Mirdza Martinsone dzimusi 1916. gada 24. novembrī (pēc vecā stila – 11. novembrī) Krievijā – laikā, kad, norisinoties Pirmajam pasaules karam, daudzi latvieši bija devušies bēgļu gaitās. Vēlāk Martinsoni atgriezās Latvijā, un Mirdza skolojās Rīgā. Vēl būdama skolniece, Mirdza Martinsone aizrāvās ar slidošanu. "Vispirms es skrēju slidas un ar sirdi un dvēseli nodevos slidošanai," intervijā izdevumam "Starts" stāstīja pati sportiste. 20. gs. 30. gadu pirmajā pusē prese par viņu rakstīja, ka beidzot ātrslidošanā ir arī kāda daudzsološa daiļā dzimuma pārstāve. Taču 30. gadu sākumā Martinsone Šmerļa mežā pamēģināja slēpot, un tas kļuva par galveno aizraušanos sportā. "Slēpošana man iepatikās jau pirmajā dienā, jo sevišķi lepna jutos, kad ar brāļa slēpēm nobraucu no kalniņa nenokritusi," viņa stāstīja intervijā.
Pamazām aizraušanās ar slēpošanu kļuva arvien nopietnāka. 1934. gada Latvijas slēpošanas meistarsacīkstēs Mirdza Martinsone kļuva par čempioni 5 km distancē. Šo panākumu viņai izdevās atkārtot arī 1935. gadā. Taču īstā M. Martinsones kaislība bija kalnu slēpošana un slaloms, kas mūsu valstī tikai sāka attīstīties. Jau līdztekus distanču slēpošanai Mirdza Martinsone startēja slaloma sacensībās un drīzumā pārgāja tikai uz slalomu. Tiesa, epizodiski vēl arī laiku pa laikam izmēģināja spēkus distancē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
