Sākotnēji Norvēģija, bet pēc tam arī Zviedrija un Somija paziņoja, ka līdz decembra beigām pasaules kausa posmos nestartēs, kā iemeslu minot, lai slēpotāji nesaķertu vīrusu, bet tajā pašā laikā vadošie šo triju ziemeļvalstu biatlonistu, labākie Norvēģijas tramplīnlēcēji, ziemeļu divcīņnieki un kalnu slēpotāji turpina piedalīties pasaules kausa posmos. Līdz ar to ir skaidrs, ka pasaules kausa posmam Davosā nav vairs tā prestiža, jo vidēji 10 līdz 15 šo trīs valstu pārstāvji parasti tiek trīsdesmitniekā, ap 5 iekļūst desmitniekā un diviem izcīna godalgotas vietas pasaules kausa posmos gan vīriešiem, gan sievietēm. Līdz ar to pārējo valstu pārstāvjiem parādījušās ievērojami lielākas izredzes ieņemt augstākas vietas kā parasti. Daži Norvēģijas izlases dalībnieki, tā saudzīgi, jo baidās no sankcijām, bet tomēr ir pauduši neizpratni un nožēlu par izlases vadības lēmumu nestartēt. Arī Patrīcija Eiduka norvēģu un pārējo ziemeļvalstu lēmumu nepiedalīties pasaules kausa posmos decembrī uzskata par neizprotamu, jo tiek nodrošināta milzīga kontrole un liela drošība.
Latvijas vadošā slēpotāja no Vecbebriem nākamajā dienā pēc veiksmīgi aizvadītā pasaules kausa novembra beigās Rukā devās uz Latviju, bet jau pagājušo svētdien aizlidoja uz Davosu, kur jau ir notrenējusies četras dienas. Tā kā sacensības augstkalnē viņai iekritīs sestajā un septītajā dienā pēc ierašanās, kas ir tās kritiskākās, tad Patrīcija nedaudz bažījas par to, kā jutīsies sacensību dienā un kā varēs nostartēt. Lai arī, pateicoties viņas lielāko atbalstītāju piešķirtajam finansējumam, no Somijas viņa pa taisno varēja doties uz Šveici un tur trenēties līdz pat startam otrajā pasaules kausa posmā, tomēr Latvijā bija jāpadara dažas svarīgs liets un bija nepieciešams atslēgties un restartēties.