Ja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdosies apvienot tās pārvaldībā esošās četras nacionālās sporta bāzes, tad arī turpmāk stratēģiskie lēmumi, kas attiecas uz Siguldas ledus trasi, jāpieņem uz vietas, nevis ministrijā, norādīja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols un Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) vadītājs Atis Strenga.
IZM jau 2017.gadā rosināja apvienot tās pārvaldībā esošas četras nacionālās sporta bāzes, veidojot centralizētu pārvaldības struktūru un ietaupot līdzekļus. Janvārī IZM turpinās konsultācijas ar sporta nozari par sporta nozares kapitālsabiedrību pārvaldību un iespējamu šo kapitālsabiedrību apvienošanu.
Ministrijas pakļautībā ir četras nacionālās sporta bāzes - SIA "Sporta centrs "Mežaparks"", SIA "Tenisa centrs "Lielupe"", SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"".
Kā minēja Kols, apvienot bāzes nav izdevies, jo no IZM puses nav pārliecinošu argumentu, kā šis modelis uzlabos pārvaldību, ko tas dos finansiāli un administratīvi un ko no tā iegūs sportisti. Ziemas sporta veidu pārstāvji lūguši Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejai, lai tie varētu piedalīties IZM darba grupās un komisiju sēdēs, lai saprastu ministrijas argumentus un paustu savu viedokli.
"Uztveru šo piedāvājumu joprojām kā diezgan nesagatavotu. Apvienot visus četrus objektus vienkopus nav īsti tas pareizākais variants, jo tie viens no otra būtiski atšķiras. Trīs no tiem atrodas Rīgā un Jūrmalā un ir saistīti ar vasaras sporta veidiem, bet viens - Siguldā, kur notiek sacensības ziema sporta veidos. Siguldā ir nepieciešama nepārtraukta klātbūtne, jo grafiks ir saspringts un daudz kas atkarīgs no vairākiem ārējiem apstākļiem, kas liek lēmumus pieņemt ātri un uz vietas. Siguldā ir vajadzīgs cilvēks uz vietas ar pilnvarām pašam pieņemt lēmumus, nevis pirms tam konsultēties ar priekšniecību Rīgā," stāstīja Kols.
LBSF prezidents arī atzīmēja, ka sarunām par bāzu apvienošanu vajadzētu turpināties apstākļos, kad iespējamas klātienes diskusijas, lai pilnvērtīgi varētu izteikties un argumentēt savu viedokli.
"Ja būs argumentēts viedoklis, tad kāpēc nevarētu izvēlēties pārvaldīt citādāk? Tomēr līdz šim bijis tā, ka šādās pozīcijās tiek iecelti cilvēki, kas tajā brīdī ir tuvu valdošajām partijām, kuras pārvalda attiecīgo ministriju. Tas būtu vissliktākais risinājums šajā situācijā," secināja Kols.
Arī Strenga uzsvēra, ka trasi vajadzētu pārvaldīt personai vai valdei, kas atrodas uz vietas Siguldā.
"Ja trasi vajadzētu tikai uzturēt un vairāk nekā, tad nebūtu nekādu problēmu. Taču, ja trasē notiks plānotie rekonstrukcijas darbi, tad būtu labi, ja turpat pie objekta ir valde, kā var pieņemt operatīvus lēmumus. Grūti iedomāties, kā rekonstrukcijas laikā darbosies modelis, kurā stratēģiskie lēmumu tiek pieņemti citur," atzina Strenga.
Viņš arī pastāstīja, ka federācijām ir svarīgi, lai trasē uz vietas ir atbildīgā persona, ar kuru komunicēt ikdienas jautājumus.
"Šobrīd režīmā, kad ir vienkārši ikdienas, tad lielu problēmu nebūtu, taču stratēģisku lēmumu pieņemšanai nepieciešams atslēgas cilvēks uz vietas," teica Strenga.
2017.gada aprīlī tā brīža izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JV), tiekoties ar trases direktoru Daini Dukuru, pauda pārliecību, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi nav nepieciešams iekļaut centralizētā pārvaldības modelī, jo tās saimniecība un pārvalde tiekot labi īstenota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
