10 neparasti fakti par hokeja čempionātu, izlasēm un spēlētājiem  (11)

Tā pērn Slovākijā otrā vieta tik atzīmēta kā valsts nacionālie svētki, bet, piemēram, Āfrikā tikai viena valsts vispār ir spējīga izveidot čempionāta cienīgu valstsvienību. Savukārt, kamēr pasaules čempionātā visīsākajā laikā iemestie vārti Baltkrieviem reiz prasīja vien sekundes kopš spēles sākuma, ir komandas, kas spēj vienas spēles laikā savos vārtos ielaist teju simts pretinieku ripas.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar neparastākajiem faktiem par un ap pasaules čempionātu hokejā:

Nav noslēpums, ka nacionālo izlašu sniegumi savstarpēji ievērojami atšķiras. Kamēr dažās valstīs komandas atrašanās pirmajā desmitniekā šķiet pati par sevi saprotama, citās pat ikgadēja kaut cik pieredzējušu sportistu sapulcināšana vienkopus sagādā problēmas.

Sagatavotības līmeņu ievērojamās atšķirības vislabāk redzamas dažādajos spēļu rezultātos. Piemēram, 2007. gadā Taizeme Āzijas spēlēs hokejā zaudēja Kazahstānai ar rezultātu 52:1. Kazahu vārtsarga Sergeja Ogurešņikova sniegums pēc spēles gan bija novērtēts kā slikts, jo viņš nosargāja vien četrus no pieciem visas spēles laikā pret vārtiem vērstajiem metieniem.

Tomēr tas nebūt nav Dienvidaustrumāzijas nācijas sliktākais sniegums - 1998. gadā Taizemes U18 izlase Āzijas-Okeānijas čempionāta spēlē pret Dienvidkoreju zaudēja ar rezultātu 92:0. Kamēr Dienvidkorejiešu komanda bija pieredzējusi, Taizemieši piedalījās tikpat kā bez jebkāda hokeja rūdījuma. Parēķināts, ka vārti spēlē vidēji tika gūti ik pēc katrām 39 sekundēm.Nebūt ne spīdošāk savulaik gājis arī Bulgārijas sieviešu hokeja izlasei Olimpisko spēļu kvalifikācijas kārtā. Bulgārietes ar 0:41 zaudēja spēli pret Itāliju, 1:30 - pret Horvātiju, 0:39 - pret Latviju un 0:82 - pret Slovākiju. Kopējā četru spēļu statistika izskatījās vairāk nekā graujoša - vieni gūti vārti pret 192 ielaistiem.

Pasaules čempionāta hokejā laikā 2007. gadā Maskavā visu augstākās divīzijas valstu hokeja federācijām tika lūgts nominēt viņu visu laiku labākos spēlētājus. Iepazīstinām ar viņiem, kā arī interesantiem faktiem no viņu dzīves:

- Austrietis Tomass Vaneks pēc veiksmīgām spēlēm mēdz kļūt par dīdžeju vietējos klubos.

- Baltkrievs Ruslans Salejs savulaik bija pazīstams kā viens no agresīvākajiem aizsargiem profesionālā hokeja vidē, taču NHL viņu esot pārveidojusi par "hokeja pacifistu".

- Kanādietis Veins Greckis savulaik kāzām iztērēja vienu miljonu ASV dolāru, un to tiešraide tika pārraidīta visā valstī. Laimīgajā laulībā dzimuši pieci bērni.

- Čehu vārtsargs Dominiks Hašeks fanus piesaistīja tieši ar savu lunkanību, kā dēļ reiz pat piedalījies "MasterCard" reklāmā un fanu vidū iesaukts par zivi.

- Dānis Kims Stāls, kurš patlaban spēlē Malmes "Redhawks" komandā Zviedrijā, zviedru vidū iesaukts par "Staalmannen", kas tiek tulkots gan kā "Dzelzsvīrs", gan "Supermens".

- Soms Jari Kurri 2004. gadā par sievu apņēma bijušo Mis Somiju Vanesu Forsmani.

- Vācietis Udo Kīslings piedalījās visās piecās no 1976. līdz 1992. gadam notikušajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

- Itālis Ernesto (Tino) Krotti savulaik ar hokeju iepazīstināts vien 13 gadu vecumā, bet jau 16 gados bija iekļauts valsts izlasē.

- Latvietis Helmuts Balderis (attēlā) savu ātrumu un labo slidošanas tehniku esot apguvis pateicoties daiļslidošanas nodarbībām, uz kurām tika vests bērnībā.

- Norvēģis Espens Knutsens savās mājās ir pazīstams ar iesauku "Šampūns". Vainīgs esot viņa tēvs, kurš arī jaunībā bijis hokejists un iemantojis iesauku "Ziepes", bet vēlāk kļuvis par frizieri.

- Krievu Vladislavs Tretjaks visu savu profesionālo karjeru līdz pat 1984. gadam spēlēja Maskavas "CSKA", bet kopš 1990. gada trenēja Čikāgas "Blackhawks" un tik ļoti pārsteidza ar savām spējām, ka pat tika novērtēts par atbilstošu NHL. Viņš gan no iespējas spēlēt atteicās.

- Šveicietis Bibi Torriani piedalījās Ziemas Olimpiskajās spēlēs 1928. gadā 16 gadu vecumā, kā arī pārstāvēja nacionālo izlasi Olimpiādē divdesmit gadus vēlāk - 1948. gadā.

- Zviedrs Peters Forsbergs ir aizrautīgs investors. Viņš investējis hokeja komandās, sporta zirgos, golfa klubos un reiz pat nodarbojies ar apavu zīmola "Crocs" ieviešanu Zviedrijā.

- Slovāks Peters Stastnijs, būdams liels patriots, pēc dzelzs priekškara atgriezās Slovākijā, no kuras bija aizbēdzis 1980. gadā un iesaistījās politikā. Viņš panāca vietējās hokeja federācijas korumpētā vadītāja nomaiņu un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

- Ukraiņu Dmitrijs Hritstičs esot bijis lielisks spēlētājs, taču neizturams komandas biedrs un rupjš ģērbtuvju kompanjons, kas reiz kādu biedru aizrādījumu par nepietiekamu ieguldījumu spēlē esot klausījies aizrautīgi bakstot zobus.

- Savukārt amerikāņu Braiens Līčs agrā jaunībā labus rezultātus uzrādījis gan uz hokeja laukuma, gan beisbolā. Par labu hokejam tomēr viņš esot izšķīries, jo slidošana sagādājusi lielāku prieku.

Lai cik sāpīgi kāds neuztvertu Latvijas izlases zaudēto spēli ar Krieviju, savulaik 2009. gada pasaules čempionātā Baltkrievijas izlases uzbrucējs Sergejs Demagins spēlē ar Somiju pirmos vārtus iemeta jau pirmajās piecās sekundēs pēc spēles sākuma.Somi bija tik šokēti, ka rezultātu izlīdzināja vien otrās trešdaļas pusē. Soda metienos gan baltkrievi ieguva vēl vienu punktu un spēli uzvarēja ar 2:1.

"Sudraba varoņi", kā slovāku hokejistus pērn pēc otrās vietas iegūšanas slavēja vietējie mediji, mājās tika sagaidīti kā uzvarētāji. Kaut gan pirmo vietu ieguva Krievijas izlase, Slovākijā, šķiet, to neviens nemaz nebija pamanījis.

Vēlāk BBC aprakstīja vērienīgo sagaidīšanu - čārterreiss ar hokejistiem Bratislavā nolaidās jau dienas vidū, kur spēlētājus sagaidīja simtiem fanu, bet pēcāk sekoja parāde cauri pilsētas centram, kurā ballīte nenorima līdz pat nākamajam rītam.

Spēli par zelta medaļu esot noskatījušies aptuveni 1 788 000 slovāku, kas līdz ar to kļuvusi par otru skatītāko TV radījumu Slovākijas vēsturē.

Armēņu hokeja izlase nekad nav izcēlusies ar spēļu rezultātiem, ja vien par to neuzskata 2005. gada sensacionālo zaudējumu Meksikai ar rezultātu 48:0. Pēc vairākām sezonām bez nevienas uzvaras, 2006. gadā Armēnijas izlase uzvarēja Luksemburgas un Īrijas komandas.

Jau nākamajā gadā atklājās, ka Armēnijas izlases rindās bijuši noteikumiem neatbilstoši spēlētāji, piemēram, tādi, kuriem nav Armēnijas pilsonības, un izlases valsts darbība pasaules līmeņa turnīros uz laiku tika apturēta.2009. gadā tai atkal tika atļauts piedalīties, un Armēnijas galvaspilsētā Erevānā pat notika 2010. gada pasaules čempionāta 3. divīzijas spēles. Tomēr valsts hokeja federācija no kļūdām nebija mācījusies un pēc aizdomām par atkārtotu neatbilstošo spēlētāju izmantošanu, nespēja uzrādīt viņu pases, kā dēļ Armēnijas darbība pasaules līmeņa spēlēs atkal tika apturēta.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) hokeja komanda 2008. gadā piedalījās nupat izveidotajā Arābu Hokeja kausa izcīņā, kurā ieguva zelta medaļu. Zeltu AAE hokejisti ieguva arī 2009. gada Āzijas kausa izcīņā.

2010. gadā AAE komanda kļuva par pirmo, kas no arābu valstīm piedalās pasaules čempionātā. Būdami 3. divīzijā, viņi savā grupā palika pēdējie. No turpmākām cīņām gan AAE komanda atteicās, jo tādā gadījumā arābiem būtu jāspēlē pret Izraēlu - valsti, kas pēc viņu politiskajiem uzskatiem nemaz nepastāv.

Šī politiskā uzstādījuma dēļ AAE čempionātā atgriezās tikai pēc pāris gadiem, kad Izraēla izcīnīja iespēju no 3. divīzijas pāriet uz 2. divīziju. Tādējādi ievērojami samazinājusies iespējamību, ka tuvākajā laikā AAE valstsvienībai atkal nāksies cīnīties ar komandu, kura pārstāv valsti, kuras eksistenci viņi neatzīst.

Mongolija pirms pāris gadiem paziņoja, ka ne tās U18, ne vīriešu valstsvienības pasaules hokeja čempionātos nepiedalīsies. Par galveno iemeslu tika nosaukts finanšu trūkums, kā dēļ savukārt neesot iespējams nodrošināt spēles vajadzībām nepieciešamo inventāru.

Iespējams, inventāra trūkums ir arī valsts vājo hokeju spēju iemesls. Pērn valstsvienība atkal piedalījās starptautiskajos turnīros, taču vīriešu hokeja izlase 3. divīzijā nopelnīja vien sesto vietu, kā dēļ šogad tai bija jāpiedalās kvalifikācijas turnīros, kuros tā neizcīnīja iespēju cīnīties pat 3. divīzijā.Savulaik finanšu trūkuma dēļ dalību pasaules čempionātā atsauca arī Ziemeļkorejas valstsvienība. Viņu atteikums 2007. gadā gan netika pamatots ar finanšu krīzi, kā tas bija Mongolijai, bet gan ar Amerikāņu uzspiestajām sankcijām.

Vienīgā valsts Āfrikā, kurā hokejs ir plaši atzīts sporta veids, ir Dienvidāfrikas Republika. Tā jau kopš 1937. gada ir pilntiesīga Starptautiskās Hokeja federācijas dalībniece, kā arī jau vairākus gadu desmitus piedalās pasaules čempionātā, spēlējot 3. divīzijā. Tomēr arī citās melnā kontinenta zemēs ir ledus sporta ambīcijas.

Namībija Starptautiskajai Hokeja federācijai pievienojās 1998. gadā, taču joprojām nav piedalījusies nevienās no tās ietvaros rīkotajām sacensībām.

Marokā ir pat trīs komandas, kas sevi pierādījušas dažādos starptautiskos turnīros. Ikdienā tās visas trenējas kādā Rabātas pilsētas iepirkšanās centra ledus hallē. No šo komandu dalībniekiem 2008. gadā tika izveidota valsts izlase, lai pārstāvētu valsti Arābu kausā.

Lai gan Alžīrijā nav neviena ledus halle, tai ir spēcīga nacionālā komanda, kuru veido ārpus valsts robežām, galvenokārt Francijā un Kanādā spēlējošie hokejisti.

Tunisijā pirmais ledus laukums atklāts kāda atpūtas kompleksa ietvaros. Nesen kāds Francijā dzīvojošs emigrants esot pat mēģinājis veidot Tunisijas nacionālo hokeja komandu. Pagaidām gan valstsvienība nekādās spēlēs neesot piedalījusies.

Ēģiptē ar slidošanas laukumiem var lepoties pat trīs tirdzniecības centri, tomēr nacionālā komanda valstī nav izveidota.

Atsevišķi laukumi atpūtas un tirdzniecības centros ir arī Kotdivuārā un Kenijā, bet pagaidām tajos izklaidējas tūristi un retās fizkultūras stundās arī bērni, kuri, iespējams, reiz veidos pirmās valstu hokeja izlases.

Hokeja mačs starp divām ASV hokeja komandām 2010. gada decembrī "Lielā atpūta" jeb "The Big Chill", kas ar aptuveni 110 000 reģistrēto apmeklētāju iegājis vēsturē kā pasaulē apmeklētākā hokeja spēle, apsteidza tā paša gada maijā uzstādīto rekordu pasaules čempionātā Vācijā.

Vācijas pilsētā Gelzenkirhenē notiekošo spēli starp ASV un Vācijas valstsvienībām Veltins-Arena arēnā, kuras ietilpība esot 76 152 cilvēki, apmeklējuši 77 803 cilvēki (attēlā). Patlaban tas joprojām ir otrs lielākais apmeklētāju skaits, kas klātienē vērojis kādu hokeja spēli. ASV izlases hokejists Raiens Kārters pēc spēles atzinis, ka vācu līdzjutēji arēnā radījuši tik lielu troksni, ka ASV hokejisti neesot spējuši sazināties, kas arī novedis pie zaudējuma ar rezultātu 2:1.Iepriekš pasaules čempionātā apmeklētāju rekords uzstādīts vien Maskavā rīkotajā 1957. gada hokeja čempionātā. Tolaik spēli starp Padomju Savienības un Zviedrijas izlasēm apmeklējuši 55 000 skatītāju. Patlaban tā tiek uzskatīta par astoto visu laiku apmeklētāko hokeja spēli.

Kurš gan nav ievērojis "Škoda" zīmola automašīnas pasaules hokeju čempionātu arēnās, nemaz nerunājot par milzu "Škoda" logo, kas uzkrāsots uz ledus pašā arēnas centrā.

Kopš 1996. gada čehu valstsvienība pasaules čempionātos izcīnīja sešas medaļas pēc kārtas, atgādinot savu jau Aukstā kara gados nopelnīto hokeja lielvalsts statusu (vēl kopā ar Slovākiju kā Čehoslovākija). Čehu hokejistu slavu jau kopš 90. gadu sākuma veiksmīgi izmanto arī Čehijas galvenā mašīnbūves kompānija "Škoda", kas nu jau vairāk nekā divas desmitgades ir pasaules čempionātu hokejā ģenerālsponsors.

Šis atbalsts uzņēmumam ne tikai nesis atpazīstamību, bet arī nodrošinājis Ginesa Pasaules rekordu par visilgstošāko visu veida pasaules čempionātu sponsorēšanu ģenerālsponsora statusā.Vidēji katrā čempionātā dažādu amatpersonu un viesu pārvadāšanai no vienas norises vietas uz citām tiekot izmantotas aptuveni 30 līdz 40 "Škoda" automašīnas. Tiek lēsts, ka līdz šim visos čempionātos kopā automašīnas pieveikušas vairāk nekā piecus miljonus kilometru.