Baltijas ceļa izaicinājums
Foto: Publicitātes foto
Nedēļas nogalē, godinot Baltijas ceļa gadadienu, Baltijas ceļa izaicinājumā, pievienojoties gandrīz diviem tūkstošiem latviešu, lietuviešu un igauņu, kopā tika pieveikti teju 30 000 kilometru. Baltijas ceļa izaicinājumu rīkoja "Rimi" Rīgas maratona organizatori sadarbībā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju. Baltieši godam un ar krietnu uzviju sasniedza izvirzīto mērķi – noskriet Baltijas ceļa garumu jeb 675,5 kilometrus vismaz 31 reizi. Draudzīgajā sacensībā savu skriešanas nācijas pārākumu šoreiz pierādīja latvieši, jo puse no izaicinājuma dalībniekiem un puse no saskrietajiem kilometriem nāca tieši no Latvijas, pārspējot gan lietuviešus, gan igauņus, kuri savā savstarpējā konkurencē bija līdzvērtīgi. Taču jaunā mākslinieka Jāņa Šneidera Baltijas ceļa izaicinājumam veltītā medaļa ir pieejama ikvienam. Piedevām viens pārstāvis no katras valsts komandas izlozes kārtībā iegūs ekskluzīvu maratona ceļojumu divām personām uz kādu no Baltijas valstu maratoniem, ziņo organizatori.

Pirms 31 gada divi miljoni latvieši, lietuvieši un igauņi sadevās rokās 675,5 km garā "ķēdē" un izveidoja dzīvu Baltijas ceļu, simboliskā miera akcijā pievēršot pasaules uzmanību centienos pēc brīvības. Godinot Baltijas ceļu, divi tūkstoši latviešu, lietuviešu un igauņu piedalījās "Rimi" Rīgas maratona rīkotajā Baltijas ceļa izaicinājumā, lai kopā noskrietu Baltijas ceļa garumu 31 reizi. Izvirzītais mērķis godam un ar uzviju tika sasniegts, kopā pieveicot 29 900 kilometru. Draudzīgajā sacensībā latvieši izrādījās nedaudz aktīvāki par lietuviešiem un igauņiem, kuru savstarpējā cīņa izvērtās visai līdzvērtīga. Katrā kaimiņvalstu komandā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku, un katra komanda saskrēja virs 7000 kilometru.

Baltijas ceļa izaicinājums bija daļa no "Rimi" Rīgas maratona virtuālā skriešanas kluba iniciatīvām, pirmo reizi mērķējot plašāk – uzrunājot ne tikai Latvijas auditoriju, bet visu Baltijas valstu skrējējus, vienlaikus iznesot Baltijas vienotības ideju. Baltijas mērogu iniciatīvai palīdzēja piešķirt Rīgas Tūrisma attīstības biroja vēlme saglabāt Rīgas pievilcību Baltijas iedzīvotāju ceļojumu plānos arī tuvākajā nākotnē, vilinot lietuviešus un igauņus uz Rīgu gan virtuālos, gan reālos notikumos. Savukārt pasākuma norise virtuālā skriešanas kluba ietvaros deva iespēju, neraugoties uz spēkā esošajiem pulcēšanās ierobežojumiem, veidot drošu liela mēroga pasākumu, jo katrs dalībnieks savus kilometrus vāca, skrienot savā pilsētā pa sevis brīvi izraudzītu maršrutu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!