IBU veikusi daudzas tehniskas izmaiņas, kas tieši skar biatlonistus un trenerus. Tomēr ir arī "redzamas" izmaiņas, kas attiecas uz skatītājiem klātienē un pie televizoru ekrāniem.
Pēdējos gados sprinta un individuālajās sacensībās bieži uzvarētājs zināms ilgi vēl pirms pēdējiem finišējušajiem. Līdz ar to pēdējo dalībnieku starti interesē tikai pašus šos sportistus un viņa atbalstītājus, bet skatītājiem klātienē un pie televizoriem pēdējās minūtes nav saistošas.
Tāpēc IBU ir lēmusi Pasaules kausa pirmajā posmā Zviedrijā eksperimenta kārtā pēdējo sportistu startus paātrināt. Ja sprinta sacensībās vadošie sportisti trasē dosies ik pēc 30 sekundēm, tad pēdējās starta grupas dalībnieki sacensības uzsāks ik pēc 15 sekundēm. IBU parēķinājusi, ka tādējādi televīzijas translācijas laiks varētu sarukt par aptuveni 10 minūtēm, kā arī būs mazāk nevienu neinteresējošu kadru translācijas noslēgumā.
Ja eksperiments izdosies, tad izmaiņas ieviesīs arī sezonas turpinājumā. Savulaik tieši televīzijas kompānijas bija "galvenās vainīgās", kādēļ startā samazināja laika atstarpi starp sportistiem no vienas minūtes uz 30 sekundēm.
IBU noteikumi paredz, ka Pasaules kausā startē tikai labākie sportisti, kuri izpildījuši zināmas prasības. Savukārt jaunie censoņi un katras izlases tuvākie rezervisti startē IBU kausā. Šīs sacensības ar prestižu nekad nav izcēlušās, tomēr tās palīdz izjust sacensību gaisotni tiem sportistiem, kas netiek uz starta Pasaules kausos.
Tagad IBU lēmusi mazliet paaugstināt IBU kausa nozīmi, jo uzvarētājs iegūs ne tikai kausu un medaļas, bet arī iespēju startēt Pasaules kausā. Un šī starta vieta būs speciāli atvēlēta šim sportistam, uz to neattieksies valstīm piešķirtās starta vietu kvotas.
Līdz šim IBU sacensībās pēc kritieniem vai citām ķibelēm drīkstēja mainīt vienu slēpi. Ja sacensību laikā sanāca salauzt abas slēpes vai stiprinājumus abām slēpēm, tad sportistam sacensības bija beigušās.
Tagad IBU nolēmusi, ka drīkst mainīt abas slēpes, ja ar tām vai stiprinājumiem ir gadījusies kāda ķibele. Protams, ka arī uz maiņas slēpēm būs jābūt atbilstošiem tiesnešu marķējumiem, ka tās atbilst visām prasībām.
Skatītājiem bieži neredzamas paliek sportistu domstarpības pie soda apļiem, jo dažreiz tur ir liela burzma – citi dodas slēpot soda apļus, citi jau dodas trasē pēc soda apļu veikšanas. Līdz šim nebija nekādu regulu šajā jautājumā, bet tagad IBU cenšas ieviest kādu skaidrību. Turpmāk priekšroka tiek dota sportistam, kas dodas trasē jau no soda apļa, bet uz soda apli braucošajiem ir jāpalaiž izbraucošie sportisti.
Viens no spilgtākajiem incidentiem šajā sakarā bija 2014. gada decembrī sieviešu masu starta sacensībās. Toreiz no soda apļa izslēpojošo Darju Domračevu aizķēra francūziete Sofija Buajē. Domračeva sadursmē sabojāja dioptru, nefinišēja un tādējādi zaudēja vairākus ieskaites punktus, kas varēja ietekmēt cīņu par uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā. Par laimi, baltkrieviete toreiz izcīnīja Pasaules kausu, un šī neveiksme viņai nemaksāja svarīgo titulu.
Ierasti lielākās skatītāju masas biatlona trasē pulcējas stadionā, kur notiek šaušana. Pēdējos gados tribīnes tiek novietotas arvien tuvāk šautuvei, kas raisa satraukumu par līdzjutēju drošību.
Nesen IBU ieviesa aizliegumu sportistiem noņemt plinti no pleca, kad tikai tuvojas šaušanas vietai, un atļāva to rokās turēt tikai pie paklāja speciāli iezīmētā robežā. Tagad visas darbības ar ieroci (atvērt stobru, pacelt izkritušās patronas, utt) drīkstēs tikai uz paklāja.
Biatlonistu aprindās ar nokritušo patronu regulāru salasīšanu visapkārt pazīstams ir ātrā slēpošanas soļa īpašnieks Larss Bergers, kurš tagad līdzīgos gadījumos saņems diskvalifikāciju.
Tāpat tagad diskvalifikāciju saņems sportists, kurš šaušanā ieņēmis ne savu vietu vai arī sašāvis pretinieka mērķus.
Iespējams, drīz visās lielajās sacensībās vairs neredzēsim mirkļus, kad treneri cītīgi veras speciālajos binokļos, lai skatītu, kā sportists trāpījis (vai netrāpījis) mērķī un tad vēlāk to analizētu. Jau pusotru gadu IBU sadarbībā ar norvēģu kompāniju "Megalink" eksperimentē un pārbauda īpašu šaušanas mērķu sistēmu. Tagad IBU kausa sacensībās treneri speciālos monitoros varēs detalizēti redzēt, cik precīzs vai neprecīzs bijis šāviens, cik stiprs ir vējš un citu svarīgu informāciju, kas ietekmē sacensību gaitu.
Ja eksperiments būs veiksmīgs un gūs atsaucību biatlona saimē, tad, iespējams, jau drīzumā izzudīs daudzie binokļi pie šaušanas zonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
