Latvijas kamaniņu izlases olimpiskā sezona: eksperimenti, nākotnes plāni un konkurentu uzmanīšana  (4)

Pēc iepriekšējās sezonas Latvijas renes sporta pārstāvjus gaidīja patīkams un sen ilgots notikums – ievērojama apjoma finansējuma piešķiršana no Latvijas valdības. Iegūtie līdzekļi gan bobslejistiem, gan skeletonistiem, gan kamaniņu sporta pārstāvjiem ļāva iegādāties jaunu tehniku un aprīkojumu, ar ko gatavoties 2018. ziemas olimpiskajām spēlēm Korejā. Taču ne viss gājis tik gludi, kā cerēts, jo jaunā tehnika ir kā jauns zirgs – kamēr neiejāsi un nepielāgosi sev, rezultātu nebūs.

Latvijas kamaniņu izlases galvenais treneris Kaspars Dumpis ir ļoti pateicīgs par piešķirtajiem līdzekļiem, kas atraisīja rokas tehnikas sagatavošanā, taču par gaidāmo sezonas un četrgades galveno startu - Olimpiskajām spēlēm - runā piesardzīgi, zvaigznes no debesīm nesolot.

Vai Latvijas kamaniņnieki uz olimpisko spēļu rēķina šosezon nedeva sev atlaides? "Visu laiku!" smejas treneris. "Tāpēc jau arī tika testētas kamanas. Vienmēr ir jāiet uz zināmu risku. Sēdēt uz vecajām kamanām, par kurām zini - tās točna iet, arī nav pareizi. Ir jāmeklē, kas iet labāk. Mēs redzam, kā citas komandas strādā un iet uz priekšu. Ja sēdēsim uz vecām, pārbaudītām kamanām, nekas labs nebūs. Jātestē un jādarbojas!"

Dumpis uzsver, ka jaunā tehnika noteikti ļaus labāk sagatavoties aiznākamajām olimpiskajām spēlēm Pekinā. "Šis jaunais ekipējums ir viens no galvenajiem soļiem uz Pekinu," viņš saka. "Tas arī bija viens no soļiem uz Koreju, lai saprastu, ko mums vajag. Daudzi brauks ar jaunajām kamanām, jaunajām detaļām. Ir sperts liels solis uz priekšu, bet ir vēl daudz ideju, ļoti daudz jauno tehnoloģiju vēl jāizmanto, jo mēs kamanām ragus joprojām būvējam no koka, kamēr vācieši no kompozītmateriāliem, kur var izmantot viskautko, kā slaloma slēpēs, dažādus pretvibrācijas materiālus utt. Un tas viss legāli. Var izmēģināt materiālus, šūnas, bet tie atkal ir testi un izmaksas. Mums arī ir kaut kas jādara, jo ar koka "ragiem" vairs tālu netiksim. Pagaidām vēl varam konkurēt, bet tendences, cik novērojam, nav tās labākās."

Runājot par jaunās tehnikas pielāgošanu, tas sezonas laikā vislabāk padevies Kristeram Aparjodam, arī divniekam Kristenam Putinam/Imantam Marcinkēvičam jaunās kamanas uzreiz derēja. "Visai komandai sezona sākās ar "taustīšanos" - izmēģināja vienus "ragus", otrus, aptecētājus, ko tikai sacensībās var pārbaudīt. Braucam un mainām detaļas. Jau klāt sezonas beigas, Ullai Zirnei ir divas kamanas, jaunā un vecā, bet vēl nevar īsti saprast, kuras labāk skrien, katrā trasē ir citādāk," saka izlases treneris. "Nav tik viegli. Pirmie braucieni katrā trasē ir testēšana. Tas pats būs arī Korejā - noteikti skatīsimies, kuras kamanas ir ātrāka un stabilāka, ar to brauksim, jo trase ir ļoti grūta. Mums tur tikai seši braucieni vien ir, būs jātiek galā, nav citu variantu."

2017./2018. gada Pasaules kausa sezonā, kas noslēgsies šajā nedēļas nogalē ar sacensībām Siguldā, labākie rezultāti bija pieredzējušajiem brāļiem Andrim un Jurim Šiciem, taču arī viņi sezonas sākumā intensīvi "pieslīpēja" tehniku un savu īsto varējumu sāka rādīt pēdējos posmos, norāda Dumpis. "Ināram Kivleniekam pagaidām nav izdevies sacensībās nobraukt labi braucienu. Tam bijuši dažādi iemesli - gan paša kļūdas, gan ārēji apstākļi - te maska aizsvīst, te kamanām atnāk skrūves vaļā," saka treneris. "Galvenais, lai pats savācas, visu nokontrolē un Siguldā labi nobrauc pārliecībai, tad jau arī Korejā viss būs kārtībā, jo Phjončhanā viņš un Kristers Aparjods bija vieni no ātrākajiem mūsu komandā."

Jāpiebilst, ka sacensības Siguldā Inārs Kivlenieks iesāka pārliecinoši, ar uzvaru Nāciju kausa kopvērtējumā.

"Meitenēm sezonas sākumā gāja labāk, mēģinājām kamanas, bet ne tik daudz kā ar vīriem, taču pilnīgi jūtams, kā citas komandas kļūst ātrākas," atzīst Dumpis. "Ja mēs savu rezultātu uzlabojām par sprīdi, citi par milzīgu soli. Meitenēm grūti pat desmitniekā iebraukt. Brauciens bez kļūdām, ir personiskie rekordi, bet ar to izrādās par maz. Arī tur vēl jāmeklē, kur vaina."

Latvijas kamaniņu sporta izlases treneris šosezon rūpīgi vērojis arī konkurentu sniegumu un progresu. "Vāciešus es pat neminēšu, tie vienmēr ir spēcīgi. Ļoti lielu soli uz priekšu spēruši austrieši, itāļi, pats par sevi saprotams, krievi," saka Dumpis. "Taču arī tādas valstis kā Rumānija un Polija progresē — malači, sāk kooperēties ar citu valstu treneriem, tehniķiem. Braucēji viņi ir labi, bet kamanas bija "bēdīgas". Piemēram, rumāniete Stramaturaru [Pasaules kausa posmā] Norvēģijā izcīnīja sesto vietu, arī no viņas jau jāsāk uzmanīties. Tā vien šķiet - kas ir tāda Rumānija, bez savas trases, bet sezonas laikā veikto braucienu skaits rumāņiem ir tikpat liels kā mums!"

Ilgus gadus bija pierasts, ka Latvijas kamaniņu tehnikai vairāk "patīk" maigāki laika apstākļi nevis liels sals, bet nu arī šī tendence vairs nestrādā, pēc trenera teiktā. "Es jau vairs nesaprotu, kas mūsu sliecēm "patīk"," ar smaidu saka Kaspars Dumpis. "Visu laiku šķita, ka labāk patīk siltāks laiks, plusi, bet kas notika Kēnigszē — komanda vienkārši apstājās! Visiem rādītājiem bija jābūt ideāliem - un nav! Domāju, ka ne tur tas suns aprakts, kur mēs meklējam. Pēc sezonas skatīsimies."