Gads pēc 'Lokomotiv' traģēdijas un bez Kārļa Skrastiņa  (48)

Lidmašīnā atradās daudzas pasaules hokeja zvaigznes, arī latviešu "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. Gadu pēc traģēdijas ir zināmi katastrofas iemesli, atrasti arī vainīgie, kuriem izvirzītas apsūdzības, tomēr traģēdijas atstātās pēdas vēl ilgi būs jūtamas.

Pieminot traģēdijas pirmo gadadienu, portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz notikušo, kā veidojās jaunā Jaroslavļas "Lokomotiv" komanda, atgādina par ekspertīžu slēdzieniem un izmeklēšanas secinājumiem.

2011.gada 7.septembrī Jaroslavļas "Lokomotiv" komanda ar speciālo reisu, kuru veica kompānija "Jak Serviss" ar lidmašīnu "JAK-42D", devās uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) jaunās sezonas pirmo spēli Minskā. Lidmašīnā atradās 45 cilvēki - 37 "Lokomotiv" pārstāvji (arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš) un astoņi cilvēki no lidmašīnas personāla.

Lidmašīnai uz Minsku bija plānots doties no Jaroslavļas tuvumā esošās Tunošnas lidostas ap pulksten 16 pēc Maskavas laika. Neilgi pirms pacelšanās nekas neliecināja, ka reiss varētu beigties traģiski, jo laika apstākļi bija ideāli, lidostā nebija nekādas drūzmēšanās un citu lidmašīnu pacelšanās vai nolaišanās nebija plānotas.

Pulksten 15:43 lidmašīnas komandieris Aleksandrs Solomencevs sāka ierasto procedūru pirms pacelšanās. Pēc 12 minūtēm lidmašīna no stāvēšanas vietas devās uz skrejceļu, no kura bija plānots sākt pacelšanos, un pulksten 15:58 lidmašīna uzsāka ieskriešanos. Lai gan lidmašīna sasniedza pietiekamu ātrumu un arī ieskriešanās ceļš bija pietiekami garš, "JAK-42" pilotiem pacelt gaisa putnu izdevās ar lielām grūtībām 400 metrus aiz skrejceļa robežām. Lidmašīna aizķēra antenas, sasniedza tikai dažu metru augstumu un pēc dažām sekundēm nokrita uz zemes Tunošonkas upes krastos netālu no ietekas Volgā.

Sākotnēji traģēdijā izdzīvoja divi - bortinženieris Aleksandrs Sizovs un hokejists Aleksandrs Gaļimovs, kuram bija apmēram 80-90% ķermeņa apdegumu. Nākamajā dienā abi cietušie tika pārvesti uz Maskavu, bet 12.septembrī Gaļimovs no gūtajiem savainojumiem nomira. Sizovs katastrofā bija vienīgais izdzīvojušais.

2011.gada 7.septembra pēcpusdiena bija viena no melnākajām Latvijas sporta vēsturē - Jaroslavļas "Lokomotiv" traģēdijā Latvija zaudēja vienu no izcilākajiem sportistiem valsts vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas hokeja izlases kapteini, latviešu "dzelzs vīru" Kārli Skrastiņu.

Uzreiz pēc traģiskās ziņas saņemšanas Latvijas līdzjutēji internetā izplatīja aicinājumu pulcēties pie "Arēnas Rīga" un doties piemiņas gājienā. Jau ilgāku laiku pirms šī laika līdzjutēji pulcējās pie "Arēnas Rīga", iededza svecītes un ar klusuma brīdi pieminēja Skrastiņu. Piemiņas brīdī pulcējās daudzu tautību cilvēki, ģimenes ar bērniem, utt. Vēlāk vakarā fani noorganizēja simbolisku gājienu no "Arēnas Rīga" līdz Latvijas Hokeja federācijas (LHF) mītnei Raunas ielā.

Pēc piemiņas ceremonijas Jaroslavļā, kur notika atvadīšanās no visas "Lokomotiv" komandas, Skrastiņa pīšļi tika nogādāti Latvijā – dzimtenē Skrastiņa pīšļi sagaidīti ar militāru godu un valsts karogu. Militārā godasardze Skrastiņa sagaidīšanai noorganizēta līdzīgi kā tas bija arī bojāgājušajiem hokejistiem Čehijā, Krievijā, Zviedrijā. Godasardze noorganizēta pēdējā brīdī un, respektējot tuvinieku vēlmi, tā notika bez politiķu un masu mediju klātbūtnes.

Rīgā atvadīšanās no Skrastiņa notika 16.septembrī, un to apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Atvadas no hokejista notika ar militāru godu - pie viņa zārka stāvēja Latvijas armijas karavīri parādes formās, bet sēru mūziku atskaņoja orķestris, un uz liela videoekrāna bija redzami leģendārā hokejista karjeras spilgtākie mirkļi.

Skrastiņa atvadu ceremoniju apmeklēja arī sabiedrībā zināmas personas, hokejisti, citi sportisti un sporta dzīves funkcionāri, kā arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un citi politiķi.

Pēc vairāku stundu garās publiskās atvadu ceremonijas, kurā fotogrāfu un operatoru klātbūtne pēc aizgājēja tuvinieku lūguma bija liegta, Skrastiņa mirstīgās atliekas devās pēdējā ceļā uz Pirmajiem Meža kapiem, kur hokejists tika guldīts zemes klēpī.

NHL karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles, kurās guva 32 vārtus un atdeva 104 rezultatīvas piespēles, nopelnot 375 soda minūtes. Viņš piedalījās arī 20 Stenlija kausa izcīņas spēlēs, kurās izcēlās ar trim rezultatīvām piespēlēm.

Pēc vairākām NHL aizvadītām sezonām Skrastiņš pagājušajā vasarā izlēma atgriezties Eiropā un piekrita "Lokomotiv" piedāvājumam, kas bija finansiāli daudz izdevīgāks par citiem. Līgumu Skrastiņam piedāvāja arī Rīgas "Dinamo", bet hokejists dzimtenē bija plānojis atgriezties pēc vienas sezonas "Lokomotiv" rindās un Latvijā beigt profesionālo karjeru.

Latvijas izlasē Skrastiņš debitēja 18 gadu vecumā - 1992. gada 7. novembrī, nacionālās izlases pirmajā spēlē pēc neatkarības atjaunošanas ar Lietuvu (13:2). Kopā valstsvienības rindās viņš aizvadīja 151 spēli, kurā guva 28 vārtus un atdeva 38 rezultatīvas piespēles, nopelnot 66 rezultativitātes punktus. Savu spilgtāko spēli izlasē Skrastiņš aizvadīja 2003. gadā pasaules čempionātā Somijā, kad izšķirošajā spēlē par iekļūšanu nākamajā kārtā viņš iemeta trīs vārtus, palīdzot Latvijas izlasei ar 4:0 uzvarēt neērto Baltkrievijas izlasi.

Pēdējo turnīru izlasē Skrastiņš aizvadīja 2010. gada olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kur, tāpat kā iepriekš pasaules čempionātos, viņš bija komandas kapteinis.

Tikai vairākus mēnešos pēc notikušā Latvijas Hokeja federācija šī gada martā nolēma iemūžināt Skrastiņa 7.numuru un turpmāk valstsvienībā ar šo numuru nespēlēs neviens cits hokejists.

Kārlis Skrastiņš ir piektais Latvijas sportists, kura dzīvība aprāvās aviokatastrofā. 1950. gada 7. janvārī pie Sverdlovskas, tagadējās Jekaterinburgas, lidmašīnas katastrofā gāja bojā Latvijas hokejisti Harijs Mellups un Roberts Šūlmanis, kuri tobrīd pārstāvēja Maskavas VVS (Gaisa kara spēku) komandu.

1967. gadā lidmašīnas reisā Rīga - Liepājā, kas cieta avāriju pie Liepājas, atradās un gāja bojā pirmais Latvijas bokseris PSRS čempions Imants Enkūzis.

Savukārt 1973. gada 19. februārī nolaižoties Prāgas lidostā avarēja lidmašīna, kurā atradās PSRS jauniešu izlase, arī TTT komandas basketboliste Sandra Jostiņa.

Bojā gājušās Jaroslavļas "Lokomotiv" Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas sastāvā pirms traģēdijas bija daudzas pasaules zvaigznes – Latvijas "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš, zviedrs Stefans Līvs, slovāks Pāvols Demitra, čehi Jozefs Vasičeks, Jans Mareks un Karels Rahūneks, krievs Mihails Balandins, baltkrievs Ruslans Salejs, bet komandas galvenais treneris bija kanādietis Breds Markimons.

Ņemot vērā dažādu tautību hokejistu bojāeju šajā traģēdijā, skumjā vēsts satricināja daudzas valstis. Uzreiz pēc notikušā traģēdijas vietas tuvumā līdzjutēji izveidoja savdabīgu memoriālu, noliekot ziedus, pieminot traģēdiju, bet vakarā Jaroslavļā notika piemiņas brīdis pie "Lokomotiv" mājas spēļu vietas "Arena 2000". Uz piemiņas brīdi Jaroslavļā bija ieradušies vismaz 10 000 līdzjutēju.

Traģēdijas dienā līdzīgas akcijas notika ne tikai Jaroslavļā un Rīgā, bet arī Minskā, Prāgā un Trenčinā.

Pēc notikušā tika pārtraukta KHL atklāšanas spēle, KHL sezonas sākums pārcelts uz 12.septembri, bet Jaroslavļā no 9.-11.septembrim tika izsludinātas sēras.

Nākamajā dienā pēc traģēdijas Minskā, kur "Lokomotiv" bija jāaizvada spēle, notika liels piemiņas pasākums, bet 10.septembrī Jaroslavļā "Arena 2000" risinājās atvadu ceremonija, kuru apmeklēja vismaz 100 000 cilvēku.

Piemiņas ceremonijā piedalījās visu Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu, arī Rīgas "Dinamo", un līgas pārstāvji, kā arī Krievijas premjers Vladimirs Putins, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIFH) prezidents Renē Fāzels un citas augsti stāvošas personas.

Tajā pašā dienā Omskā notika atvadīšanās no traģēdijā bojā gājušā vārtsarga Aleksandra Vjuhina, kurš lielāko daļu karjeras aizvadīja "Avangard" komandā. Vjuhinu apglabāja Omskā blakus Aleksejam Čerepanovam, kurš 2008.gadā mira pēc sirds apstāšanās spēles laikā.

11.septembrī Prāgas centrā notika atvadīšanās no Karela Rahūneka, Jana Mareka un Jozefa Vasīčeka. Pasākuma laikā Čehijas Hokeja savienības priekšsēdētājs Tomašs Krals paziņoja, ka hokejistu numuri "4", "15" un "63" tiks iemūžināti.

Līdzjūtības pēc notikušā izteica daudzu valstu vadītāji un pasaules sporta amatpersonas. Tāpat notikušajā sēroja praktiski visu sporta veidu pārstāvji, kuri izteica līdzjūtības savās mājaslapās internetā. "Lokomotiv" komandai līdzjūtības izteica Uzbekijas futbola klubs "Pahtakor" un slavenais angļu futbola klubs "Manchester United", kuru vienības cieta aviokatastrofās attiecīgi 1979. un 1958.gados.

Daudzās valstīs sporta sacensības pēc notikušā sākās ar klusuma brīdi. NHL jaunās sezonas pirmajā mājas spēlē Ņūdžersijas "Devils" komanda tradicionālā koncerta vietā sarīkoja "Lokomotiv" piemiņas akciju, bet 13.oktobrī Vašingtonas "Capitals" un Pitsburgas "Penguins" spēle bija veltīta traģēdijā bojā gājušo piemiņai. Pieminot traģēdiju, 5.oktobrī Anglijas futbola klubs "Portsmouth" labdarības spēlē tikās ar Krievijas komandu "Rostov".

Pēc triumfa pasaules hokeja čempionātā Krievijas izlase panākumu veltīja "Lokomotiv" piemiņai, bet Slovākijas izlase pēc sensacionālās iekļūšanas finālā un sudraba medaļu izcīnīšanas valstsvienības hokejisti uzvilka krekliņus ar 38.numuru uz muguras un uzvārdu "Demitra". Slovākijas izlasē 38.numurs arī tika iemūžināts.

Uzreiz pēc traģēdijas tika ierosināta krimināllieta, kurā par sākotnējiem iemesliem tika minēti lidmašīnas tehniskais stāvoklis un pilotu pieļautās kļūdas.

Jau dažas stundas vēlāk pēc aculiecinieku teiktā bija skaidrs, ka lidmašīna nav spējusi pacelties, zaudējusi augstumu, gaisā aizķērusi dažādus šķēršļus (antenas, utt.) un tad nokrita uz zemes, tomēr iemesli notikušajam tika paziņoti pēc Starpvalstu aviācijas komitejas (SAK) vairāku mēnešu veiktās izmeklēšanas. Katastrofas vietā izmeklētāji atrada "melnās" kastes ar pilotu sarunu ierakstiem, kas būtiski palīdzēja izmeklētājiem lietas šķetināšanā.

Pirmajās dienās izmeklētāji kā neatbilstošas atmeta versijas par nepietiekamu skrejceļa garumu un lidmašīnas stabilizatora ieslēgšanu neatbilstošā režīmā. Vēlāk izmeklētāji apliecināja, ka lidmašīna lietojusi kvalitatīvu degvielu, tādējādi arī versija par neatbilstošu degvielu neapstiprinājās. 17.septembrī SAK paziņoja, ka ieskriešanās sākumā pilotu darbības bijušas pareizas, bet neilgi pirms pacelšanās lidmašīna saskārusies ar pretestību, uzņemot ātrumu. Tādējādi lidmašīnai nav izdevies pacelt priekšgalu, pēc kā dzinēji ieslēgti uz pilniem apgriezieniem. Tomēr arī pēc maksimālā ātruma sasniegšanas lidmašīnai nav izdevies atrauties no zemes nepieciešamā augstumā un leņķī.

SAK pārstāvji 22.septembrī tikās ar traģēdijā izdzīvojušo bortinženieri Aleksandru Sizovu, kurš lidmašīnā atradās salonā. Pēc viņa teiktā, nekādas problēmas ne pirms izlidošanas, ne ieskriešanās sākumā neesot bijušas un viss ritējis normāli. Sizova sniegtās liecības apliecināja, ka lidmašīnai nav bijusi arī smaguma centra nobīde. Savukārt lidmašīnas vraka un skrejceļa veiktajās ekspertīzēs SAK noskaidroja, ka bremzēšanas sistēmai un riepām nav bijuši defekti, tādējādi arī tehniska kļūme no versijām tika svītrota.

2.novembrī speciālā komisija paziņoja izmeklēšanas galējos secinājumus. SAK komisijas oficiālajā versijā par traģēdijas iemeslu uzskatīta jau iepriekš izskanējusī versija, ka viens no pilotiem pacelšanās laikā nevilšus spiedis bremžu pedāļus. SAK Tehniskās komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Morozovs paziņoja, ka lidmašīnas ieskrējiena laikā vienam no pilotiem kājas bijušas nepareizi novietotas uz pedāļu bremzēšanas platformām. Pilots šo faktu varēja arī neievērot un spiest pedāļus arvien stiprāk, izmantojot tos par atbalstu, lai vilktu uz sevi lidmašīnas stūri. Eksperti uzskata, ka šo kļūdu varēja pieļaut gan lidmašīnas komandieris Andrejs Solomencevs, gan otrais pilots Igors Ževelovs, kurš esot bijis " negatīvā medicīnisko preparātu iespaidā". Viņa asinīs konstatētas fenobarbitāla pēdas, kas ir aizliegts preparāts aktīviem pilotiem.

Izmeklētāji atzinuši, ka apkalpe nav apsvērusi iespēju - pārtraukt ieskrējienu, kas varētu novērst katastrofu. Bortmehāniķis bez pilotu piekrišanas varēja samazināt dzinēju jaudu, uzskatot pilota darbības ar stūri par impulsīvu mēģinājumu pārtraukt pacelšanos, taču viņš tūdaļ saņēmis komandu - jaudas regulēšanas sviras nolikt pacelšanās pozīcijā.

Lidmašīnai izdevās sasniegt aptuveni sešu metru augstumu, kad tā sadūrās ar lidlauka radioantenu un iedragāja kreiso spārnu. Tas izraisīja spēcīgu sānsveri, kam sekoja trieciens pret zemi un pilnīgs lidmašīnas konstrukciju sabrukums.

Tehniskās komitejas priekšsēdētājs nosaucis četrus faktorus, kas sekmēja katastrofu. To skaitā ir neatbilstoša pilotu pārkvalifikācija no lidošanas ar "Jak - 40" uz " Jak - 42" pilotēšanu. Iespējams, šis apstāklis arī izraisīja situāciju, ka pilota kājas nebija pareizā pozīcijā uz pedāļiem, jo "Jak - 40" šīs ierīces ir novietotas atšķirīgāk.

Komisija norādīja arī uz aviokompānijas vadības nepietiekami veikto pilotu kvalifikācijas kontroli. Kā trešo faktoru komitejas vadītājs nosaucis apkalpes veiktos nepareizos aprēķinus un sagatavošanās pasākumus, lai īstenotu pacelšanos. Kā ceturto faktoru Morozovs min nesaskaņotu ekipāžas locekļu darbību ārkārtas situācijā.

Pēc oficiālā slēdziena saņemšanas izmeklētāji turpināja lietu, meklējot arī vainīgos notikušajā. Izmeklētāji savu paziņojumu publiskoja tikai vienu dienu pirms traģēdijas pirmās gadadienas – ceturtdien, 6.septembrī. Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka lidaparātam nav bijušas tiesības pacelties. Apsūdzības izvirzītas bijušajam aviokompānijas "Jak Servis" ģenerāldirektora vietniekam Vadimam Timofejevam.

Aviokatastrofu izraisīja ekipāžas pārkāpumi lidmašīnai paceļoties un "Jak Servis" darbinieku rīcība, atļaujot lidaparātam doties ceļā ar rupjiem drošības noteikumu pārkāpumiem, secinājusi komisija.

Apsūdzētais Timofejevs atbildēja par lidojumu organizēšanu, lidojumu personāla kvalifikācijas uzturēšanu, to profesionalitātes paaugstināšanu, apmācībām un pilotu pārbaudēm. Turklāt tieši Timofejevs atļāva vai aizliedza ekipāžām doties reisos. Bijušais ģenerāldirektora vietnieks nesekoja pilotu apmācību gaitām, regulāri tos atsaucis no mācībām un, par spīti nepabeigtajiem kursiem, pielaida tos pie lidojumiem. Timofejevs esot lieliski zinājis, ka komanda nav pabeigusi apmācību un ka tai trūka lidojumam nepieciešamo iemaņu.

Jau nākamajā dienā pēc traģēdijas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vadības un Jaroslavļas apgabala gubernatora pārrunās tika nolemts turpināt piedalīties tās sezonas KHL čempionātā. Vadība izskatīja divus tālākās darbības variantus - "Lokomotiv" čempionātā piedalīsies ar jauniešu sastāvu un jaunieši veidos tikai vienu maiņu, pārējo komandu komplektēs no citu KHL klubu spēlētājiem. Gatavību pārstāvēt šo komandu bija izteikuši vairāk kā 30 hokejisti.

Atjaunoto "Lokomotiv" komandu piedāvāja trenēt bijušajam Latvijas izlases galvenajam trenerim Pjotram Vorobjovam, tomēr 10.septembrī tika pieņemts lēmums Jaroslavļas komandu neatjaunot KHL čempionātam.

Oktobra pirmajā dienā tika izstrādāta komandas atjaunošanas programma, kura paredzēja, ka sākot ar 1.decembri "Lokomotiv" sāks spēlēt Krievijas Augstākajā hokeja līgā (VHL), bet 2012./13.gada sezonā vienība atgriezīsies KHL.

Vienība VHL čempionātam tika veidota no jauniešu komandas "Loko" spēlētājiem, klubs varēja piesaistīt neierobežoti brīvos aģentus, kā arī 1989. - 1994. gadā dzimušos spēlētājus, kam ir spēkā esoši līgumi ar KHL un VHL klubiem, taču KHL klubiem bija tiesības šos spēlētājus aizsargāt.

Pirmo spēli atjaunotais "Lokomotiv" aizvadīja 12.augustā, izcīnot pārliecinošu uzvaru ar 5:1 pār Aļmetjevskas "Ņeftjaņik" vienību. Pirmos vārtus Jaroslavļas komandai guva Dmitrijs Maļcevs, bet pirmajā mačā pēc traģēdijas ar vārtu guvumiem izcēlās Oļegs Jašins, Kirils Kapustins, Daniils Jerdakovs un Aleksejs Kručiņins.

VHL čempionātā "Lokomotiv" komanda spēlēja pietiekami veiksmīgi. Tā izcīnīja uzvaru arī "Krievu klasikas" spēlē zem atklātām debesīm, ar 3:2 pārspējot "Sokol" komandu. VHL regulāro čempionātu "Lokomotiv" komanda noslēdza trešajā vietā Rietumu konferencē, 22 spēlēs tiekot pie 42 punktiem. Tikmēr izslēgšanas spēlēs "Lokomotiv" pārvarēja konferences ceturtdaļfinālu, bet konferences pusfinālā sērijā ar 2-3 piekāpās "Dizeļ" vienībai. Ar to klubam smagā sezona bija noslēgusies.

Jaroslavļas kluba vadība lieki nekavējās un sāka komplektēt sastāvu nākamajai sezonai, kurā vienība atgriezīsies KHL. Klubs izteica kārdinošu piedāvājumu Latvijas kluba Rīgas "Dinamo" rezultatīvajam uzbrucējam Miķelim Rēdliham, un pēc divu nedēļu ilgām spekulācijām maija sākumā viņš oficiāli parakstīja līgumu ar "Lokomotiv" klubu. Komanda turpināja komplektēt sastāvu, bet no komandas, kas iepriekš piedalījās VHL čempionātā, sastāvā palika ap desmit spēlētājiem.

Tāpat kļuva zināms, ka "Lokomotiv" ceturto gadu pēc kārtas piedalīsies tradicionālajā "Latvijas Dzelzceļa" kausa izcīņā, un tajā komanda palika otrajā vietā, finālā zaudējot Rīgas "Dinamo" vienībai.

Savukārt jauno KHL regulāro čempionātu "Lokomotiv" ceturtdien sāka ar pārliecinošu uzvaru pār Latvijas aizsarga Artūra Kuldas pārstāvēto Novosibirskas "Sibirj". (5:2)