Ārzemju spēlētāju limita palielināšanā KHL vadība nesaredz draudus vietējo hokeja skolu audzēkņiem, gluži otrādi, uzskata, ka tas kalpos par stimulu.
"Visi saprot, ka mūsu mērķis ir izveidot tādu hokejistu sagatavošana sistēmu, kurā nebūs vajadzības pēc ierobežojumiem," saka līgas prezidents Aleksandrs Medvedjevs. "Mūsu izvēlētais virziens ir uz līgas atvēršanu, bet darīsim to tikai tad, kad krievu hokejisti būs konkurētspējīgi, salīdzinot ar ārzemniekiem. Tas nepieciešams tāpēc, lai Krievijas sportisti ieņemtu vietu klubos nevis limita, bet savas meistarības dēļ. Hokejistiem ir vajadzīgi stimuli meistarības paaugstināšanai."
Pret leģionāru limita palielināšanu nobalsoja tikai divi klubi.
"Optimāli būtu atļaut klubā trīs leģionārus, bet viņiem ir jābūt "garšīgiem," savu viedokli pēc sēdes pauda Maskavas "Dinamo" ģenerāldirektors Andrejs Safronovs. "Leģionāriem ir jābūt tādiem, kas var kalpot par piemēru. Līdz šim brīdim ar sajūsmu atceros Jāgru Omskā, kas bija dižens spēlētājs, kurš varēja pamācīt jebkuru."
Līdzšinējie KHL noteikumi paredzēja, ka spēlētāju, kuru klubs ir ievietojis atteikumu draftā un neviena cita komanda viņu nav paņēmusi, drīkst pārcelt uz fārmklubu, taču nedrīkst samazināt viņam algu. No nākamās sezonas klubi šajā situācijā drīkstēs hokejistiem maksāt par 20% mazāk.
"Tas ir nepieciešams tādēļ, lai mums būtu vismaz kaut kādas ietekmes iespējas uz spēlētājiem," saka "Vitjazj" kluba prezidents Mihails Golovkovs. "Šobrīd mēs neko nevaram iesākt pret šādiem hokejistiem."
Kā zināms, šosezon atteikumu draftā nonāca arī Latvijas izlases uzbrucējs Lauris Dārziņš, no kura atteicās Čeļabinskas "Traktor" vienība. Tā kā neviens klubs uz viņu nepieceicās, Dārziņš nonāca "Traktor" fārmklubā un lauza līgumu ar "Traktor", bet pēc tam atgriezās Rīgas "Dinamo".