Baldonieks: Latvijas hokeja izlase kā tādi pauninieki staigā no vienas halles uz otru  (70)

"Federācijas vadībai ir jāsaprot, ka izlasē ir jābūt apstākļiem, elementārām ģērbtuvēm, tīrībai, kārtībai tajās, kas neko nemaksā. 20 gadu garumā Latvijas izlasei nav savas ģērbtuves! Mēs kā tādi pauninieki staigājam no vienas vietas uz otru. Vai tas ir normāli? Mēs tomēr esam augstas klases komanda, četrreiz bijuši olimpiskajās spēlēs. Izlases ģērbtuve ir kā svētnīca, kurā neviens no malas nedrīkst ieiet, kur visam jābūt kā mājās. Tā ir ļoti būtiska nianse izlasei," sarunā ar portālu "Delfi" izteicās Māris Baldonieks. "Ir ļoti daudz nopietnu jautājumu, kas skar attieksmi un redzējumu par izlases nozīmi un gatavošanās iespējām, plānveidību. Mēs staigājam kā tādi nabagi apkārt."

Runājot par komandas komplektēšanu, izlases ģenerālmenedžeris atzina, ka šis gads daudz neatšķiras no iepriekšējiem, ir vērojamas tās pašas problēmas un situācijas ar vadošajiem spēlētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar palīdzēt komandai pasaules čempionātā. Kā zināms, veselības apsvērumu dēļ uz Maskavu nevarēs doties uzbrucējs Mārtiņš Karsums un aizsargi Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda.

"Ko lai saka… Katru gadu saskaramies ar līdzīgām lietām. Pagājušogad arī iztrūka vairāki augstas klases spēlētāji, kurus mēs uzskatījām par neaizstājamiem. Tā diemžēl ir. Viss saistīts ar mūsu "īso soliņu"," norāda Māris Baldonieks. "Jā, ir slikti, bet ko lai dara. Mums nav spēlētāju desmitos, un katrs ir svarīgs. Jāmēģina no šīm situācijām tikt ārā, ar vēsu prātu veidot virknējumus, pareizās spēlētāju kombinācijas, sakārtot viņu savstarpējo "ķīmiju" un uz priekšu."

"Ir vēl vairāki vadošie spēlētāji, kuri ir "uz jautājuma zīmes", kas ir saistīts ar klubiem un līgumiem. Skaidrs, ka viņi pelna iztiku klubos, un ir svarīgi, lai tur būtu stabilitāte. Tas viņiem ir ļoti svarīgi, un ne vienmēr pasaules čempionāts ir tā mēraukla, pēc kuras mēs varam spriest par patriotismu. Katram ir ģimene, bērni, kas jānodrošina," norāda ģenerālmenedžeris. "Labi, ja mēs varam kaut ko veicināt un palīdzēt sakārtot, bet nevaram iespaidot NHL vai klubu domas. Jā, mēs cieši sadarbojamies ar Rīgas "Dinamo", kas ir tepat uz vietas. Pasaulē katrs cīnās pats par sevi."

"Vienam kaut kas nepatīk, otrs runā publiski, ka [izlasē] ir milzīgas nekārtības, kāds pēkšņi uz "slimības gultas". Gribas jau arī no spēlētājiem atklātu valodu," piebilst Baldonieks. "Sarunā ar žurnālistiem visi grib būt lieli patrioti, bet savas problēmas neizskaidro. Reizēm dažādu sīkumu sakrājas tik daudz, ka paši netiek galā, tad no otras puses - vai izlasē tādu spēlētāju vajag, kuram sezonas garumā ir sakrājušās tik daudz privātās lietas, ka viņš izlasei nav nekāds palīdzētājs? Situācijas ir dažādas."

Runājot par Ziemeļamerikā spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, Baldonieks uzsvēra, ka piekrišanu spēlēt izlasē viņi ir devuši, taču tas nenozīmē, ka viņu dalība pasaules čempionātā ir garantēta. "Puiši spēlē, čempionātos atlicis vēl mēnesis. Kā parasti - sekojam līdz. Piekrišana ir dota, bet tas nenozīmē, ka viņi uzreiz nodos mantas, visu pametīs un brauks uz izlasi," viņš saka. "Neviens nav teicis, ka negribētu uz izlasi, bet ir nianses, kas mums jāievēro. Ja cilvēks kaut ko nevar sakārtot, mēs arī ne vienmēr varam visu palīdzēt."

Pēc pirmā treniņa, kas 21. martā tika aizvadīts Piņķos, izlases ģenerālmenedžeris atzina, ka puiši ir strādājuši atzīstami un ka šis izlases modelis, ko varētu nodēvēt par "trešo izlasi", tiek gatavots primāri "Euro Ice Hockey Challenge" (EIHC) turnīram. "Šī komanda tiek gatavota EIHC, bet būs arī tādi, kas no šā sastāva dosies uz Maskavu," uzsver Baldonieks. "Spēlētājiem ir svarīgi sajust izlases ritmu, dažiem būs iespēja parādīt sevi EIHC. Tāda ir arī citu valstu prakse, arī Skandināvijā iet to pašu ceļu, veicot "inventarizāciju" savās rindās."

"Ceļš līdz pasaules čempionātam vēl ir tāls, un te nav visi labākie, ar ko rēķināmies," viņš piebilst. "Ir jābūt zināmai pakāpenībai; nevar galvenie spēki ar pilnu atdevi trenēties. Atdeve, kas bija redzama šodien no jaunajiem spēlētājiem, ir apsveicama, mēs faktiski ceram uz daudziem no viņiem nākotnē. Katram no šiem spēlētājiem gribas būt izlasē, arī tā ir liela lieta - pat ja valstsvienībā nospēlēs tikai vienu maču, tik un tā "paliks uzskaitē," ievērots, būs novēlējumi no treneriem, ko darīt tālāk, pie kā piestrādāt. Tas ir pozitīvs ieguldījums attīstībā."