Stokholmas neparakstītais rīkotājpilsētas līgums kalpojis par iemeslu izvēlēties Itālijas pieteikumu  (37)

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

"Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām, no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju," sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Vrubļevskis pieļāva, ka iespējams bijuši vēl kādi iemesli par labu Itālijas pilsētām, lai gan līdz neizšķirtam balsojumam Stokholmas-Ores pieteikumam pietrūka vien septiņu balsu.

Vrubļevskis pauda cerību, ka neskatoties uz to, ka daļa 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu Siguldā nenotiks, valdība pildīs savu lēmumu par bobsleja trases pilnveidošanu, pielāgojot bobsleja četrinieku sacensībām.

"Svarīgi, lai Siguldas trase būtu starptautisko sacensību apritē ilgtermiņā. Es ceru, ka Siguldai nenolaidīsies rokas un pieaugošais iedzīvotāju skaits radīs nepieciešamību paplašināt dzīvojamo fondu, proti, būvēt to olimpisko ciematu, ko viņi bija paredzējuši, ja olimpiāde notiktu. Domāju, ka Siguldas pilsētas un trases attīstība notiks jebkurā gadījumā, varbūt ne tik strauji kā tas būtu, ja Siguldā notiktu olimpiskās spēles 2026. gadā," sacīja Vrubļevskis.

Viņš sacīja, ka vēl notiks sarunas ar Zviedrijas pārstāvjiem par to, vai viņi pieteiksies 2030. gada Ziemas olimpiskajam spēlēm un vai Latvijā arī tad varētu kļūt par spēļu rīkotāju partneriem.

Jau ziņots, ka 2026. gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta SOK individuālo biedru balsojumā. Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas.

Starp individuālajiem biedriem nav neviena Latvijas pārstāvja.

Stokholmas-Ores kandidatūru Lozannā pārstāvēja ap 70 delegātu, no kuriem pieci bija Latvijas pārstāvji, starp kuriem bija arī 1988.gada olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.

Bez Vrubļevska un Ķipura uz Lozannu devās arī Siguldas mērs Uģis Mitrevics un "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Laura Skrodele, bet valsti pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.