Trīs mēnešus pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm SOK vēl nav pieņēmusi lēmumu par Krievijas delegācijas iespējamo sodīšanu saistībā ar daudzajiem dopinga pārkāpumiem, kas pēdējos gados met ēnu uz Krievijas sportistu godīgumu sacensībās. Krievijas dopinga skandāls sākās 2016. gada vidū, kad no valsts aizbēgušais bijušais Krievijas Antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs "The New York Times" pastāstīja, ka 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos tika realizēta Krievijas valdības atbalstīta dopinga programma. Tā nodrošināja, ka krievu sportisti arī sacensību laikā lietoja aizliegtos preparātus un viņu urīna analīzes tika samainītas pret tīriem paraugiem.
Daudzu valstu sportisti un sporta funkcionāri jau aicinājuši SOK prezidentu Tomasu Bahu pieņemt pēc iespējas skarbākus sodus, uzskatot, ka Krievija ir diskreditējusi godīgas cīņas principus un olimpisko kustību. SOK savu lēmumu varētu pieņemt decembra sākumā, bet šobrīd masu medijos parādās dažādi varianti par potenciālajiem sodiem. Noprotams, ka SOK lēmums varētu būt bargs un tas nebūtu viegli pieņemams, norāda "NY Times".
Visticamāk, Krievijas sportistiem netiks liegta dalība Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Phjončhanā varētu neielaist Krievijas funkcionārus un sportistus, kuru vaina un dalība dopinga programmā atklāsies kādā no izmeklēšanām. Vēl viens no iespējamiem sodiem ir Krievijas sportistu startēšana zem neitrāla karoga un neitrālās formās, kas neatgādinātu par Krievijas karoga krāsām. Tāpat Krievijai tiktu piespriesta prāva soda nauda, par variantiem saka kāds lietas izskatīšanai tuvu stāvošs anonīms avots. Vēl tiekot izskatīts variants, ka Krievijas sportisti nedrīkstēs piedalīties Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, bet pēc krievu sportistu uzvarām netiks atskaņota Krievijas himna.
Krievijas puse jau asi reaģējusi uz šīm spekulācijām par iespējamiem sodiem. Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Aleksandrs Žukovs apliecinājis, ka Krievijas sportisti nestartēs zem neitrāla karoga, tādēļ Krievija atsauks savu dalību, ja tiks piespriestas kādas sankcijas. Oktobrī līdzīgu viedokli pauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nosaucot iespējamo startēšanu zem neitrāla karoga par "apkaunojumu valstij".
SOK izveidojusi divas izmeklēšanas komisijas saistībā ar iespējamiem Krievijas dopinga pārkāpumiem. Komisija, ko vada Deniss Osvalds, izmeklē Krievijas sportistu saistību ar dopinga analīžu mahinācijām Soču olimpisko spēļu laikā, bet otra, ko vada Samuels Šmits, izmeklē Krievijas valsts ierēdņu saistību ar iespējamo dopinga pārkāpumu piesegšanu.
No komisiju izmeklēšanas iznākuma atkarīgs, vai Krievijai būs atļauts startēt 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs. Kā zināms, pirms 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm SOK nobalsoja pret Krievijas pilnīgu diskvalifikāciju, nododot sporta veidu federācijām lemt par Krievijas sportistu pielaišanu spēlēm. Tā rezultātā Rio spēles izlaida Krievijas vieglatlēti, svarcēlāji un citu sporta veidu pārstāvji. Savukārt Krievijas paralimpiešiem bija liegts startēt Rio paralimpiskajās spēlēs, kā arī Krievija ir atstādināta no dalības Phjončhanas paralimpiskajās spēlēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
