Pirmajā braucienā, startējot ar 50.numuru, Ģērmane trasi veica 54,90 sekundēs, ieņemot 14.vietu 74 dalībnieču konkurencē un līderei slovākietei Petrai Vlhovai zaudējot 1,89 sekundes.
Vlhova trasi veica 53,01 sekundē, par 0,07 sekundēm apsteidzot amerikānieti Mikeilu Šifrinu un par par 0,52 sekundēm - zviedrieti Annu Svenu Lāšoni.
Otrajā braucienā, kurā piedalījās 30 labākās sportistes, Ģērmane uzrādīja devīto labāko laiku, abu trašu summā pakāpjoties uz astoto vietu un uzvarētājai Šifrinai, kura otrajā braucienā sasniedza otru labāko rezultātu, zaudējot 2,36 sekundes.
Šifrina abās trasēs pavadīja minūti un 49,35 sekundes, svinot 95.uzvaru Pasaules kausa posmos un olimpisko slēpošanas sporta veidu rangā panākot biatlonistu un distanču slēpotāju norvēģi Ūli Einaru Bjērndalenu.
Šifrina par 0,27 sekundēm apsteidza Vlhovu un par 1,11 sekundēm - zviedrieti Sāru Hektori.
Pirms Ģērmanes finišēja arī šveiciete Mišela Gisina, Lāšone, šveiciete Kamille Rasta un austriete Katarina Līnsbergere.
Tieši Flahavā Ģērmane pirms gada debitēja Pasaules kausā, nefinišējot pirmajā trasē. Gada beigās viņa Līncā izcīnīja 22.vietu, bet 7.janvārī Kraņska Gorā savās trešajās Pasaules kausa sacensībās sasniedza 12.vietu - augstāko neatkarīgās Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē.
Augstāk Pasaules kausa posmos PSRS laikā ir tikusi vien sportistes mamma Ulla Ģērmane (tolaik - Lodziņa), vairākas reizes iekļūstot labāko piecpadsmitniekā un reizi izcīnot ceturto vietu.
Nedēļas nogalē 20 gadus vecā latviete startēja Eiropas kausā, izcīnot savas pirmās divas uzvaras šāda ranga mačos.