Man nav tāda mērķa - parādīt pasaulei, kas ir Beļavskis. Intervija ar Latvijas hokeja izlases galveno treneri  (35)

Pirms došanās uz nākamajām pārbaudes spēlēm Norvēģijā Latvijas izlases treneris piekrita sniegt interviju portālam "Delfi".

Cik ļoti mainījāt izlases spēles stilu pēc Teda Nolana?
Domāju, ka lielas izmaiņas spēles stilā nebūs, jo komandas pamatu veido Rīgas "Dinamo" hokejisti, kas jau ilgu laiku spēlē kopā un zina viens otru. Mainām kaut kādus sīkumus, bet lielos vilcienos spēles stils saglabāsies tas, kas jau raksturīgs Latvijas izlasei.

Cik līdzīga vai atšķirīga ir šodienas Latvijas izlase no tās komandas, kurā spēlējāt Jūs?
Šodien daudz uzmanības tiek veltīts spēlei aizsardzībā, komanda ir pieredzējusi, zina, kā jāaizsargājas. Kā redzat, mums ir nelielas problēmas ar rezultativitāti - salīdzinājumā ar mana laika izlasi, šķiet, mēs tomēr vairāk guvām vārtus…

Jums palicis tikai viens asistents - vai ar to būs pietiekami, lai pilnvērtīgi sagatavotos pasaules čempionātam?
Mēs ar Kārli [Zirni] jau esam strādājuši kopā, un ir sajūta, ka varam tikt galā. Turklāt mums ir arī vārtsargu treneris, un es domāju, ka darbu padarīsim.

Ko Jums parādīja spēles Baltkrievijā un ar Franciju?
Pirmām kārtām - mūsu vārtsargu labo spēli! Vidēji spēlē ielaidām tikai divus vārtus, kas pierāda to, ka Latvijas izlases vārtsargi šajās spēlēs strādāja ļoti labi. Kā jau minēju, problēmas ir ar vārtu gūšanu, ar rezultativitāti, un pie tā tagad strādājam īpaši - kā atrast ceļu uz vārtiem un saasināt spēli pretinieka vārtu priekšā.

Uzskatu, ka vēl komanda var uzlabot fizisko kondīciju - tāpēc pirms spēlēm ar Norvēģiju treniņos palielinājām slodzi. Tāpēc, iespējams, šajos mačos komanda neizskatīsies tik svaiga, bet mēs tomēr skatāmies tālāk par spēlēm Norvēģijā.

Šogad izlasei ir pieejami salīdzinoši vairāk spēlētāju nekā iepriekš, kas veido labu iekšējo konkurenci. Kvantitāte būtu - kā ir ar kvalitāti?
Šobrīd vēl ir grūti noteikt, kāda ir komandas kvalitāte, jo aizvadītas ir tikai pārbaudes, draudzības spēles, kurās nav tādas spriedzes kā pasaules čempionātā, iespējams, spēlētāji arī nav noskaņojušies līdz galam. Taču nav apšaubāms tas, ka šī komanda ir laba, kvalitatīva. Nedaudz vēl vajag piestrādāt, bet daudziem hokejistiem ir pietiekami augsta meistarība, lai spēlētu pasaules čempionātā, un viņi to pierādījuši arī agrāk.

Uz ko būs galvenais uzsvars komandā pasaules čempionātā?
Galvenokārt - uz disciplīnu un labu spēli aizsardzībā. Skatoties uz tiem spēlētājiem, kas ir mūsu rīcībā, un ņemot vērā, ka Miks Indrašis nespēlēs čempionātā, - viņš tomēr ir uzbrukuma spēlētājs, ja vēl Karsums nebūs, tad mums ir vēl par vienu vārtus gūstošu spēlētāju mazāk, būs jāvērtē pašreizējais sastāvs. Izejot no tā, arī veidosim savu spēles stratēģiju.

Kurš saņems "wild card" uz Indraša vietu?
Pagaidām vēl neesam pieņēmuši lēmumu, tuvākajās spēlēs skatīsimies, mēģināsim, kurš no puišiem varētu spēlēt viņa vietā kopā ar Kasparu Daugaviņu, jo bija paredzēts, ka Miks spēlēs ar viņu.

Uz Girgensonu vēl cerat?
Pagaidām nekādu jaunumu nav, bet domāju, ka viņš ir tālu no optimālās fiziskās formas…

Čehijas izlases treneris Vladimirs Ružička atzinis, ka pieredzes un prakses dēļ labprāt strādātu arī kādā klubā. Kā ir ar Jums?
Es piekrītu, ka darbs klubā uztur tevi tonusā un darbs, kas notiek katru dienu, treniņi un spēles, ir laba ideja. Lieka pieredze nekad netraucē.

2004.gadā Jūs bijāt Latvijas izlases galvenā trenera Kurta Lindstrēma asistents. Ko izmantosiet no šīs pieredzes?
Vispirmām kārtām spēles redzējumu un vadīšanu. Uzskatu, ka viņš ļoti labi redzēja, kas jādara, lai mainītu spēles zīmējumu, ja komanda zaudēja vai viņam kaut kas nepatika spēlē. Kurts bija arī labs stratēģis, lai saglabātu to spēles zīmējumu, kad komanda uzvarēja un vajadzēja saglabāt rezultātu. No viņa esmu ieguvis zināmu pieredzi un zināšanas.

Jūsu bijušais komandas un izlases biedrs Oļegs Znaroks Latvijas izlasi aizveda līdz tās augstākajam rezultātam pasaules čempionātā. Jūsu godkāre ir viņu pārspēt?
Es neatceros īsti, kāda bija viņam komanda, bet laiki mainās. Arī hokejs, salīdzinot ar to laiku, kad Oļegs vadīja izlasi, ir kļuvis citāds. Tas, ko viņš panāca, ir ļoti labs sasniegums un to atkārtot būtu lieliski. Laiks rādīs. Diemžēl rezultātus nav iespējams paredzēt iepriekš - tie var būt gan labi, gan viduvēji, gan ne pārāk labi.

Kāpēc Jūs tomēr pievērsāties trenera darbam?
Tā sanāca. Kad traumas dēļ beidzu savu spēlētāja karjeru, izveidojās apstākļi, ka vajadzēja palīdzēt savam klubam. Kamēr izgāju rehabilitāciju un saņēmu līgumā noteikto samaksu, paņēmu trenēt junioru, U-20, komandu un aizvedu to līdz augstākajai līgai, vēlāk jau strādāju ar galveno komandu, un tā tas aizgāja. Iepatikās.

Komandā ir vairāk kā 20 dažāda rakstura cilvēki - kā Jūs, viens treneris, pārliecināt visus ticēt un klausīt?
Protams, par to ir jārunā, arī tagad izlasē tieši par to runāsim un pie tā strādāsim. Es uzskatu, ka hokejisti ir gudra tauta un viņi saprot, kas ir uzvaras pamatā. Īpaši spēlēs pret spēcīgiem pretiniekiem reizēm var just, ka tevi nenovērtē komanda, kas tiek uzskatīta par favorītu. Un tad jau pieminētās spēles organizācijas un labas disciplīnas dēļ var rasties iespēja uzvarēt. Tas visiem puišiem noteikti jāsaprot, ja viņi grib uzvarēt.

Jūs vairākkārt pieredzējāt padomju laika Rīgas "Dinamo" smagās treniņnometnes Vladimira Jurzinova vadībā, kas tika dēvētas par "Kandavas elli". Šodien spēlētājiem tādas slodzes tiek dotas?
Kandava bija nopietns pārbaudījums, varbūt pat pārāk. Šodien puiši gan arī strādā intensīvi, un fiziskā forma ir laba, bet tādas slodzes vairs netiek dotas.

Hokejistiem pasaules čempionāts ir arī iespēja parādīt sevi skautiem. Ko var parādīt treneri?
Trenerim pasaules čempionāts vispirms ir personisks un profesionāls izaicinājums. Godīgi sakot, man nav tāda mērķa - parādīt pasaulei, kas ir Beļavskis. Man ir ļoti svarīgi sasniegt labu rezultātu, un tad jau arī treneri zinās, jo vislabāk par tevi runā tavi darbi. Tāpēc man nav nekādu personisku mērķu.

Kā vienā vārdā Jūs raksturotu mūsu šāgada pretiniekus pasaules čempionātā?
Nopietnas komandas! Lieliski saprotam, ka čehi spēlē savās mājās, kanādieši ir olimpiskie čempioni, zviedri četrus gadus spēlējuši finālā. Tā kā pirmās trīs spēles būs ļoti nopietnas. Šveicieši arī vienmēr mums bijuši neērti pretinieki… Gatavosimies visām spēlēm un centīsimies sagādāt kādu patīkamu pārsteigumu! Jo Latvijas izlase katru gadu ir kaut ko izdomājusi, gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātā, kad uzvarēja ASV un Somiju un es ceru, ka šis gads nebūs izņēmums!