"Ziema kavējas ierasties Zviedrijā," savā blogā raksta amerikāņu biatloniste Sjūzena Danklija. "Mēs slēpotām pa sniegu, kas savākts pa gājušajā ziemā un uzglabāts zem biezas zāģskaidu kārtas. Dažas dienas pirms sportistu ierašanās sacensību organizatori to noklāja uz trases, lai izveidotu četrus kilometrus garu cilpu. Diemžēl šādas lietas pēdējā laikā kļuvušas par ieradumu, jo ziemas apstākļi visā pasaulē ir kļuvuši "neuzticami"."
Turklāt siltais laiks var ietekmēt arī slēpes - sniegam kūstot, trasē parādās akmeņi, un vairāki sportisti, kuri to var atļauties, pēc Zviedrijas posma savas slēpes esot izmetuši ārā. "Es jutu vairākus akmeņus zem slēpēm, kas mani gandrīz apstādināja," saka Danklija. "Vienas no manām labākajām sacīkšu slēpēm tika pamatīgi sabojātas. Es ceru, ka tās varēs atjaunot, taču mūsu slēpju inženieris pastāstīja, ka gar malām var iekļūt ūdens, lai cik labs būtu vasks, tā kā laikam šīs slēpes ir zaudētas…"
"Es uzbraucu akmenim un tas man lika pilnībā apstāties," pēc 10 kilometru sprinta atzinās norvēģis Emīls Hegle Svendseks, kurš finišēja septītais. "Šo slēpju pāri laikam būs jāizmet."
Sportisti siltajā Zviedrijas posmā izmantoja dažādu slēpju stratēģiju - tā Ūle Einārs Bjerndālens atzinās, ka neesot izvēlējies savas labākās slēpes, taču izcīnīja otro vietu.
Ēsterzundas posma rīkotāji sola uz nākamo gadu sakrād divreiz lielāku sniega apjomu, lai siltu laika apstākļu gadījumā sportistiem būtu vieglāk slēpot un saglabāt ekipējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
