"Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm," piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA "BSA Projects") vadītājs Jānis Jansons.
Viņš norādīja, katoreiz bija sarežģīti laika apstākļi, vētras, un tad, kad trase jau bija uzbūvēta, viss salija un sasala ledū. "Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties," atcerējās Jansons.
Trīs nedēļu darbs beidzās trīs stundas pirms oficiālajiem treniņiem, taču Dienvidkorejas Olimpiskā komiteja atzina, ka tā ir labākā trase, kāda jebkad bijusi. "Un mēs dabūjām līgumu uz olimpiskajām spēlēm," teica Jansons.
Viņš atzina, ka puiši par to nav pat sapņojuši. "Pat nedomājām… Lai gan mēs būvējām dažādas Pasaules kausu trases, pasaules čempionātu trases, bet olimpiāde likās kaut kas neaizsniedzams. Un tagad, kad aizsniedzām, es sapratu, ka domājām nepareizi. Jādomā par visaugstāko, kas var būt. Uz to var virzīties lēnām. Vienalga - neaizvirzīsies, bet tu mēģināji," atzina Jansons.
Šī biznesa sākums meklējams Cēsīs, kad Žagarkalnā tika veidotas mazas trasītes. "Mūsu sākums ir meklējams krīzes laikā. Pārdevām motociklu un varējām nosēdēt kādu mēnesi divus pie datoriem - pētījām to industriju un sapratām, ka mūsu kompānijas darbs varētu būt interesants arī citiem," atminējās Jansons.
Tā izdevās atrast septiņus klientus Baltijas valstīs un sākās snovborda parku firmas ēra.
"Mēs apzinājām pasaules lielākos spēlētājus tajā nišā un domājām - riskēsim. Čaļi no Latvijas, kurus neviens nezina. Nezin, kur tāda valsts. Mums ir 300 metrus augsts kalns. To viņi vispār neizprot, kā kaut kas tāds var būt. Un riskējām, izsūtījām e-pastus. Diezgan ātri atnāca arī pirmā atbilde, un gadījās tā, ka tā bija pasaulē vadošā kompānija straujā izaugsmes posmā, kuriem vajadzēja labus projekta vadītājus un trašu ekspertus. Tā mēs sazinājāmies un jau pēc pirmās sezonas kā "Baltic Snowpark Agency" devāmies uz Alpiem," stāstīja Jansons.
Tagad "Baltic Snowpark Agency" ir kā apakšuzņēmums Vācijas kompānijai "Schneestern", kas būvē sniega parkus visā pasaulē, un Latvijas puiši strādā kā projektu vadītāji. Sākotnēji sniegs tiek sastumts ar ekskavatoriem, traktoriem, bet pēc tam vajadzīgā forma tiek noskaldīta ar īpašām lāpstām.
Patlaban darbība ir paplašināta, īstenojot arī veikborda parku un veloparku projektus.
Jansons pauda pārliecību, ka Latvijai olimpisko zelta medaļu drīzāk atnesīs atkal kāds "traks čalis ar riteni" vai kāda cita ekstrēmā sporta veida pārstāvis, jo potenciāls ir daudz lielāks. "Mums ir daudz vairāk traki jaunieši, tīņi, kuriem acis zib kaut ko darīt un kuriem vajag tikai minimālus ieguldījumus pilsētvidē," sacīja Jansons.
Nākamgad olimpiskajās spēlēs cer piedalīties snovbordists Toms Petrusevičs.
"Mana motivācija ir tas progress, tā attīstība, ka es nestāvu uz vietas. Neviens Baltijas vēsturē nav ticis uz olimpiskajām spēlēm, un es gribu būt pirmais, kas to ir izdarījis. Tā arī viena no motivācijām, lai arī kādi apstākļi būtu," intervijā "900 sekundēm" teica sportists.
Viņš atzina, ka patlaban slimības un traumas dēļ ir nedaudz "atmests atpakaļ", bet iespējas ir. Un, ja būs iespēja būt labākajās treniņnometnēs, tad arī mērķi izdosies sasniegt.
"Ir tā, ka uz olimpiskajām spēlēm brauc 40 pasaulē labākie snovbordisti. Un snovbordisti ir vairāki miljoni, un būt starp tiem 40 labākajiem nav viegli," neslēpa Petrusevičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
