija nervozi slēpās, gaidot savu iespēju protestēt, bet pēkšņi protestu iesniegšanas laiks beidzās. Žūrijas locekļi priecīgi paziņoja un es citēju: "Mēs esam pārbaudījuši visus rezultātus un apstākļi visiem sportistiem bija gandrīz vienādi." Šajā brīdī es gandrīz uzsprāgu. Jūs pārbaudījāt rezultātus? Jūs nolēmāt? Tie bijām mēs treneri, kuri slaucīja un redzēja, kā kamanas slīdēja caur sniegu. Nevis jūs.
Ļaujiet man atgādināt, ka mēs veidojam šo sportu – treneri, sportisti, apkalpojošais personāls. Jums būtu jāstrādā mūsu labā. Jūs darāt ļoti sliktu darbu. Sliktu. Jūs liekat šim sportam izskatīties slikti fanu, sponsoru un skatītāju acīs. Ja viņi gribētu redzēt klaunus, viņiem vajadzētu iet uz cirku. Tā vietā, lai sniegtu mums skaidru atbildi, jūs pazudāt.
Ja vien tas nebūtu gandrīz beidzies traģiski. Šis viss nonsenss noslēdzās ar loģisku iznākumu, kad viens sportists 130 kilometru stundā lielā ātrumā notrieca treneri. Paldies dievam, ka abi ir dzīvi. Priecīgu otro dzimšanas dienu, Žeņa Rukosujev, un veseļojies, treneri Zikov. Turam īkšķus par tevi.
IBSF, jūs esat pašnāvnieki. Jūsu lēmumu pieņemšana ir bīstama, negodīga un nepilnīga. Mēs to nevēlamies, jo mīlam šo sporta veidu un protestējam pret tā nogalināšanu. "
Gints Dzērve, Latvijas komandas pārstāvis.
(Esmu pārliecināts, ka pārstāvu lielāko daļu no šī sporta).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
