Tas nav nekas neparasts, ka pēc neveiksmēm un zaudējumiem pesimistiskāk noskaņoti sporta līdzjutēji netaupa pārmetumus, nievas un dusmas, taču šī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezona un gan Rīgas "Dinamo" sniegums, neiekļūstot izslēgšanas spēlēs, gan peripetijas ap Latvijas klubu liek nedaudz dziļāk izvērtēt šosezon pieredzēto.
Kā zināms, sezonas sākums Rīgas klubam un hokejistiem nāca ar nepatīkamām ziņām par naudas līdzekļu iztrūkumu, dēļ kā divus mēnešus spēlētāji un treneri nesaņēma algu. Šī situācija tika atrisināta, klubs iegādājās jaunus spēlētājus, taču sezonas vidū no vairākiem hokejistiem atvadījās. Tika svinētas spožas uzvaras un piedzīvoti nepatīkami zaudējumi, kas gan ir ļoti normāla parādība jebkurā sportā, tomēr cerēto sezonas pagarinājumu, iekļūstot Gagarina kausa izcīņā, Rīgas "Dinamo" nesasniedza. Otro reizi savā jaunākās pastāvēšanas vēsturē.
KHL kā jebkura sporta organizācija, ir "dzīvs organisms", kas piedzīvo pārmaiņas un nav atrauts no reālās dzīves; to iespaido arī tas, kas notiek pasaulē, un šajā gadījumā - notikumi Ukrainā, kas lika atvadīties no Doņeckas "Donbass", un Eiropas sankcijas, kuru iespaidā saruka ienākumi arī sportistiem. Šajā politiskajā un ekonomiskajā kontekstā jau ir izskanējušas runas par to, ka Rīgas "Dinamo" šī varētu būt bijusi pēdējā sezona kaimiņvalsts līgā.