Nesauciet mani par Ainas kundzi, sauciet par Ainu Margarētu – man ļoti patīk mans otrais vārds, – tā, mums pirmoreiz tiekoties, saka šarmantā un enerģiskā 90 gadiniece no Dundagas Aina Margarēte Pūliņa, kura šogad ir viena no #BeActive vēstnesēm. Darba mūžs aizvadīts kā medicīnas māsai Ventspilī, pēc tam atgriezusies bērnības pilsētā Dundagā un strādājusi te par gidi. Jaunībā bijusi vieglatlēte, pieccīņniece, startējusi lauku jaunatnes sporta biedrības “Vārpa” izlasē, bet 1990. gadā senioru mačos kļuvusi par Eiropas čempioni savā vecuma grupā. Mums tiekoties, viņai rokās ir nūjas – ar tām joprojām ik dienas tiek nosoļoti 3 km pa Dundagas ceļiem un takām. Taču mūža aizraušanās ar sportošanu sākās tieši veselības dēļ.
– Jums pamatīga sportošanas vēsture līdz pat Eiropas senioru mačiem. Kā sākāt sportot?
– Mans sākums bija vēls – 17 gados – es tolaik slikti jutos, bija vielmaiņas traucējumi, astma. Vecāki saprata, ka kaut kas jādara. Mans toreizējais sporta skolotājs Kajaks teica: "Tev, meitiņ ir jāskrien. Tad būs labi." Tā es sāku skriet. Vēlāk jau pēc aktīvā sporta laika daudz organizēju arī citus sportošanai – rīkojām stafetes, dažādus pasākumus – mums bija stafete Ventas garumā – sākot no maza purviņa, kur tā iztek Lietuvā līdz pat ietekai jūrā. Tā es kustos līdz pat šai dienai.