Rīgas 'Dinamo' piecas sezonas KHL: kā pa 'amerikāņu kalniņiem'  (18)

Piecu sezonu laikā komandai bijuši gan prieka mirkļi, gan neveiksmes sērijas - gājis kā "pa amerikāņu kalniņiem".

Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz Rīgas "Dinamo" aizvadītajām piecām sezonām!

Ar gana spēcīgu sastāvu debija KHL bija klāt, un pirmajā mačā bija jāspēlē izbraukumā ar Habarovskas "Amur", kurā tika izcīnīta uzvara ar rezultātu 4:2. Pirmos vārtus "Dinamo" labā KHL čempionātā guva Aleksandrs Ņiživijs.

Pēc uzvaras sekoja četri zaudējumi pēc kārtas, tomēr vēlāk izdevās atgūties, bet pēc astoņām aizvadītām spēlēm bija pirmais lielais zaudējums komandas sastāvā – Edgars Masaļskis pēc strīda naktsklubā saķērās ar pieciem vai sešiem cilvēkiem un guva nopietnu potītes savainojumu. Īpaši sāpīgs šis zaudējums bija arī tāpēc, ka Masaļski atzina par iepriekšējās nedēļas labāko vārtsargu, un viņš bija labojis tā brīža KHL čempionāta rekordu "sausajās" minūtēs pēc kārtas. Ar viņu tika lauzts līgums.

Komandas pirmā vārtsarga lomu pārņēma Sergejs Naumovs, bet komandas vadība sāka meklēt pastiprinājumu vārtsarga pozīcijā. Meklējumi sākās ar zviedru Danielu Sperli, kurš piecās spēlēs savu lietderību nespēja apliecināt, bet novembrī komandai pievienojās čehu vārtsargs Martins Pruseks. Tajā laikā "Dinamo" bija astoņu zaudējumu sērija, kuru izdevās pārtraukt ar pārliecinošu uzvaru pār "Torpedo" (5:0).

Tikmēr komandas līderu lomu bija uzņēmušies leģionāri – Hosa, Elisons un Hartigans, kā arī aizsargi Vestkots un Novāks. Viņi spēlēja rezultatīvi, agresīvi un būtībā vilka komandu pretī labam sniegumam. Janvārī komandai tika piesaistīts Georgijs Pujacs, kurš "Dinamo" pievienojās no "Lada" vienības, pastiprinot aizsardzību. Sešas uzvaras pēc kārtas bija komandas garākā uzvaru sērija, bet sezonas izskaņā izdevās izcīnīt vietu izslēgšanas spēlēs. Regulāro čempionātu "Dinamo" visas līgas kopvērtējumā noslēdza desmitajā pozīcijā, bet Harlamova divīzijā tā zaudēja tikai Jaroslavļas "Lokomotiv" komandai, paliekot otrajā vietā. (27 uzvaras, 27 zaudējumi, 86 punkti)

Bija klāt pirmās izslēgšanas spēles, kurās pretī stājās Maskavas "Dinamo" komanda. Lieki teikt, ka maskavieši bija pārliecinoši šī pāra favorīti, un to pierādīja arī laukumā, savu skatītāju priekšā pirmajās divās spēlēs izcīnot pārliecinošas uzvaras ar 4:0 un 7:1. Pēdējā, trešajā spēlē rīdzinieki parādīja labu pretestību, taču piekāpās ar rezultātu 3:4, sērijā līdz trīs uzvarām zaudējot ar 0-3.

Pirmajā sezonā KHL "Dinamo" komandas rezultatīvākie spēlētāji bija iepriekšminētie Hosa, Elisons un Hartigans, kuri iekrāja attiecīgi 47, 40 un 38 rezultativitātes punktus. No Latvijas hokejistiem rezultatīvāko spēli parādīja Ņiživijs, kurš guva 10 vārtus un izdarīja 19 rezultatīvas piespēles, kamēr Mārtiņa Cipuļa kontā deviņi vārti un 12 piespēles. Viņš un Lauris Dārziņš bija vienīgie spēlētāji, kuri aizvadīja visas 59 sezonas spēles.

Debiju šajā turnīrā visi vērtēja pozitīvi, jo neviens nezināja, ko šāda komanda tik spēcīgā konkurencē spēs demonstrēt. Rīgas klubs parādīja, ka ar viņiem ir jārēķinās jebkurai komandai.

Otrā sezona Šuplera vadītajai komandai iesākās ar patīkamām ziņām – Rīgas "Dinamo" komandai pievienojās leģendārais Latvijas aizsargs Sandis Ozoliņš, par ko milzīgā sajūsmā bija līdzjutēji.

Tas nomāca to, ka neizdevās paturēt Hartiganu, Elisonu, Vestkotu un Novāku. Tomēr Rīgā atgriezās arī Masaļskis, kurš pēc traumas izārstēšanas bija paspēlējis Vācijā, komandā palika arī Pruseks.

No leģionāriem komandai pievienojās Ziemeļamerikas hokeja skolas audzēkņi Maiks Iguldens, Lī Svets un Martins Karija. Līdz ar to komandā lielāku lomu sāka spēlēt Latvijas hokejisti, jo ārzemnieku skaits komandā bija samazinājies.

Šajā sezonā līgā mainījās sistēma un "Dinamo spēlēja Bobrova divīzijā Rietumu konferencē. Otrās KHL sezonas sākums rīdziniekiem iesākās smagi – trīs zaudējumi pēc kārtas spēcīgajām Ufas "Salavat Julajev" un Omskas "Avangard", kā arī Astanas "Baris" komandai. Nākamajās divās spēlēs izbraukumā izdevās uzvarēt. Sezona tika aizvadīta salīdzinoši vienmērīgi, nebija garu zaudējumu sēriju, un izdevās uzvarēt gan savā laukumā, gan viesos. 2009.gada oktobrī "Dinamo" pievienojās Roberts Pertovickis, kurš bija Ronalda Petrovicka brālis, bet novembrī Rīgā ieradās vēl viens bijušais NHL spēlētājs Tailers Arnasons, kurš izrādījās sliktā sportiskajā formā, un par labu palīgu viņu nevarēja nosaukt. Janvārī tika lauzts līgums ar Svetu. Tikmēr pēc ilgiem centieniem nostiprināties NHL, Latvijā atgriezās Mārtiņš Karsums. Līdz ar to "Dinamo" komandā bija redzams hokejists, kura sniegumu klātienē varēja skatīt ļoti reti.

Sezonas izskaņā "Dinamo" hokejistiem bija jācīnās par vietu izslēgšanas spēlēs ar Čerepovecas "Severtaļ", Ņižņijnovgorodas "Torpedo" un Maskavas CSKA. Svarīgākajās spēlēs izdevās izcīnīt piecas uzvaras pēc kārtas, kas komandai nodrošināja astoto pozīciju Rietumu konferencē, taču cīņā par septīto vietu nācās piekāpties CSKA komandai. Regulārā sezona atstāja nelielu vilšanos, jo Rīgas "Dinamo" bieži piedzīvoja zaudējumus ar lielu rezultāta starpību, bet Gagarina kausā izdevās iekļūt, un nozīmīgākās spēles bija tikai priekšā.

Izslēgšanas spēlēs "Dinamo" pretī stājās viena no spēcīgākajām KHL komandām Sanktpēterburgas SKA. Neskatoties uz pastarītes statusu, rīdzinieki sērijā līdz trīs uzvarām šokēja SKA spēlētājus, uzvarot ar 3-1. Tas sacēla troksni visā līgā, jo ar Sanktpēterburgas komandu rēķinājās kā ar finālisti.

Otrajā kārtā pretī nāca Balašihas MVD, kuru vadīja Latvijas speciālisti Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. Uz emocionālā pacēluma esošie rīdzinieki tomēr sērijā ar 1-4 zaudēja Znaroka un Vītoliņa brigādei, bet veiksmīgais sniegums izslēgšanas spēlēs šo sezonu padarīja par izdevušos.

Pēc Petrovicka pievienošanās ļoti rezultatīvi sāka spēlēt Hosa, kurš kļuva par visas līgas labāko vārtu guvēju, regulārajā čempionātā ripu vārtos raidot 35 reizes. Tikmēr gandrīz uz pusi rezultatīvāku sniegumu rādīja Miķelis Rēdlihs (17+15) un Lauris Dārziņš, kurš guva 14 vārtus un izdarīja 17 rezultatīvas piespēles. Tāpat veiksmīga sezona bija Ņiživijam un Spruktam, kuri iekrāja 36 rezultativitātes punktus. Izslēgšanas spēlēs Masaļskis ar vidēji ielaistām 1,36 ripām bija piektais labākais.

Tāpat veiksmīgi Latvijā atgriezās Sandis Ozoliņš, kurš ne tikai bija rezultatīvākais starp aizsargiem, bet arī līderis ģērbtuvē. Vēl lēnām sastāvā parādījās arī jaunie hokejisti – Andris Džeriņš, Ronalds Cinks un Gints Meija. Viņi ar lielu spēles laiku lepoties nevarēja, bet pamazām tika gatavoti KHL līmenim.

Gatavojoties trešajam cēlienam KHL, Rīgas "Dinamo" bija iespēja pēc pāris spēlēm regulārajā čempionātā mērot spēkus ar ar NHL komandu Fīniksas "Coyotes", kurai savā laukumā Latvijas vienība piekāpās ar rezultātu 1:3.

Taču pirms tam Rīgā atgriezās Marks Hartigans, kurš iepriekš bija CSKA sastāvā, bet pievienojās Broks Troters, Tomašs Surovijs un Jurajs Mikušs. Tāpat "Dinamo" komandai izdevās iegūt talantīgo Krievijas latvieti Aināru Podziņu un Vitāliju Karamnovu, kuri gan vairāk spēlēja jauniešu komandā "Rīga". Uz Kazaņas "Ak Bars" pārcēlās līdzšinējais uzbrukuma līderis Hosa, kas radīja bažas par to, kurš pārņems viņa lomu komandā. Tāpat laimi meklēt devās arī Mārtiņš Cipulis, pārceļoties uz Habarovskas "Amur".

Komandas sastāvā pilnīgi izmainījās vārtsargi, jo Masaļskis pārcēlās uz Hantimansijskas "Jugra", bet Pruseks atgriezās Čehijā. Tā vietā "Dinamo" vadībā paņēma Mikaelu Telkvistu un Krisu Holtu. Trešais vārtu vīrs bija Edgars Lūsiņš. Uz Novosibirskas "Sibirj" devās Pujacs, kuram bijis arī neliels konflikts ar kluba vadību.

Regulāro sezonu Rīgas "Dinamo" sāka ar spēli pret SKA, kuru ar rezultātu 5:4 uzvarēja pagarinājumā. Turpinājumā sekoja uzvaras un vairāku spēļu zaudējumu sērijas. Novembrī Rīgas kluba vadība atbrīvojās no Mikuša, bet janvārī atgriezās Roberts Petrovickis. Tāpat regulārajā čempionātā nelielu zvaigžņu stundu piedzīvoja Lūsiņš, kurš spēlē ar Znaroka un Vītoliņa Maskavas "Dinamo" devās laukumā pēcspēles metienos, palīdzot savai vienībai izcīnīt uzvaru. Arī vēlāk viņš pāris mačos sargāja "Dinamo" vārtus, jo Telkvists un Holts bijs iedzīvojušies savainojumos.

Neskatoties uz to, ka sezonas pirmajā pusē daudzi bija neapmierināti ar Rīgas komandas sniegumu, sezonas otrajā pusē cīņas kļuva skatāmākas, jo arī šoreiz Rīgas "Dinamo" par vietu izslēgšanas mačos cīnījās no janvāra. Tas izdevās un tika izcīnīta septītā vieta Rietumu konferencē. Tas nozīmēja, ka Gagarina kausā bija jātiekas ar Maskavas "Dinamo". Arī šoreiz rīdzinieki spēja sagādāt pārsteigumu, sērijā līdz četrām uzvarām svinot uzvaru ar 4-2.

Otrā kārta nebūt nesolījās būt vieglāka, jo pretī nāca Jaroslavļas "Lokomotiv", kurai sērijā tika piedzīvots zaudējums ar 1-4. Pēc sezonas noslēguma par aiziešanu no "Dinamo" paziņoja Šuplers, jo viņam bija iespēja strādāt ar CSKA, par ko jau ļoti sen esot sapņojis.

2010./11.gads iepriecināja ne tikai tāpēc, ka izdevās labs starts Gagarina kausā, bet arī tas, ka ļoti labu sezonu aizvadīja Latvijas izlases hokejisti. Hosas aizbraukšana ļāva atvērties Laurim Dārziņam, kurš guva 21 vārtu un izdarīja 23 rezultatīvas piespēles, bet Miķelis Rēdlihs iekrāja 39 rezultativitātes punktus (16+23). Tāpat Ņiživijs, Karsums un Ozoliņš bija starp rezultatīvākajiem spēlētājiem, kamēr nesliktu sniegumu demonstrēja arī Holts un Telkvists (attiecīgi 92,4 un 92,2 procenti atvairīto metienu).

Līdz ar Šuplera atkāpšanos "Dinamo" sāka jauna galvenā trenera meklējumus. Kā izteicās kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, tad uz amatu pretendēja 10 līdz 12 kandidāti, bet beigās izvēle krita uz somu Peku Rautakallio. Viņš esot spēlējis NHL un kļuvis par pirmo somu, kurš spēlējis līgas Zvaigžņu spēlē, bet pirms tam trenēja Somijas klubu Pori "Assat".

Līdz ar Somijas speciālista ierašanos, komandā sāka ieplūst leģionāri no Skandināvijas – zviedrs Bjerns Melins, Frederiks Vargs un Niklass Luceniuss, taču paskatoties uz viņu līdzšinējiem sasniegumiem, radās jautājums: "Kāpēc viņi?" Tomēr viens uzbrucējs likās cerīgs, un tas bija kanādietis Džeimijs Lundmarks. Latvijā atgriezās Mārtiņš Cipulis, kuram šī sezona izvērtās diezgan neparasta. Ja aizsardzības līnijā nopietnas izmaiņas nenotika, tad vārtsargu līnija pirms sezonas tika uzskatīta par vienu no vājākajām "Dinamo" līdzšinējās sezonās, jo tajā bija Kriss Holts, kurš līdz šim nebija izteikts pirmais numurs, un šādā līmenī vēl nespēlējušais Māris Jučers.

Jaunā sezona iesākās ar traģēdiju, jo 7.septembrī neilgi pēc pacelšanās avarēja "Jak-42" markas lidmašīna, kurā atradās visa hokeja kluba Jaroslavļas "Lokomotiv" komanda, ejot bojā visai komandai. Kā zināms, vienību pārstāvēja arī viens no labākajiem Latvijas hokejistiem Kārlis Skrastiņš. Tas satricināja visu KHL, un arī Rīgas "Dinamo", kas visu sezonu spēlēja ar Skrastiņa numuru uz formas.

Rīdzinieki sāka ar zaudējumu "Ak Bars" komandai, uz kurieni pārcēlās aizvadītās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Lauris Dārziņš, bet pirmā uzvara Rautakallio vadībā tika izcīnīta trešajā spēlē, kad ar rezultātu 5:3 tika pārspēta Šuplera vadītā CSKA. Tad sekoja sešu zaudējumu sērija, un komanda lūkojās pēc pastiprinājuma, atrodot to čehu uzbrucēja Jakuba Šindela personā, bet pēc pāris dienām atlaists tika Melins. Novembra sākumā tika piesaistīts arī bijušais NHL spēlētājs Nieminens, bet neviens no abiem jaunpienācējiem līdz sezonas beigām komandā nepalika.

Sezonas turpinājumā komanda rādīja skatāmu hokeju, tomēr rezultāti nebija tika labi, kā rādītā spēle. Pie Šuplera bija pretēji. Bija daudz zaudējumu, un komanda ilgāku laiku nespēja nostiprināties izslēgšanas spēļu zonā Rietumu konferences kopvērtējumā. Kad lielākā daļa KHL komandu atpūtās Ziemassvētku brīvdienās, Rīgas "Dinamo" spēlēja prestižajā Špenglera kausa izcīņā, kur palika otrajā vietā, zaudējot tikai mājiniekiem "Davos" komandai.

Savukārt janvārī tika atrasts pastiprinājums uzbrukumā – pēc nesekmīgiem centieniem nostiprināties "Ak Bars" un Maskavas "Spartak" komandās, Rīgā atgriezās Marcels Hosa, un viņš ātri sāka gūt vārtus.

Tikmēr "Dinamo" komandu pretī izslēgšanas spēlēm vilka pirmā maiņa, kurā spēlēja Jānis Sprukts, Miķelis Rēdlihs un Mārtiņš Karsums. Vietu Gagarina kausa izcīņā Rīgas "Dinamo" nodrošināja četras kārtas pirms regulārā čempionāta beigām, bet Rietumu konferences kopvērtējumā rīdzinieki ar 79 punktiem ierindojās septītajā pozīcijā.

Tas nozīmēja, ka Gagarina kausa pirmajā kārtā Latvijas klubam bija jāspēkojas ar Ņižnijnovgorodas "Torpedo", ko daudzi uzskatīja par pateicīgāko pretinieku. Šī sērija izvērtās ļoti interesanta un viss izšķīrās septītajā spēlē, kurā veiksme palīdzēja "Torpedo" komandai un "Dinamo" sērijā līdz četrām uzvarām piekāpās ar 3-4.

Lai gan Rīgas "Dinamo" sezona bija galā, gads iezīmējas ar pozitīvām tendencēm. Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums, Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs parādījuši, ka ir kļuvuši labāki hokejisti. Sprukts vēlreiz pierādījis, ka ir stabils KHL līmeņa spēlētājs. Sandim Ozoliņam šī sezona nav bijusi no labākajām, bet leģionāri, kuri komandā bijuši no sezonas sākuma, sevi nav spējuši pienācīgi parādīt – Vargam 49 regulārā čempionāta spēlēs 17 rezultativitātes punkti, Lundmarkam 47 spēlēs – 16 punkti, Luceniusam 53 spēlēs – 14 rezultatīvas piespēles un nevieni vārti regulārajā čempionātā. Vienīgo reizi ripu vārtos viņš dabūja sērijā ar "Torpedo".

Jānorāda arī uz to, ka savus spēkus KHL varēja izmēģināt vairāki MHL komandas "Rīga" hokejisti – Miks Indrašis, Māris Bičevskis un Juris Upītis.

Pēc pērnās sezonas komandu atstāja Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuri bija vieni no galvenajiem "vilcējiem". Rīgā vairs nepalika Marcels Hosa, arī vārtsargs un publikas mīlulis Kriss Holts, tāpat dinamiešiem nez kāpēc nebija vajadzīgi Mārtiņš Cipulis un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš, kuram, pēc neoficiālas informācijas, piedāvāts ļoti minimāls atalgojums.

"Dinamo" sistēmu atstāja arī komandu būvējušais ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, bet viņa vietu ieņēma Juris Opuļskis. "Dinamo" komandas sastāvs lēnām "apauga" ar leģionāriem – vārtos atgriezās Mikaēls Telkvists, Rīgā nolēma spēlēt AHL rezultatīvākais hokejists Aleksandrs Žirū, vēl piesaistīti Robs Šremps, Džeimijs Džonsons, Pols Ščehura, aizsargs Metjū Karls, bet publikas piesaistīšanai rīdzinieki noslēdza līgumu ar Raiti Ivanānu.

Lai gan NHL bija paziņots "lokauts", "Dinamo" vadība spēja pierunāt tikai vienu ziemeļamerikāni – Kasparu Daugaviņu, kurš sāka spēlēt praktiski līdz ar lokauta oficiālo sākumu. Tomēr divus citus NHL večus Rīgas "Dinamo" neieguva – Oskars Bārtulis aizlidoja uz Doņeckas "Donbass" pie Jūliusa Šuplera, bet Artūrs Kulda izvēlējās spēlēt Novosibirskas "Sibirj".

Labi aizvadījuši pirmssezonas treniņus, pārbaudes spēles un uzvarot tradicionālajā "Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņā", Rīgas "Dinamo" cerīgi raudzījās uz KHL regulāro čempionātu. Tomēr cerības palika cerības....

Pirmajās četrās spēlēs "Dinamo" kontā bija tikai viena uzvara "bullīšos", un Rietumu konferences kopvērtējumā komanda jau no pirmajiem mačiem bija ārpus labāko astotnieka, kas dod tiesības spēlēt Gagarina kausā. Komanda ik pa laikam iepriecināja savus līdzjutējus, taču tas bija īslaicīgi, tādējādi lēnām zuda skatītāju interese un mazinājās spēļu apmeklējums "Arēnā Rīga".

Daži daudz labāk spēlējošie KHL klubi mainīja savus trenerus, bet "Dinamo" vadība palika nelokāma, pat pēc sagrāvēm paziņojot, ka treneru maiņa nav plānota. Galvenais treneris Peka Rautakallio vienubrīd pat izdevību neizmantošanu novēla uz spēlētāju līmeni, bet tad "Dinamo" vadība lēnām sāka runāt, ka komandā kaut kas nav tā, kā vajag.

Rīgas "Dinamo" vadība vēl iesaistījās "tradicionālajā vārdu apmaiņā" ar Latvijas Hokeja federāciju, liedzot Latvijas izlases spēlētājiem izmantot komandas ekipējumu valstsvienības mačos, taču savām problēmām "Dinamo" tik lielu uzmanību nepievērsa.

Pēc zaudējuma pēdējā spēlē pirms novembra pārtraukuma beidzot "Dinamo" pacietības mērs bija pilns – Juris Savickis&co pirmo reizi kluba vēsturē spēra tik nepieciešamo soli un atlaida galveno treneri Peku Rautakallio. Somu trenera vietā nekas jauns netika meklēts, jo komandu turpināja trenēt Pekas asistents Artis Ābols, kurš "Dinamo" sistēmā ir kopš kluba atjaunošanas.

Jāpiebilst, ka līdz pat sezonas beigām Ābols bija "galvenā trenera pienākumu izpildītāja" statusā un oficiāli šo amatu viņam tā arī neviens pagaidām nav piedāvājis.

Ābola vadībā komanda nedaudz uzlaboja savu sniegumu, zaudējumi mijās ar uzvarām, tomēr kopvērtējumā savas pozīcijas "Dinamo" neuzlaboja. Pabijuši arī Rietumu konferences pēdējā vietā, Rīgas "Dinamo" lēnām stūrēja uz neiekļūšanu "Play off" mačos pirmo reizi kluba vēsturē.

Janvārī emocionālo pacēlumu deva Miks Indrašis, kura šedevrs guva popularitāti ne tikai Latvijā un KHL, bet pat citās valstīs.

Sapratusi, ka KHL Gagarina kausa izcīņa nav sasniedzama, "Dinamo" vadība sāka lēnām gatavoties nākamajai sezonai un atdot savus labākos spēkus citām komandām. Tā komandu atstāja Karls, Žirū un Ņiživijs, kurš pievienojās Sējējam un Cipulim čehu komandā Prāgas "Lev".

Februārī komanda ar grūtībām izvairījās no garākās zaudējuma sērijas kluba vēsturē, taču no neiekļūšanas Gagarina kausā komanda gan neizvairījās.

Tomēr neiekļūšana Gagarina kausā šogad nenozīmēja arī sezonas beigas – KHL izdomāja ieviest Cerības kausu, kurā sacentās "play off" neiekļuvušās komandas, tādējādi noskaidrojot "labāko starp vājākajiem". Tā kā Rīgas "Dinamo" bija vien no vājākajām Rietumu konferencē, tad rīdzinieki šo jauno Cerības kausu sāka jau no kvalifikācijas. Uzvarējuši savus principiālos pretiniekus Ņižņijnovgorodas "Torpedo" (abas komandas pērn tikās Gagarina kausa pirmajā kārtā), rīdzinieki pretī dabūja Bārtuli, Šupleru un "Donbass". Pēc pirmajām spēlēm šajā sērijā bija līdzsvars, taču tas neapmierināja "Donbass" vadību – no amata nācās aiziet Jūlim....

Šuplera atlaišana gan nesapurināja "Donbass", un rīdzinieki iekļuva Cerības kausa otrajā kārtā. Turpinājumā rīdzinieki bez lielām problēmām "piesmēja" Minskas "Dinamo", bet finālā pārvarēja nepatīkamo un garo pārlidojumu, pieveicot arī Habarovskas "Amur". Tādējādi "Dinamo" sezonu pabeidza pacilātā noskaņojumā, izcīnot savu pirmo KHL trofeju.