Par pasaules čempionātu Siguldā, vāciešiem un ātrumu kamaniņu sportā. FIL prezidents intervijā 'Delfi'  (2)

Kā Jūs izskaidrotu vācu kamaniņu braucēju pārliecinošo dominanci pēdējos 20 gados?
Tam es redzu vairākus iemeslus. Kamaniņu sports Vācijā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, un darbs ar jaunatni tur ir ļoti intensīvs un ar senām tradīcijām - tā ir izauguši izcili sportisti, kas tagad savu pieredzi nodod nākamās paaudzes kamaniņu braucējiem. Viņiem ir ļoti liels profesionāls treneru korpuss un ļoti labs materiāls.

Vai tas ietekmē sportu?
No vienas puses, sportam nāk par labu tik augsta līmeņa profesionāļu dalība. Tas sacensībām garantē arī labus televīzijas reitingus, īpaši Vācijā, kas mums ir ļoti svarīga sponsoru līgumu sakarā. Taču tai pašā laikā vienas valsts tik izteikta dominance tik ilgā laika posmā nav vēlama no starptautiskā skatu punkta. Taču, ja mēs sezonas laikā pavērojam dažādas disciplīnas, iegūstam diezgan labu starptautisku "kokteili".

Vai FIL apsver iespēju, piemēram, unificēt slieces, lai panāktu līdzvērtīgākus rezultātus?
Nē, FIL nav plānu ieviest vienotus slieču vai citu kamanu materiālu ierobežojumus. Mums ir labi, strikti tehniskie noteikumi un pārbaudes, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem.

Un kā ar klimata izmaiņām - jūs kā ziemas sporta veidu tās iespaido?
Tā kā mēs kopš 1969. gada savas sacensības aizvadām praktiski tikai mākslīgajās trasēs, klimata izmaiņas un siltas ziemas mums nav problēma!

Vai ir gaidāmas jaunas disciplīnas sacensībās? Līdzšinējie jaunievedumi - komandu stafete, sprints - ir bijuši veiksmīgi?
Nākamajā, 2015./2016. gada sezonā mēs noteikti nepalielināsim sacensību skaitu, kas šobrīd kopā ar komandu stafeti jau ir sešas. Taču es neizslēdzu, ka nākotnē varētu kaut kas nākt klāt. Sprints kā atsevišķa disciplīna pagaidām ir tikai pašā sākuma stadijā ar iespējām uzlabot sacensību formātu, bet nākamsezon diez vai iekļausim vairāk par trim sprintiem sezonā.

Kāds no Jūsu skatu punkta bija pasaules čempionāts Siguldā? Kas Jūs varbūt patīkami pārsteidza un kur redzat vietu uzlabojumiem?
Pasaules čempionāts Siguldā bija ļoti labs pasākums no visiem aspektiem. Visa sacensību organizācija un izpilde bija izcila. No federācijas pārstāvjiem, kas bija Latvijā un strādāja kopā ar orgkomiteju, dzirdēju tikai cildinošas atsauksmes. Arī trase - ledus kvalitāte un profils - bija lieliska. Iespaidīgais skatītāju skaits un goda viesi - arī to bija ļoti patīkami vērot. Šis patiešām bija pasaules čempionāta cienīgs pasākums!

Pēdējā laikā arvien biežāk medijos parādās iespaidīgas fotogrāfijas no pamestiem olimpiskiem objektiem - vai kamaniņu sportam šo trašu nepietrūkst?
Šis aspekts mūs faktiski nekādi neietekmē. Es varu norādīt, ka no 11 olimpiskajām mūsu kopīgajām - bobsleja un kamaniņu sporta - trasēm, kas uzceltas kopš 1976.gada ziemas olimpiskajām spēlēm, deviņas joprojām darbojas! Tas ir mūsu federāciju, FIL un FIBT kopīgās stratēģijas panākums, kas ļauj šos objektus izmantot arī pēc spēlēm. 1984. gada Olimpiādes trasi Sarajevā iznīcināja kara laikā, bet 2006. gada spēļu trasi Turīnā/Čezānā aizvēra īpašuma pārdošanas un politisku "spēlīšu" dēļ - ar sportu tam nav nekāda sakara! Tiesa, Sarajevā ir iespējams braukt pa trasi, tajā tikai netiek mākslīgi saldēts ledus.

Bobslejā un skeletonā šosezon īpaši aktīvi darbojās korejieši, kas uzņems nākamās ziemas olimpiskās spēles. Kā šajā jomā ir kamaniņu sportā? Vai esat jutuši interesi no jauniem sportistiem, jaunām valstīm?
FIL šobrīd ir 53 dalībvalstis. No tām aizvadītajā olimpiskajā ciklā 35 nāciju pārstāvji no četriem kontinentiem ir aktīvi piedalījušies mūsu sacensībās, un mēs labprāt uzņemam jaunus biedrus, kas interesējas par kamaniņu sportu. Piemēram, šobrīd mēs veicam pārrunas ar Lietuvu, kurās liels atbalsts nāk no Latvijas Kamaniņu sporta federācijas. Cieši sadarbojamies ar jau esošo federāciju Ķīnā, lai izveidotu kamaniņu sporta komandu, kas īpaši varētu uzlabot situāciju mūsu sporta veidos Āzijā. Šobrīd mūsu aktīvākās federācijas šajā reģionā ir Japāna, Indija, Taivāna, Kazahstāna un Koreja. Pagājušosezon korejieši piesaistīja divus vācu trenerus un ir ļoti progresējuši.

Kā Jums šķiet, cik tālu var progresēt braukšanas ātrums kamaniņu sportā? Kad pienāks brīdis, kad būs par ātru, un kā FIL plāno ar to cīnīties?
Vidējais braukšanas ātrums, kas mainās atkarībā no trases un laika apstākļiem, ir apmēram 130 - 150 km/h. Izņēmums ir Vistleras trase, kurā ātrums pārsniedz 150 km/h, tāpēc mēs esam ieviesuši ātruma ierobežojumu līdz 135 km/h jaunajiem projektiem.

Cik droši kamaniņu sports jūtas olimpisko spēļu programmā? Tas gan līdz šim vairāk skāris vasaras spēles, taču sporta veidi Olimpiādēs nāk klāt un tiek arī izņemti?
2007. gadā SOK sesijā Gvatemalā kamaniņu sports tika pasludināts par vienu no Olimpiskās programmas "pamata" sporta veidiem. SOK regulāri pārbauda mūsu "olimpisko atbilstību", un 2014. gada spēlēs Sočos mēs pat saņēmām vēl vienu papildus disciplīnu - komandu stafeti, tā kā pagaidām nebaidāmies, ka mums varētu atņemt olimpisko statusu.