Mediķi aicina 'Lattelecom' Rīgas maratona skrējējus izvērtēt spēkus un spējas  (1)

Ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana, trauma un organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, vēl pirms maratona mediķi iesaka konsultēties ar ārstu par dalību tajā.

Savukārt maratona laikā NMP dienesta mediķi aicina – skriešanas laikā sajūtot diskomfortu, nekavējoties pārtraukt skriešanu un vērsties pie mediķiem pēc palīdzības. Ja trases malā esoši veselības uzraugi iesaka pārtraukt skriešanu, nevajag būt pārgalvīgam, klausīt ieteikumam un doties malā.

Visas trases garumā vairākās vietās dežūrēs mediķi. Kopumā maratona laikā uz vietas dežurēs sešas NMP dienesta brigādes, medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī NMP dienesta mediķu teltī un pirmās palīdzības posteņos. Papildus tam maratona organizatori parūpējušies par skrējēju veselības uzraudzību un trasē dosies brīvprātīgie - topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.

NMP dienesta mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos vai vērstos pie mediķiem, sajūtot jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c.

Tikmēr ORTO klīnikas mugurkaula ķirurgs/vertebrologs Artis Gulbis saka, ka piedalīšanās garu distanču skriešanā var radīt diskomfortu un pat sāpes ķermeņa locītavās (ceļos, gūžas, potītēs, pēdās). Ja traucējošās sajūtas norimst divu nedēļu laikā pēc dalības kādā no maratona distancēm, nav pamata uztraukumam. Tomēr, ja sāpes turpinās un ir jūtamas nesportojot un aktīvi nekustoties, ir vērts meklēt traumataloga-ortopēda vai vertebrologa (mugurkaula speciālista) palīdzību.

"Pētījumi pierāda, ka pieredzējuši skrējēji retāk gūst traumas, nekā iesācēji, vai cilvēki, kuri skrien  kampaņveidīgi, piemēram, lai reizi gadā piedalītos kādā no maratona distancēm," saka Gulbis. Līdz pat 50% sāpju un diskomforta, ko piedzīvo skrējēji, skar ceļu locītavas. Aptuveni 40% sūdzību ir par sāpēm apakšstilbā, potītē un pēdā, savukārt aptuveni 10% problēmas rodas mugurkaula jostas daļā.

Iemesli, kas veicina sāpju rašanos skriešanas laikā un pēc tās ir:

-          Pēkšņa skriešanas virsmas maiņa (ja gatavojoties maratona distancei, skriets pa mežu vai sporta zālē, cietais asfalts un bruģis var izrādīties traumatisks);

-          Nonēsātu, nepiemērotu apavu izvēle;

-          Ievērojama distances palielināšana, salīdzinot ar ierastajiem treniņiem gatavojoties maratonam. Piemēram, ja līdz šim maksimālais vienā reizē noskrieto kilometru skaits bijis 15, bet maratonā skrienat 21, pārslodze var rezultēties sāpēs un diskomfortā. Saskaņā ar pētījumiem, ieteicamais distances palielinājums nedēļā ir 10%;

-          Ilgstoša skriešana ātrākā tempā, nekā ierasti trenējoties.

"Kopš sākusies skriešanas sezona, klīnikā ikdienas konsultējam vismaz piecus cilvēkus, kuru veselības sūdzības radušās trenējoties maratonam," situāciju raksturo traumatalogs-ortopēds Andrejs Peredistijs.

Biežākās skriešanas traumas

● Sāpes ceļa priekšpusē (patelofemorālais sindroms), kas parādās pēc skriešanas, kāpjot pa kāpnēm, ilgstoši sēžot ar saliektiem ceļiem, vai pietupstoties.  Iemesls - kairinātas cīpslas un saites ceļa locītavā. Ja pēc maratona parādījušās šādas sāpes, līdzēs atpūta, kāju pacelšana un līdz traucējuma norimšanai skriešanas aizstāšana ar peldēšanu vai velo braukšanu.

● Sāpes papēdī  jeb pēdas saites iekaisums (plantārais fascīts). Lai to ārstētu, uz laiku jāatsakās no skriešanas, aizstājot to ar peldēšanu, vai velobraukšanu. Jāizvēlas ērti apavi. Līdzošas būs vēsas kompreses un pretiekaisuma ziedes. Efektīva ir fizioterapija un fizikālās procedūras.

● Sāpes pēdā vai potītē (stresa reakcija) - neierasti liela slodze, neierasts skriešanas ceļa segums un novalkāti apavi var radīt plīsumus vai pat lūzumus vienā no 26 kauliem, kas veido pēdu un potīt vai pat apakšstilba kaulos. Šie lūzumi rada sāpes, kas jūtamas arī kāju nenoslogojot. Lielāku kaulu plīsumi vai lūzumi var izraisīt pēdas locītavu vai potītes tūsku. Pirmā palīdzība, ja rodas aizdomas par stresa lūzumu, ir kājas nenoslogošana, vēsas kompreses un  kāju pacelšana.

● Sāpes, velkoša sajūta krustos un zemāk, kas atstaro uz vienu, vai abām kājām var būt īslaicīgas sekas dalībai kādā no maratona distancēm. Iemesls var būt izmaiņas starpskriemeļu locītavās vai arī jostas daļas diskā - izvelvējums (protrūzija) vai pat trūce.