IZM kamaniņu izlasei ievērojami palielinājusi finansējumu

Pirmdien Latvijas nacionālā kamaniņu sporta izlase izlidos uz Leikpleisidu, ASV, kur no 7. līdz 9. decembrim norisināsies Pasaules kausa pirmais posms. Kopumā šosezon paredzēti deviņi posmi, turklāt pēdējie divi februāra un marta mijā notiks Siguldā.

Savukārt pasaules čempionāts būs 26.-28. janvārī Vācijas trasē Altenbergā. Eiropas meistarsacīkstes tikmēr paredzētas 12.-14. janvārī Īglsā, Austrijā. Šie abi čempionāti būs svarīgākās sacensībās sezonā, akcentēja Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Klāvs Vasks.

"Jāsaka, ka Kamaniņu sporta federācija parāda izcilu paraugdemonstrējumu tam, kā strādāt federācijai, redzot to, ka organizācijai ir izdevies izveidot sporta piramīdu ar pēctecību, piesaistot bērnus un jauniešus šajā sporta veidā, tajā pat laikā parādot augstus rezultātus augstās klases sportā. Šis ir tiešām labs paraugs, kā daudziem būtu jāstrādā," tikmēr preses konferencē akcentēja Šteinbergs. "Par nākamo gadu runājot, ir diezgan būtiski, ka saglabāsies un pieaugs finansējums augstās klases programmā, kas ļaus Kamaniņu sporta federācijai saņemt finansējumu tieši augstās klases sportam."

"Ja pagājušajā gadā tie bija 480 000 eiro, tad šajā tie būs 600 000 eiro (līdzfinansējums LOV sportistu treniņu un sacensību izmaksu segšanai). Vēlreiz jāuzslavē tas darbs, kas tiek veikts Murjāņu Sporta ģimnāzijā un kopumā ar jauniešiem. Nākamgad mēs sagaidām divus Pasaules kausa posmus Siguldā, kas tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gadus tiks atbalstīti no valsts puses, jo tas ir augsta līmeņa pasākums, kas jau ir izveidojies kā tradīcija," pauda IZM pārstāvis.

Savukārt Latvijas izlases galvenais treneris Zintis Šaicāns norādīja, ka starpsezonā ieguldīts liels darbs, lai sagatavotos jaunajai sezonai.

"Ceru, ka arī iznākums būs ļoti labs, jo sportisti rāda unikālus rezultātus gan treniņos trasē, gan fiziskajos normatīvos. Esmu gandarīts par šo iespēju – nest lielu atbildību par Latvijas nacionālo kamaniņu sporta izlasi. Centīšos strādā ar lielu godu un lepnumu. Kopumā vērtējot izmaiņas, kas ir notikušas līdz šim brīdim, tās nav lielas. Esmu centies likt uzsvaru uz to, ka sportisti ir gatavi un ka viņiem šajā sezonā viss izdosies, lai mēs varētu noturēt uzlikto latiņu pret lielajām nācijām," pauda treneris, kurš piebilda, ka sieviešu divnieku ienākšana lielajās sacensībās kamaniņu sportu padarīšot vēl interesantāku un neprognozējamāku.

Latvija kopā ar Zviedriju pieteikusies rīkot 2030. gada Ziemas olimpiskās spēles. Siguldas trase tādējādi uzņemtu skeletona, bosleja un kamaniņu sporta sacensības.

"Tā būtu unikāla iespēja Latvijas sportistiem, kas ir gadu desmitiem trenējušies un strādājuši savā mājas trasē, parādīt labākos rezultātus. Domāju, ka Latvijas vārds blakus Zviedrijai pasaulē ir neizmērāms naudā, tas ir ieguvums mums kā valstij, kurai tāpat ir jākonkurē tūrismā. Šobrīd daudzi runā par 1980. gada olimpiskajām spēlēm, kad Latvija neizveidoja burāšanas centru, to izdarīja Igaunija. Tas uzlaboja Igaunijas infrastruktūru, kas ir nesalīdzināmi labāka ar to, kāda šobrīd ir Latvijā. Domāju, šobrīd nerunājam par investīcijām tikai infrastruktūrā, šī ir ilgtermiņa attīstība sportā. Protams, aprēķini parādīs to, vai valdībai ir jāatbalsta šis notikums. Latviešiem lielākoties ir tendences pretoties, bet es domāju, ka šī ir tā reize, kad mums vajadzētu apvienoties un mēs varētu pilntiesīgi uzņemt olimpiskās spēles," domā LKSF prezidents Vasks.

Tikmēr Šteinbergs papildināja, ka šim jābūt izsvērtam lēmumam, kas balstās uz konkrētiem aprēķiniem - cik ir jāiegulda, ko un cik valsts no šī iegūs.

"Protams, emocijas ir viena lieta, bet mēs esam neliela valsts, kurai gudri jāveic ieguldījumi, tajā skaitā arī sporta infrastruktūrā. Vēl svarīgi ir atzīmēt to, ka Siguldas trases renovācija ir plānota ar vai bez olimpiskajām spēlēm, kam ir arī iezīmēts finansējums. Tāpēc šis jautājums nav saistīts tikai olimpisko spēļu kontekstā. Kopumā tas ir infrastruktūras attīstības jautājums, bet, protams, visam apakšā ir jābūt konkrētiem aprēķiniem," teica Šteinbergs.