Klaimers, kurš 2009.gadā piedalījās KHL Zvaigžņu spēlē, uzsver, ka viņam no bērnības nav bijis bail no lidojumiem, jo tēvam bijusi pilota licence un viņš bieži ar tēvu lidojis kopā.
"Ja tev ir astoņi gadi un tu lido ar tēvu, kaut kā lēnām pierodi pie visa un, kad kļūsti vecāks, lidojumos neizjūti nekādu diskomfortu. Un iespējamība, ka ceļā uz lidostu vari iekļūt avārijā, ir daudz lielāka, nekā iekļūt aviokatastrofā," saka hokejists. "Tomēr Krievijā viss ir savādāk. Esmu apbraukājis gandrīz visu Eiropu, biju Japānā, taču Krievija – tā ir pati neparastākā vieta, kur nācies būt. Tur es jutos atrauts no visas pasaules."
Klaimers atceras, ka pirms došanās uz KHL, izlasījis grāmatas par Krieviju, no draugiem daudz ko uzzinājis, taču realitāte izrādījusies daudz šokējošāka. "Pirmais lidojums mums bija uz Habarovsku, pašos Krievijas austrumos, pie Ķīnas. Lidojām ar "Boeing-737", ar kādu Ziemeļamerikā praktiski visi lido. Taču uz nākamo izbraukumu Maskavā devāmies ar citu lidmašīnu. Un ar šo lidaparātu mums nācās lidot visu sezonu. Negribētos ar tādu lidot pāri visai Krievijai..."
"Mūsu lidmašīna bija veca un burtiski juka laukā lidojuma laikā, bet priekšpusē bija stiklota daļa, kurā sēdēja navigācijas speciālists. Es biju šokā," nepatīkamos pārsteigumus atceras hokejists.
Klaimers pauž viedokli, ka neviens NHL spēlētājs, kuram kaut nedaudz ir bail no lidojumiem, Krievijā neizturētu pat vienu sezonu. "Dens Boils, ar kuru kopā spēlēju Tampabejas "Lightning", grūti pārcieš lidojumus. Tādi cilvēki, kā Dens, Krievijā nevarētu lidot – bez variantiem. Vēl pirms "Lokomotiv" traģēdijas tur nebija iespējams lidot, pirms tam neiedzerot kādas zāles. Bez zālēm nekādi nevarēja, jo bija šausmīgi bail. Lai gan "bailes" nav tas īstais vārds..."
Hokejists piebilst, ka pie visa vainīgs ir arī pieradums, jo tas, kas citiem nav pieņemams, Krievijā ir normāli. "Viņi uz dzīvi raugās pavisam savādāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!