Bobs Hārtlijs: Latvijas izlase būs ieguvēja no manas strādāšanas KHL  (48)

Kā zināms, par Omskas "Avangard" galveno treneri Hārtlijs piekrita kļūt pēc šāgada pasaules čempionāta, kurā aizveda Latvijas izlasi līdz ceturtdaļfinālam. Pēc Hārtlija nonākšanas KHL klubā izskanēja bažas, ka jaunais amats viņam, iespējams, neļaus turpināt darbu ar izlasi, bet treneris vismaz šobrīd to noraida.

Hārtlijs uzskata, ka Latvijas izlase tikai iegūtu no tā, ka viņš pārcēlies uz KHL. "Noteikti! Es redzēšu daudz hokeja un būšu īsa lidojuma attālumā no Rīgas. Sagaidu, ka šī sezona man būs ļoti interesanta," viņš saka.

Latvijas hokeja līdzjutēju iemīļotais treneris pirmo reizi mūžā Rīgā gan ieradīsies kā pretinieku un konkurējošas komandas vadītājs, taču tas diez vai mainīs fanu attieksmi — ar siltiem aplausiem "Arēnā Rīga" ir sveikti gan Artis Ābols kā Toljati "Lada" treneris, gan Pēteris Skudra ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo" un Jūliuss Šuplers ar Doņeckas "Donbass", kad šis klubs vēl spēlēja KHL.

"Es ļoti gaidu šīs spēles Rīgā," gaidāmos mačus KHL regulārajā čempionātā pret Rīgas "Dinamo" komentē Hārtlijs. "Vienmēr ir interesanti spēlēt pret komandu, kurā zini daudzus spēlētājus, taču diez vai tas mums dos lielas priekšrocības, jo katra spēle ir citāda, un es uzskatu, ka spēles iznākumu nosaka spēlētāji nevis treneri."

Vai nācās pielāgot savu darba stilu "Avangard" spēlētajam hokejam? "Es nekad nepielāgojos komandām, vienādā stilā strādāju ar jauniešu, pieaugušo komandām vai izlasēm, vai tā būtu Amerikas Hokeja līga, Nacionālā Hokeja līga vai KHL," norāda Hārtlijs. "Es vienmēr veidoju to pašu sistēmu, vienmēr izmantoju to pašu pieeju. Treneris ir kā šefpavārs restorānā — tev ir savas idejas, savas receptes, kas ir pārbaudītas un kurām tu uzticies. Ir daudz veidu, kā uztvert hokeju, kā to spēlēt, un ikviens treneris uzskata, ka viņa metodes ir labākās. Tajā pašā laikā tā ir nesarežģīta spēle. Tu piemēro cilvēkus, ar ko tu strādā, pielāgojies cilvēkiem un vietējai kultūrai, es tagad Omskā un Krievijā. Bet man jāatzīst, ka divi gadi Latvijā un Latvijas izlasē man ir ļoti daudz palīdzējuši. Katru dienu, kad biju Latvijā, skatījos KHL spēles, lai sekotu latviešu hokejistiem šajā līgā. Tas man ļāva labāk izprast līgu, spēlētājus, komandas. Tāpēc pāreja uz klubu bija viegla."

Absolūti lielāko daļu savas karjeras Bobs Hārtlijs pavadījis kā klubu treneris, Latvijas izlase viņam ir pirmā pieredze darbā ar valstsvienību. Tāpēc var teikt, ka pēc divu gadu pārtraukuma Hārtlijs atgriežas ierastākā vidē, klubā, kur ir garāka sezona un mazāks uzsvars uz vienas spēles iznākumu. "Mums ir treniņnometnes, veidojam komandu sezonas sākumam. Vienīgā atšķirība no darba ar izlasi ir turnīru garums," saka kanādietis. "Pasaules čempionātā nevar atļauties nevienu spēli "norakstīt", jo tev ir tikai septiņi mači, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm. KHL čempionāts ir garāks, tur ir vairāk iespēju atgūt zaudēto. Labs sezonas sākums ir svarīgs, taču galvenais ir sagatavoties "play-off", un kad tie pienāk, tad komandai ir jābūt vislabākajā gatavībā. Tā ir lielākā atšķirība."

"Izlasei pasaules čempionātā ir tikai septiņas spēles, lai pierādītu sevi un parādītu, ko esi spējis sasniegt divu mēnešu laikā. KHL tevi nevērtē uzreiz pēc dažām spēlēm — sezona sākas septembrī un beidzas martā ar "play off", viņš piebilst. "Omskas spēlētāji ir atvērti darbam un gatavi labi uzsākt sezonu. Skaidrs, ka sezonā būs gan pārsteigumi, gan vilšanās, bet kamēr komandas sniegumā ir progress, gatavošanās izslēgšanas spēlēm, viss ir kārtībā."

Jūlija beigās Krievijas medijos parādījās ziņas, ko vēlāk apstiprināja arī kluba vadība, ka "Avangard" mājas hallē "Omsk Arena" atklāti nesošo būvkonstrukciju defekti, kas liedz arēnu izmantot KHL čempionāta spēļu izmantošanai drošības apsvērumu dēļ. Pēc ilgākas arēnas meklēšanas līga nolēmusi Omskas "Avangard" pārvietot uz Piemaskavas Balašihu, kas atrodas vairāk nekā 2000 km attālumā no Omskas, bet ir trīsreiz tuvāk Rīgai nekā Omska. Hārtlijs šo situāciju uztver kā "neizbēgamu ļaunumu" un cer iegūt jaunus atbalstītājus arī šajā reģionā.

"Šobrīd es vēl nevaru pateikt, vai un kā tas mūs iespaidos, jo vēl neesam bijuši Balašihā, bet mums jau nav izvēles," viņš saka. "Neviens nav vainīgs pie tā, ka Omskas arēna tagad nav izmantojama. Tā nav nedz spēlētāju, nedz kluba administrācijas, nedz KHL vaina, mēs to nevaram kontrolēt. Mums ir divas iespējas – izmantot to kā aizbildinājumu vai meklēt risinājumu, un profesionāļi izvēlas otro. Esam jau to izrunājuši ar spēlētājiem, teicām, ka pat gadījumā, ja mēs visas 62 spēles aizvadīsim faktiski izbraukumā, tas neko nenozīmē."

"Tajā pašā laikā mēs varam iegūt daudz jaunu atbalstītāju Maskavas apkārtnē," kluba pārcelšanā pozitīvo saskata Hārtlijs. "Omskas faniem tas gan būs nepatīkami, jo tur patiešām mīl hokeju, — kad es ierados Omskā, mani sagaidīja jau lidostā. Līdzjutēji nāca un skatījās treniņus, sveicina mani uz ielas. Viņiem tās bija briesmīgas ziņas, taču mums ir jāturpina spēlēt. Kamēr meklēs risinājumu Omskas arēnas lietā, mēs spēlēsim Balašihā un tas ir mūsu darbs. Mūsu mērķis un galvenais uzdevums tik un tā paliek nemainīgs, un tas ir tāds pat, kā ikvienai KHL komandai — izcīnīt Gagarina kausu."

Runājot par kausiem — Hārtlijs var kļūt par pirmo treneri, kurš izcīnījis gan Stenlija, gan Gagarina kausu. "Es to pat nezināju," pasmaida kanādiešu speciālists. "Es ne pārāk pievēršu uzmanību šīm lietām, jo man galvenais ir labi padarīt savu darbu. Un tajā man palīdz ļoti labi asistenti, man ir labi spēlētāji, jaunie, kas ļoti grib mācīties, menedžments, kas palīdz mums būt veiksmīgiem. Es neesmu viens. Es nedomāju par sevi kā uzvarētāju, es esmu tikai tas, kurš cenšas sagatavot spēlētājus, kas uzvar."