Bobslejistiem un skeletonistiem atšķirīgi viedokļi par mākslīgo starta estakādi stadionā 'Daugava'  (6)

Starta estakāde stadionā "Daugava" tika uzbūvēta bobsleja dzimšanas gadā - 1980.gadā - un ir kalpojusi visu šo laiku bobslejistu ieskrējiena uzlabošanai, latviešiem parasti esot starp līderiem šajā bobsleja elementā.

"Es domāju, ka šis jautājums pat nebūtu jāapspriež, jo tā ir ļoti vajadzīga būve Latvijas bobslejam," sarunā ar portālu "lsm.lv" teica olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Viņš arī uzsvēra, ka šī vasaras starta estakāde ļauj bobslejistiem trenēties visa gada garumā.

Bobsleja izlases galvenajam trenerim Sandim Prūsim tika atsūtīta vēstule, kas informēja, ka estakādes projektā nebūs. "Skumīgi, sāpīgi, tajā pašā laikā smieklīgi lasīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstules, ka viņi ir pieņēmuši tādu lēmumu," sarunā ar "lsm.lv" sajūtas pauda Prūsis. "Man pietiktu, ja estakāde būtu kaut kādā žogmalē, tuvāk sliedēm vai vistālākajā nostūrī, kur mēs nebūtu par apgrūtinājumu."

Otrdien, plkst.15, sākās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēde, kurā vienu no darba kārtības jautājumiem LBSF vadītājs Jānis Kols pieteicis arī jautājumu par esošās starta estakādes stadionā "Daugava" rekonstruēšanu vai jaunas celtniecību stadiona teritorijā.

"Drīz Rīgā būs gatavs vieglatlētikas stadions, un varēsim trenēties smagatlētikas zālē, taču bobslejistiem visa gada garumā ir nepieciešama arī "sausā" starta estakāde," skaidroja Kols, kurš kopā ar stadiona "Daugava" vadītāju Gunti Zālīti, IZM sporta jomas vadītāju Edgaru Severu un Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases vadītāju Daini Dukuru visdrīzāk tiksies minētajā LOK Izpildkomitejas sēdē.

Ziņa, ka starta estakāde pazudusi no sākotnējiem plāniem, Kolu sasniedza pagājušā gada beigās, un līdz šim brīdim nekas šajā jomā nav mainījies. Līdzekļi ir pārdalīti citām būvēm.

"Pagaidām varētu atjaunot esošo starta estakādi, jo tajā vietā nav paredzēts neko būvēt," saka Kols. "Pēc tam tur ieplānota vieta privātās partnerības projektam, taču līdz tam laikam estakāde varētu darboties. Šādā variantā rekonstrukcija izmaksātu apmēram 300 000 eiro. Estakādes garums ir 100 metru, un esam ar mieru, ja estakādi uzceltu stadiona otrā pusē - starp dzelzceļu un vietu, kur iesildās vieglatlēti. Tad tās izmaksas būtu par apmēram 100 000 eiro lielākas. Tomēr IZM pēc Siguldas bobsleja un kamaniņu trases vadītāja Daiņa Dukura ieteikuma ir lēmusi par labu "sausās" starta estakādes būvniecībai Siguldā."

"No pagājušā gadsimta 80.gadiem starta estakāde ar spēka stumšanu ir devusi rezultātus, un tāda vasaras treniņiem ir vajadzīga," turpina LBSF prezidents par estakādes nepieciešamību Rīgā. "2022.gadā darbosies stadions, vieglatlētikas manēža, svaru zāle, un kopā ar starta estakādi tā būtu ideāla un kompakta vieta bobslejistu treniņiem. Siguldā no sporta centra līdz trasei tomēr ir paprāvs gabals ejams. Un svaru zāle vairāk Siguldā ir domāta bodibilderiem, nevis lielu svaru mešanai zemē, kā tas nepieciešams mūsu sporta veidā. Turklāt dzīvošana "Mežaparkā" bobslejistiem ir krietni finansiāli izdevīgāka, nekā Siguldā, kur ir dārgāk."

"Vasarā sportistiem notiek regulāras medicīniskās pārbaudes. Kad būs gatavs stadions "Daugava", arī Latvijas Olimpiskās vienības ārsti plāno pārcelties no Mežaparka uz šejieni - viss būtu vienuviet," vēl vienu argumentu par labu starta estakādei stadionā min Kols.

"Šobrīd Sigulda ir triju sporta veidu centrs Latvijā - kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona. Oktobrī un novembrī šeit ir pabijuši 25 valstu kamaniņu braucēji, 20 valstu skeletonisti un deviņu valstu bobslejisti. Viņi trenējas gan trasē, gan - liela daļa no viņiem - arī ledus starta estakādē un sporta centrā. Tāpēc varbūt izdevīgāk ir šādu starta estakādi veidot Siguldā," par alternatīvo risinājumu stāsta Dukurs, kurš noraida viņam adresētos pārmetumus par ģimenes biznesu Siguldas trasē, norādot, ka 2009.gadā tapušo ledus starta estakādi, kuru sākumā bija plānots būvēt Ventspilī, toreiz akceptējuši visu triju ledus renes sporta veidu pārstāvji.

"Izmaksas Siguldā nebūtu lielas, jo Latvijas junioru izlases treneris Gints Dzērve tādu estakādi ir radījis Murjāņos, izveidojot ar buldozeru. Minimums ir segums un sliedes. Pat jumts minimālisma finansējumā nav vajadzīgs. Tā tas jau ir daudzās vietās pasaulē. Šobrīd vismaz man liekas loģiskāk tādu estakādi būvēt Siguldā, uz kurieni trenēties brauc citu valstu sportisti."

Par Latvijas skeletona tēvu sauktais Dukurs min vēl vienu būtisku argumentu - ēkas uzturēšanu. "Nav māka par valsts līdzekļiem uzcelt kādu būvi. Svarīgi ir to pēc tam uzturēt bez zaudējumiem, ar ko es ikdienā saskaros. Es labprāt arī ledus starta estakādē redzētu sportistus trenējamies katru dienu, bet tā tas diemžēl nav."

Vai šodien LOK Izpildkomitejas sēdē tiks rasts visas puses apmierinošs risinājums, rādīs laiks, taču ir skaidrs, ka "sausā" starta estakāde Latvijā ērti pieejamā vietā bobslejistiem panākumu turpināšanai ir vajadzīga.

Savukārt stadions "Daugava" savā interneta mājaslapā joprojām piedāvā savā teritorijā izmantot "profesionālu bobsleja starta estakādi", taču neiestājas par tās nepieciešamību nākotnē.