Droši vien nebūs pārspīlēti teikts – Kārli Būmeisteru vislabāk pazīstam kā mūziķi, cilvēku, kurš jau no bērnības bijis skatuves prožektoru gaismās. Dzeguzīte. Maestro. Putnu balle. Eirovīzija. Šie ir vārdi, kas vairumam asociējas ar Kārli. Taču viņš pats saka – mūzika vienmēr ir bijis viņa hobijs. Kārlis vada un veido TV raidījumus, rok savas dzimtas vēstures saknes, strādā Eiropas parlamentā un šobrīd arī – gatavojas savam pirmajam 70.3 triatlonam – 1,9 km peldējums, 90 km riteņbraukšana un 21,1 km pusmaratona skrējiens.
"Pavadītās minūtes, skatoties seriālus, ir vērts pārvērst sportošanas laikā," nosaka Kārlis, jautāts par motivāciju, "un katru reizi iznāks sports vienas sērijas ilgumā!".
– Kā sāki sportot? Bērnībā peldēji dīķī, jūrā jeb nopietni trenējies?
– Man sportiskā dzīvesveida pamatsoli iemācīja tētis – kā jau izbijis sportists: padomju laikos viņš bija Latvijas biatlona izlasē gan kā sportists, gan vēlāk – arī kā treneris. Taču tas nekad nav bijis uzspiesti, drīzāk organiski. Skaidrs, ka arī vide laikmetā bez interneta un kinoteātriem uz katra stūra deviņdesmitajos lika būt gana robustam, lai izdzīvotu un tiktu līdzi draugiem. Ja biji ātrākais skrējējs jeb ar stiprāko krampi, par to noteikti apkārtnē visi puikas bija informēti. Laikā bez lielas kabatas naudas, sportiskums tolaik puikas gados varēja būt viena no lielākajām valūtām.
– Kas ir Tavi veidi, kā izkustēties ?
– Mēģinu paturēt prātā to, ka dzīvesveida sportiskumam tomēr jāiet vienā solī ar veselīgumu. Ne vienmēr tas tā ir. Skrienot 42 kilometrus pa asfaltu un tam trenējoties, ir zināmas negatīvas iezīmes. Taču par to vienkārši ir jāpadomā. Šobrīd mans mērķis ir godam nostartēt "Ironman" 70.3 triatlona sacensībās.
– Skriešana un mīšanās ar riteni – saprotami... Bet kāpēc triatlons?
– Vēlos sajust spēku vienā no nopietnākajām triatlona disciplīnām. Starp daudziem sporta veidiem šis tomēr ir tas, kuru vājie vienkārši nespēj.
– Cik nozīmīga tev ir fiziska izkustēšanās? Kāpēc to dari?
– Neesmu no tiem, kuru dzīves jēga slēpjas sportā, gana labi jūtos arī reizēm paslinkojot. Tomēr ikvienam sporta veidam ir viena kopīga iezīme, kuru novērtēs visi – proti, brīdis, kad sacensības vai fiziskā aktivitāte ir aiz muguras un seko pelnīta atpūta. Līdzīgi kā atvēsināšanās pēc karsēšanās pirtī – šķiet, tas ir pat patīkamāks par pašu pirti... Lai līdz tam nonāktu, vispirms tomēr jāpaveic pirmais – pati sportošana.
– Kā sevi motivē, kad uznāk slinkums, līst lietus? Jeb nekad neuznāk slinkums...
– Nepazīstu slinkāku cilvēku par sevi. Tādēļ šādiem brīžiem lieti noder treniņu grafiks, kas disciplinē – it sevišķi, ja vēlies cienīgi "izvilkt" sacensību disciplīnu. Ikdienā tas gan jau nebūs vidējā brīvo laiku pavadoša cilvēka dienaskārtībā, un arī nevajag. Ikdienā pavadītās minūtes, skatoties seriālus, ir vērts pārvērst sportošanas laikā. Tad iegūsim nevis 40 minūtes sporta, bet gan sportošanu vienas sērijas ilgumā. Ja tā padomā, to var mierīgi paveikt arī lietū.
– Lai pieveiktu triatlonu, ar labu fizisko sagatavotību vien nepietiek. Vai vari teikt, ka tas, ko mūsdienās dēvē par veselīgu dzīvesveidu, ir tava ikdiena?
– Nebūt ne. Pusnakts ledusskapja apciemošanas sesijas, jāatzīst, arī man ir diezgan ierastas. Un jāsaka, arī apzinos – ikdienā aizmirstu pietiekami daudz lietot ūdeni. Tas vecums ir tāds, ka vielmaiņa straujāka nepaliek. Lai nerastos lielākas jau grūtāk risināmas problēmas, reizēm ir vienkārši jāpiespiežas.
– Un kā ar bērniem? Vai īpaši piedomā, lai arī viņi iesaistītos sportošanā?
– Puika, kuram pieci gadi, ir iemācīts diezgan ātri skriet, jo, kā jau minēju, zinu, cik tas īstenībā ir svarīgi savas vietas izcīnīšanai vienaudžu vidū – skolas pirmajos gados. Pats labprāt piepumpējas un nirst jūrā pēc gliemežvākiem. Domāju, ar to pietiek, lai cilvēkam būtu gana liels potenciāls un nākotnē gribētu mēģināt jaunas lietas, kas pašu uzrunās – lai spētu tās iesākt. Bieži vien tieši nespēja iesākt – pievilkties līdz pirmajai mežakaķa trosei jeb pirmais ūdens degunā – cilvēku attur no daudzām diezgan foršām un pat varenām brīvā laika nodarbēm.
– Ko ieteiktu kādam no saviem vienaudžiem, kurš joprojām nevar saņemties, lai uzsportotu un tā vietā izvēlas noskatīties pieminēto seriālu?
– Atrast draudzeni, kura pačukst, ka derētu nomest pāris kilogramus. Bet, ja nopietni, – tas nav viegli atbildams jautājums. Mūsdienās tas pat ir eksistenciāls jautājums ar sekām, kuras varēs redzēt tikai pēc gadiem. Varbūt vienkārši vajag pamēģināt. Ja nesanāk, mēģināt vēlreiz, bet ko vieglāku. Sportam, kurš ir daļa no tava dzīvesveida, pirmkārt, nav jābūt grūtam. Tam jābūt patīkamam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
