Stokholma, kā vēsta LNT, ļoti nopietni uztur savu kandidatūru 2026. gadā rīkot ziemas olimpiskās spēles. Zviedriem pašiem gan nav kamaniņu un bobsleja trases, bet izmantot kaimiņvalsts Norvēģijas trasi nedrīkst. Norvēģi, kā vēstīts, pat tautas referendumā nobalsoja pret ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Vienīgā tuvā trase atrodas Siguldā.
To, ka viss tiek gatavots zviedru uzņemšanai Siguldā, "LNT Ziņām" apstiprināja domes priekšsēdētājs.
"Ir zināms, ka 23. janvārī plāno ierasties Zviedrijas Olimpiskās komitejas delegācija Latvijā, lai vienas dienas vizītē, kā plānots, apsekotu Siguldu, iepazītos ar trasi, infrastruktūru, un visu to, kā Latvija kopumā izskatās kā potenciālais sadarbības partneris olimpiskajās spēlēs," saka Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ("Reģionu alianse").
Atsaucoties uz Zviedrijas Olimpisko komiteju, zviedru dienas laikraksts "Dagens Nyheter" informē, ka Siguldā janvārī tikšot jau parakstīts nodomu protokols. "Stokholmas olimpisko spēļu idejas attīstītāji strādā pie tā, lai samazinātu izdevumus, un tādējādi spētu pārliecināt politiķus par to, lai Zviedrija pieteiktos 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Stokholmai nav savas kamaniņu un bobsleja trases, bet jaunas celtniecība olimpisko spēļu dēļ izmaksātu 850 miljonus zviedru kronu. Ir iespējams krietni ietaupīt - izmantot trasi Siguldā, un pat tās pielāgošana būs krietni lētāk nekā celt jaunu."
Lai Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu atbilstoša olimpisko spēļu standartam, ir nepieciešams veikt diezgan ievērojamu rekonstrukciju. Trase šobrīd nav piemērota bobsleja četriniekiem. Cik daudz naudas Siguldas trases rekonstrukcijai varētu piešķirt Zviedrija, iespējams, tas tiks pieminēts 23. janvārī parakstāmajā nodomu protokolā ar Siguldas novada domi.
Trases direktors Dainis Dukurs vērtē, ka iespēja Latvijā rīkot daļu no olimpiskajām spēlēm ir tik nozīmīgs notikums, ka Latvijai pašai vajadzētu atrast finansējumu. Turklāt tad tas vēlāk ļautu Siguldā rīkot arī pasaules kausa posmus skeletonā un bobslejā. Par Siguldas trases pārbūvi kā mērķtiecīgi vajadzīgu attīstību tiek runāts gadiem, bet pagaidām bez virzības. "Tās investīcijas nav tik briesmīgas, lai valsts no tām nobītos. Otrs, es domāju, tas ieguvums valstij, Siguldai un sporta bāzei būtu ļoti, ļoti liels. Ja veiktu šo rekonstrukciju, lai brauktu četrinieki, tad tas nozīmē, ka varētu pretendēt uz pasaules čempionātiem, Eiropas čempionātiem, pasaules kausa posmiem. Tad Sigulda ieietu stabili pasaules apritē," saka Dukurs.
Olimpisko spēļu uzņemšanai Siguldā būtu nepieciešams celt arī jaunas viesnīcas, jo ar esošo izmitināšanas kapacitāti – 800 gultas vietām - nepietiks. "Esam procesā ar vairākiem uzņēmējiem, kuri šobrīd izskata, daži projektē. Siguldai augot, tas ir viens no biznesiem, kas attīstās. Tagad redzēsim, ka šī olimpiādes ziņa ir ļoti labs pamudinājums tiem uzņēmējiem, kas līdz šim plānoja. Tāds labs signāls, ka tiešām šī investīcija ilgtermiņā var atmaksāties," stāsta Siguldas attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele.
Tāpat esot ļoti ticams, ka Siguldā tiktu būvēts Olimpiskais ciemats, bet vēlāk, jau pēc olimpiskajām spēlēm jaunuzceltos daudzdzīvokļu namus nodotu pārdošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
