Jau ziņots, ka maija vidū plānotais Rīgas maratons koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ atlikts uz vēlāku laiku. Organizatori apsprieduši vairākus norises laikus, kas sakristu ar viņu sadarbības partneru iespējām un starptautisko kalendāru, kā arī Rīgā plānotajiem pasākumiem.
"Starptautiskais kalendārs septembrī un oktobrī būs piesātināts tā, ka tur nebūs kur adatai nokrist. Liela daļa pavasarī paredzēto maratonu pārcelti uz rudeni. Šobrīd ir vēsturē vēl nebijusi situācija, ka pat "World Marathon Majors" maratoni ir ar vienu līdz trīs nedēļu atstarpi," stāstīja Nords.
Iepriekš tika ziņots, ka šī gada Rīgas maratona pirmo piecu vietu ieguvēji kvalificēsies Tokijas olimpiskajām spēlēm. Tiesa, olimpiskās spēles pārceltas uz nākamo gadu un Pasaules vieglatlētikas savienība (WA) sola, ka pārskatīs kvalifikāciju.
"Nezinām, kādus lēmumus pieņems Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vai Pasaules vieglatlētikas savienība, bet prognozēju, ka šosezon jebkādu ceļazīmju sadalīšana tiks iesaldēta. Profesionālie atlēti, kuri cerēja braukt uz Rīgu un izpildīt normatīvus, atrodas pašizolācijā, kas liedz pilnvērtīgi trenēties," skaidroja Nords.
Vēl marta sākumā, kad koronavīruss sāka savu izplatību Āzijā, notika Tokijas maratona sacensības, kurās gan bija sacensības tikai elites grupās un ratiņkrēslu konkurencē. Rīgas maratona organizatori jau pašā sākumā izslēguši iespēju, ka Latvijas galvaspilsētā varētu skriet tikai elites grupas sportisti.
"Iespējams tas būtu, taču šādu domu nogriezām jau pašā saknē. Rīgas maratons pēc būtības ir tautas pasākums. Japānai tas izdevās brīdī, kad vīruss vēl nebija izplatījies, bet mūsu situācijā tā būtu jau bezatbildība. Mūsu prioritāte vienmēr būs, lai tas ir tautas sporta notikums, taču arī ierobežota budžeta apstākļos tie būtu augsta līmeņa mači," atzīmēja Nords.
Tuvojoties krīzei, neviens no partneriem nav atteicis turpināt sadarbību. Maratonam nav tieša valsts un pašvaldības atbalsta, taču ar finansējumu piedalās Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Rīgas tūrisma attīstības birojs.
"Pēdējos gados esam veiksmīgi sadarbojušies ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), kas caur Izglītības un zinātnes ministriju piešķir līdzfinansējumu, lai maratona ietvaros varētu rīkot skolu kausu. Bija plānots, ka šogad piedalītos līdz pieciem tūkstošiem skolēnu. Pasākuma norise paliek spēkā un to gribētu paturēt, savas saistības mēs pildīsim. Atsaucība bija ļoti liela un skolēni bija ļoti aktīvi. Ilgstoši mūsu atbalstītājs ir "LiveRiga". Ceru, ka ar to arī viss paliek kārtībā. Nozīmīgākais ir privāto sponsoru atbalsts, par ko esam ļoti pateicīgi. Pagaidām viss paliek spēkā, viņi atbalsta un tic, ka šogad maratons notiks. Protams, daļu budžeta sastāda arī dalības maksa," stāstīja Nords.
30. Rīgas maratonam un tā saistītajiem pasākumiem bija jānotiek 16. un 17. maijā. Maratons Rīgā notiek kopš 1991. gada.
2019. gadā pasākums pulcēja 38 398 dalībniekus, tai skaitā 4 632 ārvalstniekus no 82 pasaules valstīm un teju 13 tūkstošus bērnu "Rimi" Bērnu dienas" ietvaros.
Pasākums atkārtoti saņēmis prestižo "World Athletics" Zelta kvalitātes zīmi.
2019. gadā vīriešu sacensībās maratonā uzvarēja etiopieši Andualems Belajs Šiferavs un Birke Debele, finišējot pēc attiecīgi divām stundām astoņām minūtēm un 51 sekundes un divām stundām 26 minūtēm un 18 sekundēm, abiem gargabalniekiem labojot sacensību rekordus.
No pašmāju skrējējiem pirmajā desmitniekā finišēja Dmitrijs Serjogins, kurš līdz ar to tika kronēts par Latvijas čempionu maratonā un izcīnīja ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Latvijas vadošie gargabalnieki Jeļena Prokopčuka un Valērijs Žolnarovics karstajos laika apstākļos nefinišēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
