Daugaviņš pagarinājuma pēdējā sekundē atnes Latvijai uzvaru  (22)

Pamatlaikā Latvijas izlasē ar precīziem metieniem izcēlās Rodrigo Ābols un Roberts Bukarts. Francijas izlases labā vārtus guva Stefāns da Kosta un Pjērs Eduārs Belemārs.

Latvija jau pašā spēlēs sākumā ieguva iespēju spēlēt vairākumā. Viena vīra pārsvaru mūsējiem gan neizdevās izmantot, neraugoties uz to, ka bija izdevības gūt vārtus – vislabākā no tām bija Dzierkalam, kurš jau skatījās uz tukšiem vārtiem, taču veikla Francijas aizsarga spēle iztraucēja latviešu uzbrucēja metienu. Pirmās trešdaļas ievadā Latvijai bija vairāk bīstamo momentu. Daugaviņš pretuzbrukumā ar teicamu piespēli izkārtoja labu vārtu gūšanas momentu, bet Žunka atvairīja Dzierkala metienu.

Perioda vidū Roberts Mamčics rupji kļūdījās savā zonā, tas deva lielisku iespēju Stefānam da Kostam, taču Elvis Merzļikins bija uzdevumu augstumos, teicami atvairot pretinieka bīstamo metienu. Tas pats atkārtojas aptuveni minūti vēlāk, kad līdzīgu momentu nespēja realizēt viens no Francijas līderiem Belemārs.

Nepilnas sešas minūtes pirms perioda beigām Zīle nopelnīja noraidījumu. To neitralizējot, noraidījumu saņēma cits Latvijas hokejists – Oskars Batņa. Latvijas hokejistu noraidīja līdz spēles beigām par dūrienu pretiniekam ar nūju. Tas nozīmēja ne tikai piecu minūšu garu mazākumu, bet vēl aptuveni 40 sekundes formātā "pieci pret trīs".

Francija izmantoja "lielo vairākumu" – da Kosta izdarīja metienu nedaudz virs iemetiena apļa, trāpot augšējā stūrī. Drīz pēc tam arī Francija nopelnīja noraidījumu, kas abas komandas uz divām minūtēm atstāja četru vīru sastāvā. Līdz perioda beigām rezultāts nemainījās, un pārtraukumā mūsējie devās ar minimālu deficītu 0:1. Latvija pirmajās 20 minūtēs izdarīja vairāk metienus vārtu rāmī – 11:9.

Otrais periods iesākās, abām komandām pamīšus dodoties ātros uzbrukumos un nonākot labās metienu pozīcijās. Kā vienas, tā otras komandas aizsardzība un vārtsargi gan nepieļāva izmaiņas uz rezultāta tablo. Renārs Krastenbergs izprovocēja noraidījumu Francijas komandai, ļaujot Latvijai otrās trešdaļas pirmajās minūtēs spēlēt vairākumā. Latvijai šis vairākums bija pavisam neveiksmīgs – mūsu izlase neizveidoja nevienu bīstamu momentu. Turklāt labākās izdevības gūt vārtus šo divu minūšu laikā bija Francijai, taču mūsu komandu atkal glāba Merzļikins.

Spēles gaita otrajā periodā bija ļoti līdzīga, abu komandu spēlētājiem iesaisties sīvās un fiziskās divcīņās. Tas apgrūtināja Latvijas komandas iespējas izveidot bīstamus momentus un izlīdzināt rezultātu. Abām komandām bija nogriežņi, kuros tās vairāk uzbruka un apdraudēja pretinieku vārtus, taču šāda spēles gaita labāk derēja francūžiem. Latvijai katra pāreja uzbrukumā nāca ar lielu piepūli, un parasti nenoveda pie reālām vārtu gūšanas izdevībām.

Otrā perioda izskaņā Latvija atkal spēlēja vairākumā, taču atkal nespēja gūt vārtus. Francūži spēlēja ļoti pašaizliedzīgi, aktīvi bloķējot metienus un nedodot daudz laika ar ripu Latvijas hokejistiem. Dodoties atpūtā, Latvija joprojām bija iedzinējos ar 0:1. To, ka spēles gaita bija līdzīga, paliecināja arī metienu skaits pa vārtiem pēc otrā perioda – 21:20 par labu mūsējiem.

Arī noslēdzošā trešdaļa sākās ar fizisku un dinamisku hokeju. Kad trešajā periodā bija nospēlētas trīs minūtes, Latvija beidzot atklāja savu gūto vārtu kontu – Ralfs Freibergs izdarīja metienu no zilās līnijas, kuru laboja Rodrigo Ābols, raidot ripu augšējā vārtu stūrī.

Gūtie vārti gan būtiski nemainīja spēles gaitu. Perioda vidusdaļā, mēģinot aizsist ripu prom no mūsu komandas vārtu priekšas, Merzļikins paklupināja Francijas komandas hokejistu. Tas tika traktēts kā noteikumu pārkāpums un Latvija palika mazākumā. Mūsējie šo viena vīra deficītu neitralizēja.

Nepilnas desmit minūtes līdz trešā perioda beigām Francijas hokejists Galē veica spēka paņēmienu pret Jāni Jaku, taču trāpīja galvas un kakla rajonā. Mača tiesneši devās šo epizodi skatīties atkārtojumā un piesprieda francūzim noraidījumu līdz spēles beigām. Latvija piecas minūtes varēja spēlēt vairākumā. Lielā vairākuma otrajā minūtē Latvijas izlasi pirmoreiz vadībā izvirzīja Roberts Bukarts – Kaspars Daugaviņš izdarīja metienu pa vārtiem, trāpīja pa stabiņu, savukārt Bukarts pirmais savāca atlēkušo ripu un raidīja to vārtos.

Vairākuma turpinājumā mūsu hokejisti vārtus neguva, savukārt Francijai pat radās ļoti laba izdevība rezultātu izlīdzināt, kad pēc Riharda Bukarta kļūdas vidējā zonā francūzis devās izgājienā viens pret vārtsargu. Elvis Merzļikins glāba Latviju no vārtu zaudējuma.Nedaudz vairāk nekā trīs minūtes līdz trešās trešdaļas beigām Francijas līderis Belemārs izlīdzināja rezultātu – pēc iemetiena mūsu vārtu tuvumā Francijas hokejisti bija pirmie mūsu vārtu priekšā, Belemārs atlēkušo ripu raidīja mūsu vārtos. Tam pašam Belemāram trešā perioda pēdējā minūtē bija vēl viena lieliska iespēja gūt vārtus, taču šoreiz francūzis vārtus nespēja gūt.

Pamatlaiks noslēdzās ar rezultātu 2:2, un Latvijai otro reizi pēc kārtas nācās aizvadīt pagarinājumu.

Papildlaikā pirmā izdevība gūt vārtus bija da Kostam, kurš viens pats izskrēja izgājienā pret Merzļikinu, taču šajā duelī uzvarēja mūsu vārtsargs. Tam sekoja Latvijas ofensīva, kas noveda pie vairākuma, noteikumus pārkāpjot Francijas spēlētājam Reham. Latvija kārtējo reizi gan nespēja izmantot šo iespēju un vārtus neguva.

Šķita, ka uzvarētājs tiks noskaidrots pēcspēles metienu sērijā, taču mazāk nekā divas sekundes pirms pagarinājuma beigām Kaspars Daugaviņš ar skaistu metienu atnesa uzvaru Latvijas izlasei. Tātad otro spēli pēc kārtas Latvija svinēja panākumu pagarinājumā un otro spēli pēc kārtas tieši Daugaviņš bija uzvaras vārtu autors. Abās komandās par labākajiem spēlētājiem atzina vārtsargus. Latvija izdarīja vairāk metienus vārtu rāmī – 36:29.

Portāls "Delfi" piedāvāja spēles teksta tiešraidi.