Plaša profila speciālists 'Lev' komandā. Intervija ar vienīgo latvieti Gagarina kausa finālā  (10)

Raitis Pilsētnieks Prāgas "Lev" nonāca 2012./13.gada sezonā, kad komandas ģenerālmenedžeris bija Normunds Sējējs. Lai arī pirms šīs sezonas Sējējs darbu čehu klubā neturpināja, Pilsētnieks tur palika un turpināja pildīt savus pienākumus. Viņš atklāja, ka uzdevumu klubā viņam netrūkst, un pirms Gagarina kausa finālsērijas nākuši klāt vēl citi darbi.

"Esmu plaša profila speciālists. Manā atbildībā ir nodrošināt visu nepieciešamo, lai komanda varētu spēlēt. Tas ietver ārkārtīgi plašu spektru - sākot ar celtniecības un remontdarbiem arēnā, kas parasti jāveic starpsezonā, un beidzot ar ēdienkartes sastādīšanu komandai izbraukumos," portālam "Delfi" skaidroja Pilsētnieks. "Tāpat man jāveic ekipējuma piegādātāju atlase un sadarbības nodrošināšana sezonas garumā, avio pakalpojumu sniedzēju atlase un sadarbības nodrošināšana, sauszemes transporta piegādātāju atlase un sadarbības nodrošināšana, komandas izbraukumu organizēšana - avio, viesnīcas, ēdināšana, treniņi. Vēl mājas spēļu organizēšana, un tajā ietilpst viesu komandu uzņemšana, tiesnešu apkalpošana, arēnas atbilstība KHL reglamenta prasībām. Bez tā arī darba atļauju un vīzu nodrošināšana tiem spēlētājiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī dzīves vietu organizēšana ārzemju spēlētājiem."

Uz izslēgšanas spēlēm viņam sava roka jāpieliek arī pie darba mārketingā: "Palīdzu mūsu marketinga cilvēkiem ar idejām un iepriekš gūto pieredzi darbojoties Rīgas "Dinamo", kā arī organizējot citus sporta pasākumus."

Prāgas "Lev" kļuvusi par pirmo nekrievu komandu, kas spēlēs Gagarina kausa finālā. Pilsētnieks atklāja, ka vienības mērķis pirms sezonas bija iekļūt izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, tomēr, sezonai ritot, gan spēlētāji, gan kluba darbinieki sapratuši, ka var tikt tālu. Regulāro čempionātu "Lev" noslēdza Rietumu konferences trešajā vietā, bet izslēgšanas spēlēs prata pieveikt Zagrebas "Medveščak", Doņeckas "Donbass" un Jaroslavļas "Lokomotiv" ar Miķeli Rēdlihu un Jāni Spruktu ierindā.

"Kā parāda līdzšinējie rezultāti - gan regulārajā sezonā, gan "play-off", tad šī iekšējā sajūta nebija mūs pievīlusi. Protams, no otras puses, maz kurš gaidīja, ka komanda, kura tika izveidota pirms gada, jau savā otrajā pastāvēšanas sezonā spēlēs Gagarina kausa izcīņas finālā," turpināja "Lev" tehniskais direktors. " Starpsezonā tika veiktas būtiskas pārmaiņas spēlētāju sastāvā, izmaiņas notika arī treneru kolektīvā un apkalpojošajā personālā, kā rezultātā ir sasniegti šie rezultāti. Ir izdarīts daudz, bet pats galvenais vēl tikai priekšā - fināls."

"Lev" komandā ir spēlētāji no piecām valstīm, un Pilsētnieks atzina, ka lielākais izaicinājums bijis apvienot dažādās mentalitātes komandā, tomēr, kā redzams, tas ir izdevies pat ļoti veiksmīgi: "Ir viena situācija, ja komandā ir 20 latvieši un pieci leģionāri un pavisam citādāk ir, ja organizācijā ir pārstāvētas astoņas tautības un spēlētāji ir no piecām valstīm, kā tas ir mūsu gadījumā. Ja sezonas sākumā komandas pusdienās pie viena galdiņa sēdēja čehi, pie otra kanādieši, pie trešā zviedri un tā tālāk, bet tagad ir tā, ka pie viena galdiņa sēž soms, zviedrs un čehs un savā starpā runājas angliski - mēs visi esam viena komanda ar vienu mērķi!"

Raita Pilsētnieka kompetencē nav spēlētāju un treneru piesaiste, tāpēc viņš īsti nevarēja atklāt, vai Prāgas klubs pirms sezonas interesējās par kādu latviešu spēlētāju. Tomēr viņa rīcībā bija informācija, ka pēc pagājušās sezonas komandas vadība ir domājusi par uzbrucēja Mārtiņa Cipuļa paturēšanu komandā. " Pēc pagājušās sezonas kluba vadība bija apmierināta ar Mārtiņa Cipuļa sniegumu un bija doma ar viņu runāt par iespējamo sadarbības turpināšanu. Pēc pārrunām ar galveno treneri tika pieņemts lēmums sadarbību tomēr neturpināt, jo Mārtiņš neiederējās trenera spēles koncepcijā," stāstīja Pilsētnieks.

KHL nevienam vien klubam bijuši piedzīvojumi Krievijas Tālajos Austrumos. Arī Prāgas "Lev" šajā sezonā neiztika bez pārdzīvojumiem tur.

"Viens no spilgtākajiem "atgadījumiem", kas palicis atmiņā no šīs sezonas, ir mūsu komandas izbraukums uz Novokuzņecku. Kā jau tas ierasts, tad izbraukumā devāmies vienu dienu pirms paredzētās spēles ar vietējo "Metallurg". Tā kā Novokuzņeckā nav starptautiskās lidostas, tad mums bija paredzēta nosēšanās Novosibirskā (Lidojuma ilgums no Prāgas līdz Novosibirskai ir sešas stundas). Tur visiem bija jāpamet lidmašīna un jāiziet pasu kontrole. Arī visa bagāža bija no lidmašīnas jālādē laukā. Izgājām pasu kontroli, saņēmām bagāžu, pārgājām no starptautiskā termināla uz iekšējo terminālu, veicām visas "check-in" procedūras, nodevām bagāžu un pēc divām stundām atkal sēdējām lidmašīnā, lai dotos tālāk uz Novokuzņecku. Īsi pirms pacelšanās pie manis pienāca pilots un prasīja: "ko darām - lidojam vai nē?". Novokuzņeckā esot "štruntīgi" laikapstākļi – bieza migla. Tā kā tā ir maza lidosta, tā nav aprīkota ar modernām tehnoloģijām, līdz ar to migla bija nopietns traucēklis."

"Novosibirskā mūs neviens negaidīja - nebija ne viesnīcas, ne transporta, un un nākamajā dienā jāspēlē, pieņēmām lēmumu tomēr mēģināt lidot. Pēc nepilnas stundas jau esam ierindas gatavībā nosēsties, taču lidosta to neatļauj, jo redzamība ir kritiski zema. Tā mēs riņķojām virs Novokuzņeckas turpmākās trīs stundas un gaidījām iespēju. Iespēja neparādījās, un bija jāpieņem nākamais lēmums - vai lidot atpakaļ uz Novosibirsku un Novokuzņeckā atgriezties nākamajā dienā, vai vēl stundu riņķot un cerēt, ka nosēdīsimies. Pieņēmām lēmumu lidot atpakaļ uz Novosibirsku. Pulkstenis rādīja plskt.07:00 pēc vietējā laika. Gulējām lidmašīnā, bet pēc četrām stundām tiku pamodināts ar ziņu, ka migla ir pazudusi un mums ir atļauts izlidot. Tālāk viss kā pa sviestu. Iekārtojamies viesnīcā plkst. 13:00, hokejisti pagulēja vēl trīs stundas un tad devāmies uz arēnu, kur uzvarējām ar 5:3. Pēc tam čaļi vēl ilgi man piedāvāja, ka varbūt nevajag tērēt naudu uz viesnīcām - dzīvojam lidmašīnā," piedzīvojumus atcerējās Pilsētnieks.

Latviešu tehniskais direktors Prāgas "Lev" komandā pastāstīja, ka dažreiz mēdz skumt pēc ģimenes, kura šosezon nedzīvo ar viņu Čehijā. Tomēr darba esot tik daudz, ka nepietiek laika sevi žēlot. "Pirms diviem gadiem, kad braucu prom no Latvijas, man šķita, ka man ir vienalga, kurā pasaules malā dzīvot un ka pēc mājām neilgošos. Godīgi jāsaka, ka pirmajā sezonā tā arī bija, jo mana ģimene - sieva, dēls un meita, dzīvoja ar mani Prāgā. Bērni gāja te skolā. Šosezon dažādu apsvērumu dēļ situācija mainījās un mana ģimene dzīvo Latvijā, bet es šeit. Ik pa laikam, cik nu to atļauj darbs, aizskrienu burtiski uz dienu vai divām līdz Rīgai vai arī viņi atbrauc pie manis. Tas emocionāli nav viegli."

"Pa vasaru biju Latvijā un tad sāku sajust tās lietas, vietas un emocijas, ko iepriekšējās sezonas laikā biju piemirsis, atrodoties prom no Latvijas. Te nav jūras, kas ir mana stihija, kuras trūkst visvairāk, " turpināja Pilsētnieks, kurš piebilda, ka divu sezonu laikā čehu valodu vēl brīvi nepārvalda. "Arī čehu valodu pamazām sāku apgūt, bet, lai cik arī jocīgi nebūtu, tad vācu valodā es sāku runāt pēc trīs mēnešu dzīvošanas tajā valstī. Čehu valodu kaut kā grūti."

Atgriežoties pie hokeja tēmas, Raitis uzsvēra, ka šī sezona bija smaga, jo spēļu grafiku sarežģīja Soču olimpiskās spēles: " Iedomājies, mums sezona sākās ar 20 spēlēm 44 dienās. Tas nozīmē, ka spēles ir katru otro dienu. Starp pēdējo spēli izbraukumā un pirmo spēli mājās ir tikai divas brīvas dienas, kurās nav spēles."
Prāgas "Lev" hokejistiem sezonas pirmajos divos mēnešos esot bijušas tikai četras vai piecas brīvas dienas. Pilsētnieks pieļauj, ka komandā reti, kurš zina, kāda ir nedēļas diena, jo visi dzīvo pēc spēļu kalendāra, līdz ar to nav svarīgi, vai ir trešdiena vai svētdiena, jo visas ir darba dienas.

Lai arī KHL vēsturē pirmo reizi Gagarina kausa finālā nespēlēs divi Krievijas klubi, Pilsētnieks uzskata, ka tas palīdzēs līgai celt popularitāti un atpazīstamību Čehijā.

"Piekto Rietumu konferences fināla spēli pret Jaroslavļas "Lokomotiv" klātienē vēroja teju 10 000 līdzjutēju, kas sarīkoja īstus hokeja svētkus. Sabraukušie krievu žurnālisti un KHL pārstāvji visi kā viens teica, ka šādu atmosfēru nebija gaidījuši ieraudzīt šeit Prāgā. Viņi bija ļoti pozitīvi pārsteigti. Jāteic gan, ka arī aura un atmosfēra "O2" arēnā ļoti atšķiras no "TipSport" arēnas, kurā mēs spēlējam visas sezonas garumā - to ir sajutuši, gan spēlētāji, gan līdzjutēji. Ļoti ceram un ir pamatotas aizdomas, ka uz finālu arēnu varētu piepildīt par visiem 100% - katrā ziņā uz to iet. Par biļetēm uz mājas spēlēm interese ir ļoti liela - ofisa telefons ir karsts, un zvana ne tikai vietējie Čehu līdzjutēji, bet arī cilvēki no Vācijas, Itālijas, Austrijas, Šveices un citām tuvajām Eiropas valstīm. Ne jau katru dienu ir iespēja klātienē vērot KHL finālu," noslēgumā atklāja Raitis Pilsētnieks.