Ule Einars Bjerndalens
Foto: AP/Scanpix
Krievijas sporta interneta izdevums "championat.ru" savu, iespējams, pēdējo publikāciju vienā no rubrikām veltījis valsts prezidentam Vladimiram Putinam, kurš pēdējā laikā, runājot par dopinga skandāliem, bieži minējis leģendāro biatlonistu Ūli Eināru Bjērndālenu kā slavenāko astmas slimnieku.

Izdevums aptuveni pirms gada sāka rubriku "Atverot priekškaru", kurā vairākās publikācijās atspēkoja sabiedrībā radušos mītus un uzskatus par dažādiem sporta notikumiem. "Iespējams, šī būs pēdējā publikācija šajā rubrikā. Pagaidām nezinām, vai autoram šī būs pēdējā publikācija, varbūt "championat.ru" pēdējā publikācija – ir dažādi varianti. Tas ir tāpēc, ka saņēmāmies dūšu un atļāvāmies pacelt roku uz svētāko, kas mums ir, - uz valsts prezidentu Vladimu Vladimiroviču Putinu," ironiski publikāciju sāk žurnālists Jevgeņijs Sļusarenko, netieši norādot, kāda ir vārda brīvība Krievijā.

Saistībā ar pēdējā laika Krievijas dopinga skandāliem Putins vairākas reizes norādījis uz norvēģu slēpotājiem un biatlonistiem, kā lielāko grēkāzi allaž minot Bjērndalenu, kurš esot "astmātiķis", tāpat "kā visi pārējie tie norvēģi". To Putins atkal sacījis šonedēļ notikušajā Prezidenta padomes sporta un fiziskās kultūras attīstības sēdē, kurā apgalvoja, ka "desmitiem, simtiem sportistu lieto šos preparātus", bet Bjērndalens jau gadiem slimojot ar astmu un brīvi lietojot aizliegtos preparātus.

Kā norāda "championat.ru", mīts par Bjērndalenu kā astmas slimnieku radies tieši Krievijā un tikai Austrumos šo mītu turpina uzturēt, kamēr Rietumos un lielajā biatlona saimē šo baumu tikai retais pieminot. Izrādās, ka mīta pirmssākumi meklējami 1999. gada augustā, kad tobrīd krievu biatlonists Vladimirs Dračevs (vēlāk startēja Baltkrievijas komandā) sniedzis interviju Sankpēterburgas nedēļas izdevumam "Severnij forum" ("Ziemeļu forums"). Tikai pēc vairākiem mēnešiem – 1999. gada decembrī – šo pašu rakstu pārpublicēja Krievijas valsts izdevumi, pēc kā arī radās šis mīts.

Šajā intervijā Dračevs norāda, ka "kaut kad no iepriekšējās sezonas vai vēl vienu pirms tam norvēģu biatlonisti sākuši lietot kaut kādus preparātus". Pats Dračevs esot redzējis, kā biatlonisti neilgi pirms starta pūtuši kaklā kaut kādus aerosolus. Krievu sportists vēlāk uzzinājis, ka tie it kā esot preparāti pret astmu, kas palielina bronhus, atvieglo elpošanu un līdz ar to ļaujot ātrāk slēpot.

"Pēc visiem rādītājiem, tas ir dopings. Bet viņi brīvi lieto. Praktiski visu norvēģu biatlonistu, arī Ūles Eināra Bjērndalena, medicīniskajās kartēs ir rakstīts, ka viņiem ir astma. Astma ir bīstama dzīvībai, visus astmas slimniekus rūpīgi uzmana ārsti, ik pa laikam viņiem ir jāguļas slimnīcā. Bet Bjērndalens un citi 10 mēnešus gadā, ja ne pat vairāk, izjūt milzīgu treniņu slodzi un no tā necieš viņu veselība," pirms 17 gadiem sašutis bija Dračevs. "Pērnā gada (1998. gada) decembrī par šo visatļautību kļuva zināms biatlona sabiedrībā, skandālu ar grūtībām izdevās noklusēt. Kuluāros pilnā nopietnībā runāja par Bjērndalena un viņa komandas biedru diskvalifikāciju. Diemžēl, lietu "apklusināja"."

"Man tomēr liekas, ka norvēģi šajā sezonā baidīsies visas kārtis likt uz astmas slimniekiem. Atcerieties, pagājušajā sezonā sākumā Bjērndalens burtiski lidoja visās trasēs, bet sezonas beigās pēkšņi pa trasi gāja bez maz pastaigu solī. Domāju, ka norvēģu biatlonistu bosi nobijās no saceltā trokšņa un deva pavēli neizmantot zāles," toreiz argumentēja Dračevs.

Tomēr neilgi pēc Dračeva intervijas pirmās publikācijas – jau 1999. gada augusta nogalē – norvēģu laikrakstā VG bija publikācija "Dopinga apsūdzības pret Bjērndalenu", kurā pats sportists izskaidrojis visu notikušo.

"Nekad mūžā neesmu lietojis nekādus inhalatorus pret astmu. Man nekad nav bijušas problēmas ar elpošanu – ne siltā, ne aukstā laikā. Tāpēc ceru, ka Dračevs vienkārši ir neprecīzi citēts. Es viņu pazīstu citādāku," teica Bjērndalens, apgalvojot, ka nekad viņam neesot diagnosticēta astma.

Pēc Dračeva gadījuma Bjērndalens vairākas reizes ir apliecinājis, ka nelieto neko pret astmu, bet 2003. gadā palūdza atvainoties arī kādu krievu televīzijas sporta komentētāju, kurš savā raidījumā minēja šos faktus. Tāpat noliegumus dažāda veida runām par Bjērndalena iespējamo slimošanu ar astmu ir publicējusi Starptautiskā Biatlonistu savienība (IBU). "Taču visas šīs publikācijas bija jau sen, pirms vairāk nekā desmit gadiem. Par tām nekur neatceras, izņemot Krieviju. Vienkārši tāpēc, ka, kā teica Putins, "visi zina": dievs viņ' zin', ko ēd Bjērndalens, bet viņš noteikti nav astmātiķis," noslēgumā raksta Sļusarenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!