Kamaniņbraucēja Zirne tiesā strīdas ar LOK par olimpiešu pabalstu

AT pieteicējas vārdu neatklāja, taču aģentūrai LETA zināms, ka tā ir Zirne, kura 2018.gada Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēlēs stafetē ar Kristeru Aparjodu, Andris Šicu/Juri Šicu izcīnīja sesto vietu. Šī gada sākumā Zirne 26 gadu vecumā noslēdza sportistes karjeru.

Publiski pieejamais AT lēmums liecina, ka pieteicējai, pamatojoties uz nodibinājuma "Latvijas Olimpiešu sociālais fonds" nolikumu par pabalstu piešķiršanu, par Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēlēs izcīnīto sesto vietu sāka maksāt ikmēneša pabalstu 2150 eiro.

2020. gada 24. janvārī tika apstiprināts jauns fonda nolikums par pabalstu piešķiršanu un to izmaksāšanas kārtību. Tā rezultātā samazinājās pieteicējai izmaksātā pabalsta apmērs. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā.

Administratīvās rajona tiesa ar 2022. gada 29. jūnija lēmumu atteica pieņemt pieteikumu, kurā lūgts atzīt par prettiesiskiem administratīvos aktus, ar kuriem samazināts pabalsta apmērs, kā arī uzlikt pienākumu LOK izstrādāt noteikumus atbilstoši Sporta likumam un atlīdzināt zaudējumus 18 300 eiro.

Tiesnesis atzina, ka strīds par pieteicējai saskaņā ar fonda un komitejas noteikumiem izmaksāto pabalstu ir privāttiesisks un nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Pieteicēja par tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību.

AT atzina, ka komiteja, lemjot par finansējuma sadali un nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem finansējums piešķirams, rīkojas publisko tiesību jomā.

AT lēmumā norādījis, ka likumdevējs LOK ir piešķīris īpašu statusu un tiesības. Komitejas atbildības joma neaprobežojas tikai ar olimpiskās kustības vadīšanu un organizēšanu.

Komitejai ir noteikta kompetence piedalīties tādu lēmumu pieņemšanas procesā, kas rada publiski tiesiskas sekas. Turklāt attiecībā uz valsts labāko sportistu dalību augstas klases sasniegumu sporta sacensībās tieši komiteja ir atbildīgā iestāde, kas ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī deleģējuma ietvaros pārvalda programmas īstenošanai piešķirto publisko finansējumu, piesaista un sadala līdzekļus sportistu dalībai sacensībās.

Komiteja, lai īstenotu deleģēto funkciju, ir nodibinājusi fondu, kas noteic pabalstu apmērus un kritērijus, saskaņā ar kuriem piešķirami un izmaksājami ikmēneša pabalsti olimpiskās vienības sportistiem, kā arī dibina individuālas publiski tiesiskas attiecības ar konkrēto pabalsta saņēmēju - olimpiskās vienības sastāvā iekļauto sportistu - un piešķir pienākošos pabalstu.

AT arī vērsa uzmanību, ka komiteja, pildot deleģēto uzdevumu, ir uzņēmusies atbildību gādāt, ka sistēma, kuras ietvaros tiek nodrošināta valsts labāko sportistu dalība augstas klases sasniegumu sporta sacensībās, balstās vienlīdzības principā, ir taisnīga, ilgtspējīga, paredzama un pārskatāma.

Ikvienam sportistam ir tiesības saņemt skaidru, vispārējos tiesību principos balstītu pamatojumu tam, pēc kādiem kritērijiem sportists tiek piesaistīts un kādi ir spēles noteikumi kopumā, tostarp - kādi ir šādas sadarbības finansiālās drošības aspekti, un paļauties, ka tie netiks patvaļīgi grozīti, norādījusi AT.