Kā zināms, Latvijas vieglatlēts Staņislavs Olijars pirmdien traumas dēļ neizgāja uz starta Pekinas olimpiskajās spēlēs 110 metru barjerskrējienā. Vairākos masu medijos pēc notikušā parādījās Olijaram veltīta kritika - pamatota vai nepamatota, tas ir katra personiskais viedoklis. Arī sportistam ir tiesības uz savu viedokli, tāpēc Olijars savā blogā vēlējās izteikties par notikušo.
Katrai cilvēciskai rīcībai var atrast līdzības arī dzīvnieku pasaulē. Piemēram, ir būtnes, kas pārtiek no maitām. Diemžēl, mūsu sporta presē dominē žurnālisti, kas enerģiju rod no pāri darījumiem un neveiksmēm. Visu, ko es tagad redzu presē saistībā ar manu nestartēšanu Pekinā, savādāk kā par šakāļu izgājieniem nosaukt nevar. Pamatota kritika pēc patiešām neveiksmīga starta - tā ir ierasta lieta. Pats vainīgs. Skatoties futbolu vai hokeju, mēdzu iejusties tiesneša lomā, bet tās ir īslaicīgas emocijas. Jo saprotu, ka tajā brīdī cilvēki grib uzvarēt kā neviens.
Man patiešām kaut kā fatāli neveicas pasaules čempionātos vasarā, taču nevienā no tiem es neizgāzos neuzņēmības vai nepietiekamas sagatavotības dēļ. Pie visa vainīgas muļķīgas, negaidītas traumas. Nevaru tam atrast izskaidrojumu. Pie mums, savukārt, es tieku pasniegts kā tāds sliņķis, kurš neprot trenēties vai kuram „māmiņa" ir ne to iedevusi uzēst, utt. Viens kungs no laikraksta „Diena" (Arturs Vaiders - redakcijas piebilde) vispār pārkāpa visas robežas, faktiski apvainojot mani kaut kādu mistisku preparātu lietošanā, kas arī bijis par traumas iemeslu. Diemžēl, šis šakālis arī atrodas šeit Pekinā.