Eiropas čempionāts daiļslidošanā 2012 - 30
Foto: AFP/Scanpix
Sportam, kā jau visam mūsu pasaulē ir aizkulises - aiz elegantā, nepiespiestā, bet tik grūtā slidojuma stāv smagi treniņu gadi, intrigas no bērna kājas līdz čempioniem, treneru ņirgāšanās, pēcsacensību atslābināšanās ar alkoholu un sarežģītas seksuālās "shēmas". Par to sporta portālam "Eurosport" atklāti pastāstījusi kāda krievu daiļslidotāja, pasaules un Eiropas čempionātu dalībniece, kura vēlējusies palikt anonīma.

Sportiste savas atklāsmes sāk ar atziņu, kas pati par sevi nav nekāds pārsteigums - šis sporta veids ir ļoti dārgs. Šķiet, šodien lēta ir tikai skriešana pa parku "mīlētāju" līmenī reizi nedēļā. Jo augstvērtīgākus rezultātus sportists vēlas sasniegt, jo lielākas naudas summas ir jāatrod, līdz nonāk profesionāļu statusā, kad jau parādās kaut kādi ienākumi.

"Labas slidas tiek komplektētas atsevišķi - zābaki un slida. Tas viss, protams, nav Krievijā ražots, un maksā 30-40 tūkstošus rubļu (450 - 600 eiro), bet kalpo slidas, ja paveicas, vienu sezonu," stāsta sportiste. "Pieaugušajiem, kas izpilda trīskāršos un četrkāršos lēcienus, slidas attiecīgi lūst biežāk. Dārgi ir arī kostīmi, kas maksā 30-35 tūkstošus rubļu, taču ar vienu kleitu var slidot veselu sezonu un pēc tam pārdot."

Viņa norāda, ka ar slidām un tērpu vien nepietiek, ir vēl simtiem dažādu sīkumu - silikons, ko ievieto zābakā, lai tas neberztu, švammītes, slidu asināšana, aukliņas, auklu āķīši uz zābakiem, kas nepārtraukti lūst -, un "skaties, vēl 100 tūkstoši kā nebijuši".

Līdzīgi kā balerīnām, arī daiļslidotājām ir ļoti rūpīgi jāseko svaram, un ieguvējas ir meitenes ar labu vielmaiņu, kurām svara izmaiņas ir minimālas. "Gadās tā - sver par 200 gramiem vairāk un viss, lēcieni vairs nesanāk, bet cits var "uzēst" divus kilogramus, un nekas," stāsta daiļslidotāja. "Daiļslidotāji ēd visu - kā lai ārzemju sacensībās nepamēģina šokolādītes un burgerus, kādu pie mums nav! Daži neēd vispār, lai noturētu svaru. Kāds ēd tikai vienu reizi dienā, jo katru rītu ir svēršanās - bez brokastīm atnāc uz rīta treniņu, tevi nosvēra - izspruki sveikā. Pusdienās "pielikies līdz ūkai", jo šodien vairāk tevi nesvērs, bet vakariņas neēd - jo no rīta taču atkal jāsveras."

"Meitenes, kuras nepieņemas svarā, loģiski, visi neieredz," piebilst sportiste. "Atnes kāda dzimšanas dienā konfektes vai cepumus cienastam, un vecāki uzreiz sāk: "Viņa speciāli to atnesa, lai jūs visi resni kļūtu!". Gadās arī, ka treneri neielaiž treniņā meiteni, kas ir apaļīga: "Tu paliksi bez ledus nodarbībām, bez horeogrāfijas, bez fiziskās sagatavotības trenera. Zināsi, kā pierīties, mīļumiņ!"."

Viņa norāda, ka nekas neparasts nav kautiņi ģērbtuvēs par aizņemtu krēslu vai nepamanīšanu iesildīšanās laikā, bet tie izplatīti to meiteņu vidū, kuras uzvedas kā zvaigznes, pat nespējot kvalificēties vietējam čempionātam. Pieaugušo sacensībās, piemēram, Eiropas čempionātā, tādi "izgājieni" nav novēroti, taču tur izplatīta ir atslābināšanās ar alkoholu. "Neesmu dzirdējusi nevienu sporta veidu, kurā tā nebūtu," atzīst sportiste. "Daiļslidošanā arī dzer, taču ne visi, bet, ja to dara, tad "no sirds", tā, ka visa viesnīca ir "uz ausīm". Daudz kas atkarīgs no sacensību organizatoriem - ja viņi ir noīrējuši sportistiem klubu ar diskotēku, viss beidzas labi. Visi "piekožas" klubā un atgriežas viesnīcās. Ja tā nav, tad savācas pie kāda numurā. Bez krieviem un japāņiem nekas nenotiek. Kā dzer japāņi - tā es nevienu neesmu redzējusi!"

Viņa atceras gadījumu, ka reiz vienai ļoti talantīgai sportistei vesela sezona gājusi zudumā, jo viņa "aizdzērusies". "Viņa zaudēja atlases sacensībās uz Eiropas čempionātu, un nolēma, ka ar to karjera ir beigusies," viņa stāsta. "Vienkārši sāka dzert, sociālajos tīklos aktīvi lika bildes, kurās redzama ar pudelēm un draugiem, taču tika no tā laukā. Tagad viņa ir viena no vadošajām krievu daiļslidotājām. Man viņa vispār ir pirmais numurs!"

Nereti gadās, ka atlēti, īpaši viena sporta veida pārstāvji, izvēlas veidot ģimeni ar kolēģiem, un daiļslidošana šai ziņā ir ļoti uzskatāms piemērs - īpaši pāru sacensībās bieži vien laukumā slidojošie ir partneri arī dzīvē. "Daiļslidošanā visi guļ viens ar otru," apstiprina sportiste. "Kā pie aktieriem - mums ir ļoti šaurs paziņu loks, citus cilvēkus maz satiekam. Tāpēc visi pārgulējuši viens ar otru krustām šķērsām, meitenes atņēmušas citām līgavaiņus, vīrus, puiši - sievas, rada bērnus viens no otra. Kā cirkā. Vēl baumo, ka daiļslidotājas pinas ar hokejistiem, bet tā nav taisnība - hokejistiem sievas ir modeles, jo viņus neinteresē meitenes, kam (cenzēts) ir tik "dziļas attiecības" ar daiļslidošanu. Hokejistiem vajag dīkas modeles, kas var ar viņiem jebkurā brīdī aizlidot uz jebkuru pasaules malu un iziet sabiedrībā, kad vajadzīgs, bet daiļslidotāja viņu var "pasūtīt" - piedod, man savs pasaules čempionāts!"."

"Sočos viena no daiļslidotājām pēc komandu sacensībām pazuda, treneris meklēja viņu visu vakaru un nakti, bet pēc tam viņu redzēja iznākam no Krievijas hokeja izlases mājas, turklāt ne pārāk skaidrā stāvoklī," stāsta sportiste. "Taču viņa pēc tam izcīnīja medaļu. Šī pati meitene dzīvoja ar savu treneri. Jā, viņi gulēja viens ar otru. Viņas tā brīža trenerim vispār patika "salaist" ar savām audzēknēm. Bet viņš ir lielisks - teicamā formā, kā jau visi daiļslidotāji, ļoti labi izskatās, sasukājies, kārtīgs, ģērbjas ar gaumi, turklāt ļoti gudrs un inteliģents. Skaidrs, ka meitenes viņā samīlas un atdodas."

Daiļslidošanā diezgan daudzi sportisti ir homoseksuāli orientēti, atzīst sportiste. "Gandrīz visi amerikāņu slidotāji ir geji - Džonijs Veirs pat divreiz bijis precējies ar vīrieti, un to neslēpj," viņa stāsta. "Es esmu slidojusi kopā ar Džoniju un jutos lieliski, jo viņš ir atsaucīgs, kā saulīte. Tu nāc uz treniņu jau otro dienu pēc kārtas, bet te ir Džonijs, kurš ir laimīgs par to, ka slido. Viņš ir unikāls, bet ļoti piezemēts - neskatoties uz panākumiem un nenormālo popularitāti. Nekad nedusmojas un nelamājas."

"Runā, ka japāņi Juzuru Hanju un Daisuke Takahaši arī esot geji, viņi to neafišē, taču tas redzams pēc viņu slidošanas manieres," viņa saka. "Daiļslidošanā tas nevienu neuztrauc - viņi ir tavi draugi, satriecoši slido, ļoti plastiski un uz ledus parāda pavisam citādas emocijas. Manuprāt, šveicietis Stefans Lambjēls arī ir gejs, bet daiļslidošanā nav tā - ja tu esi gejs, tātad izdzītais, tinies no šejienes. Par gejiem starp krievu slidotājiem es nezinu, bet man šķiet, ka mums tādu nav, jo pie mums ir ļoti homofoba sabiedrība."

Tomēr sportiste norāda, ka tik un tā ieteiktu vecākiem vest bērnus uz daiļslidošanu. "Šis sporta veids norūda," viņa saka. "Kad tavas slidas nomet no tava plauktiņa, kad tevi aprunā ģērbtuvē, tev klātesot. Izstrādājas imunitāte pret cilvēkiem - tu spēj par sevi pastāvēt, tev parādās spēks, sportiska figūra. Savus bērnus es noteikti sūtīšu uz daiļslidošanu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!