'Delfi' izmēģina: ar vēju pa ezeru jeb vindsērfings iesācējam  (1)

No 4. līdz 12. augustam Liepājā plānotais vindsērfinga čempionāts bērnu un jauniešu klasēs pulcēs vairāk nekā 350 dalībniekiem no visas pasaules un ir apliecinājums tam, ka šī sporta veida popularitāte Latvijā pieaug.

"Delfi" vindsērfinga dēli izmēģināja bērnu un jaunatnes sporta skolas "Rīdzene" burāšanas bāzē Jaunciema ostā, trenera un pasaules čempiona vindsērfingā Jāņa Preisa vadībā.

Vindsērfings kā sports un atpūta populārs pasaulē kļuva 20. gadsimta otrajā pusē, bet olimpiskajās spēlēs tāda disciplīna ir kopš 1984. gada. Latvijā ar vindsērfingu nodarbojas jau vairāk nekā 40 gadus.

Šim sporta veidam ir nepieciešams pietiekams ūdens plašums un vējš – komponentu, kas Latvijā netrūkst. Savukārt inventārs sastāv no dēļa un buras kustīgā mastā.

Ja piekasās sīkumiem, tīri teorētiski uz vindsērfinga dēļa jau biju kāpis pāris reizes pirms gadiem 15, kad labi ļaudis iedeva pamēģināt šo prieku Burtnieka ezerā. Tiesa, toreiz izdevās vienlaidus nobraukt labi ja 10 metrus un viss laiks pagāja peldoties un līdz spēku izsīkumam ar tulznainām rokām cilājot buru ārā no ūdens, tāpēc Ķīšezerā jutos kā pilnīgs iesācējs.

Lielāks dēlis, mazāka bura

Vindsērfinga dēļu un bura parametri atšķiras no to pielietojuma un laikapstākļiem – mierīgiem ūdeņiem, jūrai, spēcīgām vējam, trikiem un tā joprojām. Arī braucēja svars nosaka, cik liels dēlis nepieciešams.

Iesācējam labākā kombinācija ir lielāks un attiecīgi arī stabilāks dēlis, un maza bura, kuras laukums uztver mazāk vēja enerģijas un nav nepieciešama tik liela meistarība, kā braucot ar lielākām zēģelēm.

"Delfi" izmēģinājuma gadījumā izvēlēta piecus kvadrātmetrus liela bura, kas ir salīdzinoši maza mierīgam vējam. Lielā izmēra zēģeles sasniedz pat 12,5 kvadrātmetru laukumu.

Buru ar mastu pie dēļa nostiprina uz tā sauktā kardāna, kas nodrošina masta kustību visos virzienos. Dēlim ir nekustīga spura un izbīdāms ķīlis, jeb šverts, kas nodrošina dēla taisnvirziena kustību un vadāmību ūdenī.

No svarīgiem elementiem vēl jāpiemin starta striķis, ar ko, uzsākot braukšanu, paceļ buru vertikāli, un bomis – rīks, ar kuru tur un kontrolē buru.

Līdzens ūdens un viegls vējš

Pirmo reizi mēģinot nostāties uz vindsērfinga dēļa, vēlams vājš vējš un gluds ūdens. Viļņi un spēcīgs vējš prasa zināšanas un meistarību. Gludā ūdenī būs vieglāk noturēt līdzsvaru.

Dodoties ūdenī, jānosaka vēja virziens, lai saprastu, kā jābrauc, un kurā krastā vari tikt iepūsts. Vēja virziens mēdz arī mainīties un dažkārt var apjukt, no kurienes tas pūš. Tādā gadījumā vienkāršākā metode ir satvert paceltu buru aiz masta un bura vienmēr nostāsies vēja virzienā.

Brauciens sākas ar uzkāpšanu uz dēļa un buras pacelšanu ar starta striķi no horizontāla stāvokļa vertikālā, stāvot ar katru kāju savā masta pusē. Buras pacelšana, sevišķi ja tās laukums pieguļ ūdenim, var prasīt samērā lielu piepūli.

Vējš pakausī, ne sejā

Kad masts ir pacelts, bura pati nostājas vēja virzienā. Nākamais solis ir satvert bomi ar abām rokām un iegriezt buru vējā. Visas šīs darbības sākumā izmēģinājām uz sauszemes, lai ūdeni jau ir skaidrs, kā jārīkojas.

Pievelkot buras galu ar bomi sev klāt, tā sāk tvert vēju un sākas kustība. Jo vairāk buru pievelk, jo lielāks spiediens uz buru un ātrāk slīd dēlis. Vējam ir jābūt no aizmugures – ja tas kādā brīdī būs burai pretējā pusē, ātri var dabūt ar buru pa seju un attapties ūdenī.

Pakļūstot zem buras gan nevajag krist panikā – jāizstiepj uz sāniem abas rokas un viena noteikti sasniegs buras malu, tad atliek pie tās pieķerties un izvilkt sevi ārā uz sānu, skaidro Preiss. Bet jebkurā gadījumā ar galvu var paspiest buru uz augšu un ievilkt elpu.

Sagriežot buru un sākot braukt, ar abām kājām pārvietojas masta vienā pusē uz dēļa aizmuguri. Stāja ir jāsaglabā stalta, bet atkarībā no vēja stipruma un ātruma mainās ķermeņa stāvoklis pret buru. Stiprākā vējā, lai buru noturētu un uzturētu ātrumu, var nākties svērties uz aizmuguri, vājākā – pietuvoties burai. Darbībā to sajust un saprast var ļoti ātri.

Kamēr turpat netālu esošie jaunieši dēļus jau izmantoja lēcieniem siltajā ūdenī un treneris devās atgādināt, ka šis nav peldēšanas treniņš, turpināju apgūt šos vindsērfinga pamatus.

Zigzagošana

Kad dēlis ir sajusts un buras satveršana izprasta, braukt vēja virzienā izrādās diezgan vienkārši un var baudīt braucienu. Bet aizrauties nevar, jo jāatceras, ka būs jātiek arī atpakaļ. Daudz dzirdēti stāsti, kā pirmajā reizē jaunie censoņi attapušies niedrēs ezera otrā krastā un ir jādodas tie glābt ar laivu.

Braukšana pret vēju notiek zigzagā – ieslīpi uz vienu un tad otru pusi, līdz tiek sasniegta vajadzīgā vieta. Skan vienkārši, bet ne tik viegli izpildāms, un var nākties palauzīt galvu, kā tad īsti jārīkojas.

Aptuveni stundas laikā, ko pavadīju uz ūdens, tā arī līdz galam neradās pārliecība, ka spētu pats nonākt vajadzīgajā vietā bez instruktora padomiem no laivas. Situāciju sarežģīja nemitīgi mainīgais vēja virziens. Bieži nācās tvert buru aiz masta, lai saprastu, kur tas pūš tagad.

Bet kopumā dēļa stūrēšana notiek ar masta sasvēršanu uz dēļa priekšu vai aizmuguri. Tāpat jāpārvar iesācēja vēlme visu laiku skatīties uz savu kāju novietojuma un buru –, tikai skatoties brauciena virzienā, var saprast, kā un kur dēlis griežas.

Kad ir sasniegts iedomātā zigzaga lauztās līnijas pagrieziena punkts un ir jāmaina virziens, buru palaiž nostāties vēja virzienā, ar rokām satver bomi katrā masta pusē un, pārvietojieties ar kājām, sagriež dēli vajadzīgajā virzienā un nostājas buras attiecīgajā pusē.

Šī darbība prasa zināmu spēju saglabāt stabilitāti un var sagādāt grūtības iesācējam. Taču "Delfi" eksperimenta laikā ūdenī iekritu tikai tad, kad jau izmēģināju tā stabilitātes robežas, balansējot tālu uz purngala vai pakaļgala.

Secinājām, ka dažādi ūdens sporta veidi lieliski papildina cits citu – pieredze braukšanai ar SUP dēli attīsta stabilitāti un līdzsvara noturēšanu, kas noder arī vindsērfingam.

Tieši droša nostāvēšana uz dēļa un spēja pa to pārvietoties ir daudzu iesēcēju pirmās braukšanas reizes problēma, atzīst instruktors. Bet, ja uz dēļa jau jūties droši, atliek apgūt darbības ar buru un vindsērfings amatiera līmenī izrādās samērā vienkāršs un baudāms jau pirmajā brauciena reizē.