Jau vēstīts, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir diskvalificējusi Krievijas Olimpisko komiteju, aizliedzot tai ar savu komandu startēt februārī gaidāmajās olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts "Olympic Athlete from Russia" jeb "Olimpiskais sportists no Krievijas".
Krievijas sportistus, kuri varēs doties uz Phjončhanu, izvēlēsies ekspertu grupa, darot to ar lielu piesardzību. Šo grupu vadīs Neatkarīgas testēšanas kameras (ITA) vadītāja Valerī Furnerona. Tajā tiks iekļauti Pirmsspēļu testēšanas darba grupas biedri - vienu apstiprinās Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), vienu No dopinga brīvā sporta vienība (DFSU) un vienu SOK.
Krievijā iepriekš pat tika apsvērta iespēja rīkot alternatīvu Olimpiādi saviem sportistiem, taču ceturtdien Kolobkovs norādīja, ka tāda noteikti netiks organizēta, savukārt tiem sportistiem, kuri olimpiskajām spēlēm netiks pielaisti, tiks rīkotas alternatīvas sacensības.
"Mēs saviem sportistiem rīkosim sacensības ar iespēju uzaicināt arī ārzemju kolēģus. Tāpat domāsim par naudas balvu fondu. Jebkurš varēs izvēlēties, vai šajās sacensībās startēt, taču tajās sportiskā cīņā varēs nopelnīt materiāli," norādīja Kolobkovs.
Pagājušā gadsimta 80. gados jau bija mēģinājums rīkot alternatīvas sporta sacensības olimpiskajām cīņām. Tā, 1984. gadā, kad PSRS un citas sociālistiskā bloka valstis boikotēja Losandželosas olimpiskās spēlēs, Krievijā notika alternatīvas sacīkstes "Družba-84" ("Draudzība-84"), savukārt 1986.gadā Maskavā notika pirmās Labas gribas spēles, kurās piedalījās 3000 sportistu no 79 valstīm, taču šo sacensību iniciators bija amerikāņu miljardieris Teds Tērners. Labas gribas spēles notika arī 1990., 1994., 1998. un 2001. gadā.
Kolobkovs ceturtdien arī skaidroja, ka no Krievijas kvalifikācijas normatīvus olimpiskajām spēlēm ir izpildījuši 217 sportisti. Tiesa, cik tiks pielaisti spēlēm, viņš nemācēja teikt.
"Mums šobrīd gatavībā ir 450 sportisti, bet kvalifikāciju ir izpildījuši 217 atlēti," pauda bijušais paukotājs, kurš tagad vada Krievijas Sporta ministriju.
No Krievijas startam Phjončhanas olimpiskajās spēlēs tiks izvēlēti tie atlēti, kuri ir kvalificējušies Olimpiādei, kuri ir "tīri", kuri nekad nav diskvalificēti par dopinga lietošanu un nav pārkāpuši antidopinga noteikumus, kuri ir veiksmīgi izgājuši dopinga pārbaudes pirms olimpiskajām spēlēm. Tāpat šiem atlētiem būs jāiziet papildus dopinga kontrole, lai būtu pārliecība, ka viņi ir godīgi.
Kolobkovs ar neizslēdza iespēju, ka valsts varētu vērsties civiltiesā pret Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA), kā arī bijušo Maskavas Antidopinga laboratorijas vadītāju Grogoriju Rodčenkovu, kurš kļuva par galveno ziņotāju par Krievijā izveidoto valsts organizāciju atbalstīto dopinga programmu.
"Pieļaujam tādu iespēju, vērsties tieša pret WADA, Rodčenkovu, kā arī SOK izmeklēšanas komisijas vadītāju Ričardu Maklarenu. pagaidām, kamēr nav izskatītas mūsu sportistu apelācijas Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), to nedarīsim," skaidroja Kolobkovs.
Jau ziņots, ka tieši pēc kanādiešu jurista Maklarena ziņojuma 2016. gadā nāca gaismā Krievijas piekoptā dopinga sistēma, kas savukārt noveda pie bargām sankcijām šīs valsts sportistiem.
Virkne Krievijas sportistu tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu 2014. gada Soču olimpisko spēļu laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām SOK arī pieņēmusi daudzus lēmumus atņemt medaļas.
SOK par antidopinga pārkāpumiem Soču Olimpiāde diskvalificējusi kopumā 32 Krievijas sportistus. Pēc jaunu pierādījumu atklāšanas līdz šim sāktas 46 lietas, 35 no tām jau notikusi noklausīšanās un tikai trijos gadījumos sportisti tikuši attaisnoti. Kā ziņo SOK, tā kā vairākās lietās turpinās izmeklēšana, nevar izslēgt, ka sekos jaunas diskvalifikācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
