Latvijas šķēršļu skrējēji sasniedz labus rezultātus pasaules čempionātā

Pasaules OCR čempionātā aptuveni 1700 atlētu vidū bija arī trīs Latvijas pārstāvji – Artjoms Rekuņenko, Aleksejs Ivaškins un Andis Sakne. Aleksejs un Andis debitēja šāda līmeņa sacensībās, taču Artjomam šis bija kārtējais starts starptautiskajā līmenī, jo komandas līderis ir startējis pasaules un arī Eiropas OCR čempionātos iepriekš.

Priekš Latvijas līmeņa šķēršļu skriešana ir salīdzinoši jauns sporta veids, taču pasaulē tā kļūst aizvien populārāka. Vēl lielāku popularitāti šķēršļu skriešana sāk gūt, pateicoties Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas lēmumam aizstāt jāšanas disciplīnu ar 100 metru šķēršļu joslu. Jāpiebilst, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs modernās pieccīņas programmā joprojām paliks jāšanas disciplīna. 100 metru šķēršļu josla bija arī viena no disciplīnām aizvadītajā pasaules čempionātā. Šķēršļu skriešanas pamatā ir skriešana pa takām, ceļiem un apvidu, kur ik pa laikam jāpārvar mākslīgi veidoti šķēršļi. Lielākoties distancē tiek izvietoti "American Ninja Warrior" tipa šķēršļi, taču starp tiem ir pārskrējieni, un tie nav jāpārvar viens pēc otra, kā tas notiek "American Ninja Warrior" tipa sacensībās.

Pirmajā sacensību dienā tika aizvadīta ļoti intensīva un tehniska 3 km sprinta distance ar 22 šķēršļiem. Vislabāk no Latvijas pārstāvjiem pirmajā sacensību dienā veicās tieši Artjomam Rekuņenko. Savā vecuma grupā (30 – 34 gadi) 76 dalībnieku vidū viņš izcīnīja sudraba medaļa, pavadot distancē 24 minūtes un 32 sekundes un zaudējot uzvārētājam no Beļģijas vien 29 sekundes. Trešo vietu šajā vecuma grupā izcīnīja Nīderlandes atlēts. Kā atzina pats Artjoms, tad tika aizvadītas labas sacensības, proti, bez liela tehniska brāķa uz šķēršļiem, kas arī bija galvenais mērķis. Andim lielu lomu nospēlēja tieši pieredzes trūkums šāda līmeņa sacensībās un, pieļaujot tehniskas kļūdas uz šķēršļiem, nācās finišēt bez rezultāta. Aleksejam veicās labāk, jo tika sasniegts finišs, taču nepareizas finiša procedūras dēļ arī viņš beigu beigās palika bez rezultāta.

Otrajā sacensību dienā dalībnieki veica 15 km garu distanci ar 50 šķēršļiem, kas sākuma daļā pārbaudīja atlētu izturību, kur skrienamais posms bija izteikti parocīgāks taku skrējējiem, kam sekoja peldēšanas posms un beigās distance ieveda pirmās sacensību dienas maršrutā, kur bija izteikti tehniskais posms.

Artjoms Rekuņenko otrajā sacensību dienā izvēlējās startēt profesionāļu grupā jeb elitē, 88 dalībnieku vidū izcīnot 15.vietu. Artjoms distance pavadīja 1 stundu 17 minūtes un 13 sekundes, zaudējot uzvarētājam 5 minūtes un 42 sekundes. Šis ir Artjoma labākais rezultāts starptautiskajos čempionātos, jo līdz šim augstākā vieta tika izcīnīta pērn Eiropas čempionātā Itālijā, kur Artjoms elites kategorijā finišēja 28. vietā. Aleksejs Ivaškins startēja 35 – 39 gadu vecuma grupā un sasniedza ļoti augstvērtīgu rezultātu – 97 dalībnieku 5.vieta ar laiku 1 stunda 22 minūtes un 57 sekundes, zaudējot uzvarētājam no Polijas četras ar pusi minūtes. Andis Sakne 30 – 34 gadu vecuma grupā 95 dalībnieku vidū ieņēma 33. vietu ar rezultātu 1 stunda 35 minūtes un 26 sekundes, zaudējot uzvarētājam no Čehijas 19 minūtes.

Trešajā sacensību dienā sportisti sacentās komandu stafetē, kur bija jāveic 6 km distance, pārvarot 30 šķēršļus. Rekuņenko, Sakne un Ivaškins startēja vīriešu elites kategorijā un 22 izlašu konkurencē spēja izcīnīt 8. vietu, zaudējot uzvarētājiem 8 minūtes un 9 sekundes. Līdz ar to tika uzrādīts visu laiku labākais rezultāts kādā no čempionātiem elites grupās.