Ar daudzveidīgiem bezmaksas sporta pasākumiem teju katrā pašvaldībā noslēgusies Eiropas Sporta nedēļa – nedēļas nogalē #BeActive pārgājienā Līgatnē takās devās ap 3000 dalībnieku, kopumā veicot ap 50 000 km, peldējumā septiņās Latvijas pilsētās, piedalījušies teju 800 dalībnieku, kopā nopeldot 750 250 metru. Notikuši vairāk nekā 80 treniņi brīvā dabā un telpās, kā arī aptuveni 50 atvērtās nodarbības peldbaseinā senioriem. Turklāt – šīs nodarbības sertificētu treneru vadībā pašvaldībās notiks līdz pat 5. oktobrim. Latvija ir viena no 42 valstīm Eiropā, kurā no 23. līdz 30. septembrim sadarbībā ar pašvaldībām un sporta veidu federācijām ik gadu tiek organizēti ikvienam pieejami sportiski pasākumi ar mērķi – aicināt cilvēkus kļūt aktīvākiem ikdienā, ziņo Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP).
"Lai mainītu ieradumus, protams, nepieciešams ilgāks laiks par vienu nedēļu," uzsver Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis un aicina turpināt sportot. "Taču mūsu mērķis ir radīt impulsu un paradīt, ka regulāra fiziska slodze ir iespējama ne vien jaunībā, bet arī deviņdesmit gados, stāstīt, ka sports nav tabu arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, ka svarīgākais nav sviedri un asaras, bet – atrast nodarbošanos, kas sniedz gandarījumu un prieku, ka fiziski aktīva var būt arī lieliska kopā būšana ar draugiem un ģimeni un to lieliski apliecināja #BeActive pārgājiens Līgatnē."
"Fiziskā slodze ir unikāla," pasvītro sporta medicīnas rezidente Laila Ušacka, "nav neviena medikamenta un ārstēšanas metodes, kuru lietojot labums būtu pilnīgi visam organismam, visām orgānu sistēmām, turklāt – vienlaikus. Tā spēj iedarboties tikai un vienīgi fiziskā slodze. Tā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas un skeleta un muskuļu sistēmas veselību, samazina vielmaiņas saslimšanu un dažādu ļaundabīgu slimību riskus, attālina demences iestāšanos, uzlabo kognitīvo funkciju utt. Nekas cits to nespēj – tikai fiziskā slodze."
Diemžēl mazkustīgs dzīves veids joprojām ir realitāte vismaz trešdaļā Latvijas sabiedrības, kamēr Pasaules veselības organizācija rekomendē fiziski aktīvam būt vismaz 30 minūtes dienā piecas reizes nedēļā.
Viens no centrālajiem šī gada pasākumiem #BeActive pārgājiens bija viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kā lieliski, kopā ar tuviem cilvēkiem fiziski aktīvi pavadīt laiku dabā, bez laika kontroles, bet ar azartu. Atsaucoties aicinājuma #piecelies un piecel draugu, Līgatnes takās trīs dažādās distancēs devās ap 3000 dalībnieki, trasē pavadot vidēji četras līdz astoņas stundas, atbilstoši izvēlētajam trases garumam. Pēdējie finišēja gandrīz deviņos vakarā, un trasē bija pavadījuši pat desmit stundas. Populārākā bija vidējā – 15 km – distance, kuru veica ap 1340 dalībnieki. To izvēlējās arī vairums ģimeņu ar bērniem. Pārgājiena jaunākie dalībnieki vecākiem slingos bija vien pāris mēnešu veci mazuļi.
"Šāds piedzīvojums noderētu katru nedēļu", saka viens no #BeActive vēstnešiem profesionālais skrituļslidotājs Nils Jansons. Viņš 25 km distanci veica kopā ar ģimeni – mammu, brāli un draudzeni. "Fiziski kājas nogura, taču pārgājiens kārtīgi uzlādēja baterijas turpmākajiem mērķiem un piedzīvojumiem. Vislielākais prieks bija izvēdināt galvu un pieveikt izaicinošos kāpumus un šķēršļus 25 km trasē kopā ar ģimeni."
Interaktīvā spēle, ko savās mobilajās ierīcēs pārgājiena laikā izspēlēja 780 dalībnieku komandas, papildu attapībai un zināšanu pārbaudei dalībniekus nodrošināja ar vērtīgu informāciju par dažādiem maršrutā iekļautiem apskates objektiem – Līgatnes pagrabu alām un klintīm, Zivju nārsta taku, vēsturisko papīrfabrikas strādnieku ciematu, Tītmaņu iezi, Katrīnas iezi, Gūdu klintīm, Padomju slepeno bunkuru, Skaļupi, Līgatnes upīti un citiem. Visi pārgājiena dalībnieki saņēma īpaša dizaina piemiņas medaļas.
Latvijas peldēšanas federācijas organizētajā Nakts peldējumā septiņās pilsētās katrs dalībnieks devās 30 minūšu ilgā peldējumā – sev piemērotā stilā un tempā cenšoties nopeldēt pēc iespējas garāku distanci. Šāds jauns izaicinājums pulcēja gan ģimenes ar gados jauniem peldētājiem, gan peldēšanas entuziastus un profesionālus sportistus, kuru vidū bija arī Latvijas rekordists Daniils Bobrovs, divu olimpisko spēļu dalībnieks Andrejs Dūda, kā arī populārais mūziķis, #BeActive vēstnesis Kārli Būmeisters. Savukārt Latvijas Orientēšanās federācijas rīkotā Orientēšanās nakts norisinājās 13 pilsētās, aicinot ikvienu iepazīt sporta veidu atvieglinātā veidā – izmantojot vienkāršākas kartes un viedtālruņus.
Ar kopīgu rīta vingrošanu aizvadīta olimpiskā diena Latvijas skolās un pirmsskolās, aizvadītas #BeActive Ģimeņu pludmales spēles, kurās 23 ģimenes sacentās dažādās sportiskās aktivitātes, sākot ar veiklības un ātruma stafetēm un beidzot ar SUP airēšanu, bet Rīgā BTA "Pump Track" čempionātā pulcējās 250 censoņi,
Aktīvi Eiropas Sporta nedēļā iesaistījās pavisam desmit sporta federācijas un arī 45 pašvaldības, veidojot daudzpusīgas sporta programmas saviem iedzīvotājiem. Tā, piemēram, Babītē notika riteņbraukšana, nūjošanas pārgājieni, sacensības novusā, pat zolītē, bet Ķekavā papildu ierastajai nūjošanai, vingrošanai, riteņbraukšanai, nedēļas ietvaros notika arī, piemēram, "Roņu peldēšana" un "Paklāju boulings", kā arī notika "Endomondo" izaicinājums vietējiem .
Visā Latvijā notika vairāk nekā 70 atvērtie koptreniņi dažādos sporta deju stilos. Standarta dejas un Latīņamerikas dejas, breiks un Argentīnas tango, hip-hops un flamenko – ikviens interesents bija aicināts bez maksas apmeklēt kādu no šiem sev interesējošajiem deju stiliem Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē, Talsos, Liepājā, Tukumā, Ogrē, Pļaviņās, Valmierā, Ķegumā, Madonā, Siguldā un vēl citās Latvijas pilsētās. Šo iespēju izmēģināt deju nodarbības izmantoja ap 1000 dalībnieku. Ļoti aktīvas bija arī Ikšķiles, Valmieras, Liepājas, Ventspils, Rēzeknes un Jelgavas pašvaldības, piedāvājot plašu aktivitāšu klāstu, taču sportiski pasākumi notika vēl daudzos citos novados pēc sporta klubu un vietējo entuziastu iniciatīvas.
"Pirmkārt, koptreniņu dalībnieki guva iespēju iepazīt labākos sporta deju meistarus, labākos savu stilu dejotājus. Taču, otrkārt, dejojot – līdzīgi kā citās fiziskās aktivitātēs – smadzenes izstrādā vielas, kas maina smadzeņu ķīmiju un palīdz uzveikt depresiju vai mazināt tās simptomus, kas īpaši aktuāli, iestājoties rudens periodam. Zinātnieki pētījuši, ka, piemēram, pēc deviņām nedēļām salsas deju nodarbību cilvēki izjūt būtiskus garastāvokļa uzlabojumus un pieaugošu pašapziņas līmeni," uzsver Latvijas Sporta deju federācijas pārstāvis Aigars Svars.
Arī Laila Ušacka norāda – lielākais izaicinājums gaidāms vēl priekšā un aicina ikvienam, kurš atradis motivāciju sportot, to saglabāt arī rudenī: "Ejiet pārgājienos, pastaigās, brauciet ar riteni, skrieniet, dariet jebko aktīvu, neraugoties uz laikapstākļiem. Tas var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas vairojas līdz ar tumšā diennakts laika pagarināšanos un pandēmijas atgriešanās riskiem."
Eiropas Sporta nedēļu atbalsta un par tās šī gada #BeActive vēstnešiem kļuvuši arī Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa, profesionālais skrituļslidotājs Nils Jansons, pazīstamais mūziķis Kārlis Būmeisters jeb Kaža, kurš ģimenes un draugu atbalstīts šovasar pieveica savu pirmo 70,3 jūdžu triatlonu, sporta fizioterapeite un televīzijas personība Agneta Liepājniece, spēcīgais Siguldas opermūzikas svētku veidotājs Dainis Kalns, kaitbordiste Aija Ambrasa un nūjotājs Roberts Radičuks.
Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva ar mērķi pievērst Eiropas iedzīvotājus aktīvam dzīvesveidam un skaidrot tā pozitīvo ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti. Lai arī šī gada Eiropas Sporta nedēļa Latvijā ir noslēgusies, tās organizatori – Latvijas Sporta federāciju padome aicina būt fiziski aktīviem ikdienas arī visa gada garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
