Sočos paralizētā krievu frīstailiste: Krievija nav domāta cilvēkiem ratiņkrēslā  (30)

Pirms gada Marija Komisarova treniņos pirms olimpiskajām sacensībām piedzīvoja smagu kritienu, kurā salauza mugurkaulu. Ārsti Krievijā un Vācijā cīnījās par jaunās sportistes veselību, taču prognozes nebija iepriecinošas - Komisarova palika paralizēta. Tagad jaunā sieviete, līdzīgi kā grandiozie Soču olimpiskie objekti, kas nodēvēti par "baltajiem ziloņiem", ir valsts aizmirsta, bet viņai nepieciešama ilga, sarežģīta un dārga rehabilitācija. Krievijas sporta ministrs uzreiz pēc negadījuma paziņoja, ka līdzekļi netiks taupīti un valsts segs visas izmaksas.

Pēc traģēdijas un sešas stundas ilgušās operācijas Komisarovu slimnīcā apmeklēja pats valsts prezidents Vladimirs Putins, taču sportiste to neatceras. "Atceros, ka man jautāja, vai es gribu, lai mani apciemo Vladmirs Putins. Kad viņš ieradās, es neko nesapratu, jo biju zem anestēzijas iedarbības," atceras Komisarova. "Man pastāstīja, ka es esot lūgusi viņu, lai mani sūta ārstēties uz Vāciju, bet es neko neatceros."

Nākamajā dienā Komisarovu aizveda uz Minheni, kur viņai tika izdarītas vairākas operācijas. Krievijas Frīstaila federācija viņai ieteica rehabilitāciju veikt dzimtenē, taču Komisarova atteicās un aprīlī devās uz Spāniju, kur privātklīnikā uzsākta nākamā atveseļošanās fāze. Deviņus mēnešus 23 gadus vecā sieviete piedzīvojusi ikdienu, kas tik kardināli atšķiras no viņas iepriekšējās sporta dzīves, kurā bija tikai treniņi, sacensības un skaistas fotosesijas. Taču klīnikas ārsti viņai ir apsolījuši, ka Marija atkal varēs staigāt, ko pirms tam neviens neuzņēmās prognozēt.

"Katru dienu sešas līdz septiņas stundas izpildu rehabilitācijas vingrojumus, man ir izstrādātas 10 dažādas programmas, kas strādā uz dažādām muskuļu grupām," stāsta Marija. "Nupat ir kļuvis pieejams jauns trenažieris, kas imitē iešanu, un uz tā es darbojos vismaz divas stundas katru dienu. Vakaros man nekam vairs neatliek spēka. Nedaudz klausos radio, vasarā peldēju. Sāku adīt, taču pametu, jo ir grūti koncentrēties uz kaut ko citu kā tikai rehabilitāciju."

Smagais darbs ir devis rezultātu - Komisarova jau var sasprindzināt augšstilbu muskuļus un pacelt iegurni. "Kad atbalstos uz sava drauga Alekseja rokas, varu piecelties kājās," stāsta Marija, taču tas viss maksā bargu naudu.

Komisarovas mājas lapā, kurā iespējams ziedot viņas rehabilitācijai, teikts, ka šī ārstniecības programma gadā izmaksā 655 tūkstošus dolāru. Par summu, kas atlikusi Komisarovas kontā no valsts piešķirtā un līdz šim saziedotā, klīnikā viņa var atļauties pavadīt vēl trīs mēnešus, bet valsts atbalsts ir beidzies. Turklāt jaunā sieviete nevēlas atgriezties dzimtenē, kamēr nebūs atguvusi spēju staigāt, jo invalīdiem dzīve Krievijā ir ļoti grūta. "Pēc nelaimes man Sankpēterburgā piešķīra dzīvokli. Tas gan atrodas pirmajā stāvā, taču nokļūt tajā var tikai uzkāpjot pa kāpnēm," viņa stāsta. "Krievija nav domāta cilvēkiem ratiņkrēslā."