Oskars Bārtulis: mans hokeja aģents jau rosās!  (5)

Ukrainas konflikts pamatīgi iespaidoja vairākus Latvijas sportistus, kas savu profesionāļa maizi pelnīja šai valstī – basketbolistus, trenerus un arī Oskaru Bārtuli, kam vēl uz vienu sezonu ir spēkā līgums ar Doņeckas "Donbass" komandu. Kā ziņojām, Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL) Doņcekas klubam piešķirts "akadēmiskais pārtraukums", un spēlētājiem ļauts meklēt jaunu darbavietu.

Kamēr aģents meklē hokejistam citu klubu, Oskars jau ceturto gadu strādā ar jaunajiem hokejistiem nometnē, ko izveidoja kopā ar Kārli Skrastiņu un Juri Klodānu, un paralēli tam kopā ar vairākkārtējo Latvijas rallija čempionu Ivaru Vasaraudzi gatavojas piedalīties rallija sacensībās. Tiesa, pagaidām stūrmaņa krēslā, ar stenogrammu un drošības ekipāžas statusā, bet kādreiz, kas zina, varbūt arī pārsēdīsies pilota vietā!

Portālam "Delfi" izdevās "izķert" Oskaru skrējienā starp pasaules futbola čempionāta spēlēm, jauno hokejistu nometni un rallija treniņiem.

- Esi pa pusei bezdarbnieks – nojauti, ka situācija ar "Donbass" beigsies šādi?
- Protams, cerējām uz labāko scenāriju, ka saglabāsies komanda. Uzreiz bija skaidrs, ka nepaliksim Doņeckā, ka mūsu mājas spēles pārvedīs uz Popradu vai Minsku, bet beigās ir tā, ka uz gadu iesaldēts līgums un varam darīt, ko gribam.
Tā ir situācija, kuru mēs nekādi nevaram ietekmēt. Esam spēlētāji, mēs tikai darām savu darbu, tagad gaidām.

Ko Tu šosezon darīsi?
Visas traumas ir sadziedētas, slidoju, trenējos jau uz visiem 100%. Sāpju nav, nekas netraucē. Gaidu, ceru, ka 2-3 nedēļu laikā būs parakstīts jauns līgums. Aģents rosās. Oficiāli varējām sākt kaut ko meklēt tikai tajā dienā, kad paziņoja par "akadēmisko gadu". Pēc nolikuma šo gadu varu arī atpūsties, bet uz 2015/2016. gada sezonu jābūt Doņeckā un jāatstrādā līgums.

Tu neesi pēdējais no leģionāriem, kas vēl palicis "Donbass"?
Nē, pagaidām tikai divi spēlētāji tika aizmainīti, visa komanda esam bez līgumiem.
Treneris gan fiksi aizmuka. Gan jau, ka zināja ātrāk kaut ko. Kā ir, tā ir. Ceru, ka viņš daudzus pasauks pie sevis uz "Baris".

Tu būtu ar mieru spēlēt tālajā Kazahstānā?
Mums ir jāspēlē hokejs, tas ir mūsu darbs. Uz pilsētām neskatāmies.

Izdevīgāks līgums – tas ir tikai naudas izteiksmē jeb profesionālam hokejistam ir vēl kāds aspekts?
Nevienam nav noslēpums, ka sports – tie ir līgumi, nauda, un arī salīdzinoši īsa karjera, kuras laikā ir jāspēj nodrošināt sava nākotne. Mērķi, protams, visiem ir vienādi – čempionāti, kausi, uzvaras. Es saprotu, Rīgā ir mājas, bet finanses... Nespēlēsim mēs mūžīgi... Bet pamats ir līguma nosacījumi.
Ja zemāka līmeņa, bet bagāta komanda piedāvā līgumu? Pirms sezonas jau neviens nezina, kā ies. Visi cer, ka tiks "play-off". Neviens nenāk uz komandu ar pārliecību, ka netiks Gagarina kausa izcīņā. Visi cīnās. Neko nevar paredzēt – redz, kā bija ar Maskavas "Spartak". Sezonas sākumā labi spēlēja, bija astotniekā, bet tad pēkšņi palika bez naudas un 19 zaudējumi pēc kārtas.

Tad varbūt tomēr šosezon Rīgas "Dinamo"?
Ar mani neviens nav runājis, pat nezinu, vai ar manu aģentu ir runāts.

Kā ir – ar spēlētājiem "pa tiešo" šodien vispār kāds runā?
Rīgā varbūt arī runātu, jo Latvija tomēr ir maza. Bet principā – nekad neesmu runājis ar ģenerālmenedžeriem, priekš tā ir aģents, kurš saņem algu un tas ir viņa darbs.

Kā izskatījās situācija Doņeckā "no iekšpuses"?
Godīgi sakot, bija mierīgi. Mediji, televīzija vairāk pārspīlēja. Mēs gan nebijām Kijevā, kur uz to brīdi gāja smagāk. Es no galvenā laukuma dzīvoju 200 metru attālumā, daudz ko redzēju, bet cilvēki vairāk sapulcējās pa brīvdienām, un protestēja. Vienu reizi gan sanāca "asiņainos" notikumus redzēt, tas nebija patīkami – braukt garām. Trakākais mums kā spēlētājiem bija tas, ka nezinājām, kur būs nākamā spēle, sēdējām uz čemodāniem. Vienu brīdi saka – brauciet uz Doņecku, aizbraucam uz lidostu, nē – jālido uz Slovākiju. Bet to jau mēs nevaram ietekmēt.

Tu tagad pārzini ukraiņu hokeja īpatnības jebšu "Donbass" tomēr ir kaut kas pavisam cits?
Tas ir cits projekts, KHL, bet valstī cenšas attīstīt hokeju. Ukraina bija uz hokeja attīstības ceļa, tāpēc žēl par pašreizējo situāciju, jo plāni bija grandiozi – jaunas halles, pasaules čempionāts B grupā, kas vēl nav atņemts – un es ceru, ka neatņems. Ja hokejs attīstās kaimiņvalstīs, tas ir lieliski, līdz ar to arī mūsu hokejs augs!

Tu izklausies pēc kārtīga savas darbavietas patriota. Tas iemācīts, Ziemeļamerikā spēlējot?
Nezinu. Es vairāk skatos uz "kopējo bildi", lai hokejs attīstās. Tas ir labi, ka pasaulē sports attīstās. Jebkāds.

Šāgada pasaules hokeja čempionātu skatījies no malas – pamanīji Latvijas izlasē ko tādu, ko varbūt neievērotu no iekšpuses?
Atkal bija prieks, ka Teds [Nolans] mums ieviesa pārliecību par sevi, tā katru gadu palielinājās, un kulminācija bija Sočos, kad mēs patiešām ticējām sev, ticējām, ka varam spēlēt ar lielvalstīm, parādīt savu spēli. Un tas pārgāja uz Minsku. Jā, kāds saka – tiesneši, tiesneši, bet komandā bija daudz jaunu spēlētāju, viņi ieguva pieredzi, un izlasē ir parādījusies konkurence, nav tā, ka atbrauc 20-25 hokejisti un visi iekļūst sastāvā. Jaunie "spiež", un prieks, ka tieši viņi ieguva pieredzi Minskā. Domāju, nākamais un aiznākošais gads būs vēl veiksmīgāki.

Tu pieminēji tiesnešus – šogad pasaules čempionātā ļoti daudz pārmetumu bija viņu virzienā, un futbolā vērojams tas pats. Kāpēc tā? Tiesneši "nevelk līdzi" sporta attīstībai?
Varbūt "nevelk līdzi" totalizatoriem (smejas)? Joks! Visi ir cilvēki un visi var kļūdīties, bet ka tādas kļūdas tiek pieļautas tik augsta līmeņa spēlēs... Hokejā ir video atkārtojumi, var taču noskatīties, ja nav pārliecības. Tas gan tā dīvaini, ka pat nepaskatās. Nav patīkami, jā. Es tagad skatos arī futbolu – visiem ir rācijas, var taču pārliecināties pie video tiesnešiem – bija tā "pendele" jādod vai nē. Futbols jau vispār tāds simulējošs sports.

Citas spēles hokeja čempionātā tik daudz neskatījos, bet par mūsu maču ar Baltkrieviju biju riktīgi nikns. Nu, varbūt bija Meijam viena kāja vārtsarga laukumā – bet kā mums pirms tam meta "golus" iekšā? Uz vārtsarga gulēja! Tiesāt vajag godīgi visiem, bet kāpēc tā nenotiek, nemāku atbildēt. Lai Fāzels atbild.

KHL "play off" tu pēkšņi "pazudi", un pat galvenais treneris atteicās sniegt jebkādu informāciju – spēlēsi, nespēlēsi, kāpēc nespēlēsi. Kas bija atgadījies?

Smadzeņu satricinājums. Kā zināms, izslēgšanas spēlēs par traumām nestāsta, ja vien tā nav trauma, piemēram, lauzta kāja, un ir skaidrs, ka laukumā vairs neatgriezīsies. Es līdz pēdējam brīdim gaidīju, ka tomēr varēšu spēlēt un man kļūs labāk, bet diemžēl nekas uz labo pusi negāja, un tad jau arī "play-off" beidzās. Vēl divas nedēļas pagāja, kamēr es "atgāju". Ar smadzeņu satricinājumu ir tā – var atiet pēc pāris dienā, bet var vilkties mēnesi. Ar galvu nejoko, un tas man nebija pirmais satricinājums. Pirms spēlēm mēģināju, slidoju, bet nevarēju koncentrēties.

Kurš bija vainīgais?
Tas bija sērijā pret Prāgas "Lev", un spēles epizodi varbūt pat neievēroja, bet dažreiz galvai nevajag spēcīgu sitienu, pietiek tikai "pareizi" atsisties pret apmali...

Sākumā cerējām uz "Dinamo", tad uz Tevi, tad uz "Lev" tehnisko direktoru Raiti Pilsētnieku, ka varētu uz Rīgu atvest Gagarina kausu atkal, bet nekā...
Rīgā kauss jau bija divus gadus, kad Vītoliņš ar Znaroku atveda! Protams, pierod, bet katru gadu varbūt nevajag... (smejas) Jācer, ka nākamsezon kāds atvedīs.

Ziemeļamerika – ko Tev deva, ko ņēma?
Deva man patstāvību, jo es aizbraucu diezgan jauns. Vispirms gadu nodzīvoju Maskavā, pirms aizbraucu uz Kanādu. Ziemeļamerika mani hokejā attīstīja līdz profesionālam līmenim, kad sapratu, kā vajag dzīvot, pelnīt. Pirmie gadi fārmklubā iemācīja patstāvīgi un profesionāli strādāt, jo ar to, ko iedod treniņos, nepietiek, jāapzinās, ka ir jādara vairāk, pašam jāiet uz zāli, papildus jāskatās video ar treneriem.
Ko ņēma? Laiku Latvijā. Kā teicu, aizbraucu jauns – viens ir, kad tu aizbrauc ar ģimeni, otrs, kad aizbrauc 15 gadu vecumā un mājās paliek mamma, tētis, māsa, tavi draugi. Tas bija grūtākais. Smagākā diena bija tā, kad vajadzēja iet uz lidostu un lidot prom.

Kā iet ar jauno spēlētāju treniņnometni? Ir kāds "absolvents" jau sevi parādījis?
"Absolventu" mums it kā nav, jo nometne ir salīdzinoši īsa, tikai divas nedēļas, bet tomēr puikas daudz ko iegūst. Progresu redzam.
Prieks, ka varam kādam palīdzēt aizbraukt uz Ziemeļameriku sevi parādīt. Pie mums atbrauc amerikāņu treneri, kam ir kontakti, un kuri var palīdzēt aizbraukt, attīstīties.

Kur, Tavuprāt, slēpjas Latvijas hokeja fenomens?
Darbā! Mums nav plašas izvēles iespējas kā, piemēram, Kanādā, kur katrs ceturtais spēlē hokeju, taču tagad Latvijā ir attīstījušās jaunas halles, hokeja skolas. Kad es mācījos, mums, 1986. gadam, bija viena komanda un nekādas konkurences, iepriekšējam gadam jau bija divas komandas un iekšējā konkurence. Tagad prieks, ka ir lielāka konkurence – ir Rīgas "Dinamo" skola, hokeja skola "Rīga" un vēl ārpus Rīgas. Ko redzu mūsu nometnē - dienā ir divi ledus treniņi, bērni nogurst, bet nākamajā rītā atkal nāk, smaida, un grib darboties.
Es domāju, ka hokejs pie mums ies tikai uz augšu!

Tad jau pasaules čempionāta A grupā vēl turēsimies?
Varbūt nu jau tā latiņa ir jāliek augstāk, jādomā jau par sešinieku.

Dzirdēju, ka taisies iesaistīties autosportā... Rallijs nav klasificēts tavā līgumā kā "bīstams" sporta veids?
Drīkstēt jau mēs varam visu, tikai uz paša atbildību. Ja slēpojot salauzīšu kāju, ir visādi punkti līgumā. Tāpēc mēs ar Ivaru brauksim kā drošības ekipāža, bez riska.
Rallijs vienmēr ir interesējis un bijis sapnis – jau no mazotnes ar tēti sekojām līdzi rallijam, F-1. Patīk arī pašam nedaudz ātrāk pabraukt – reiz Ivars mani pie stūres piesēdināja ziemā, uz ezera. Patika! Artis Ābols atbrauca pie mums uz nometni, ar viņu runājam vairs ne par hokeju, bet par autosportu.
Tagad mans sapnis sāk piepildīties. Reizi nedēļā mums ar Ivaru ir treniņš - līdz 5. jūlijam ir jāsaprot, kas ir kas. Sākumā paskatīšos, kā Ivars brauc, palasīšu stenogrammu...

Vizītkarte
Oskars Bārtulis
Dzimis: 1987. gada 21. janvārī Ogrē
Precējies
Hokeja karjera:
2001. – 2003. gads "Prizma '83" (Latvija)
2003./2004. gads – Maskavas CSKA
2004. - 2006. gads - "Moncton Wildcats" (QMJHL)
2006./2007. gads - "Cape Breton Screaming Eagles" (QMJHL)
2007. - 2009. gads - "Philadelphia Phantoms" (AHL)
2009. gadā debitē NHL, Filadelfijas "Flyers"
2010. - 2012. gads - "Adirondack Phantoms" (AHL)

NHL: Filadelfijas "Flyers" - 66 spēles (1+8)
KHL: no 2012. gada - Doņeckas "Donbass" (105 spēles, 6+14)