Merzļikins stāsta par gatavību Ziemeļamerikai, sezonu Šveicē un sajūtām izlasē  (2)

Merzļikinu 2014.gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā ar kopējo 76.numuru izraudzījās Kolumbusas "Blue Jackets" komanda. Jau janvārī "Blue Jackets" ģenerālmenedžeris Jarmo Kekeleinens atklāja, ka Merzļikins arī nākamajā sezonā pārstāvēs NLA komandu "Lugano", un trešdien latviešu žurnālistiem šo faktu apstiprināja arī pats vārtsargs.

"Nākamsezon man ir līgums ar "Lugano", kur varēšu turpināt savu izaugsmi. Notiek sarunas ar "Blue Jackets" klubu, bet pagaidām man ir līgums ar "Lugano" uz vēl vienu sezonu, un nekur doties nevaru. Ir bijušas sarunas par līguma slēgšanu, tomēr par to, kas un kā tur bija, vairāk neko publiski nevaru stāstīt. Pārrunas notika, tāpat bija braukuši mani skatīties, bet pagaidām palieku "Lugano". Uz Ziemeļameriku jābrauc gatavam," nākotnes plānus klāstīja Merzļikins. "Nevēlos aizbraukt un sabrukt, lai pēc tam mani mētā no NHL uz Amerikas Hokeja līgu (AHL) vai no AHL uz Austrumkrasta hokeja līgu (ECHL). Labāk gribu palikt Eiropā, kur spēlēšu visu sezonu. Bez regulārā čempionāta nākamsezon varbūt atkal būs jāpiedalās Špenglera kausa izcīņā, tāpat būs mači arī Šveices kausā un IIHF Čempionu līgā. Būs ļoti daudz spēļu, kurās varu izaugt."

Merzļikins aizvadīja lielisku sezonu Šveices klubā "Lugano", izcīnot sudraba medaļas vietējā hokeja čempionāta augstākajā līgā (NLA). Finālsērijā "Lugano" ar 1-4 zaudēja "Bern" komandas hokejistiem, taču, neraugoties uz komandas neveiksmi, Merzļikins aizvadīja ļoti labu sezonu un bija stabils vienības pirmais vārtsargs.

"Finālsērija sapņos rādījās vēl trīs naktīs pēc pēdējās spēles. Protams, sāpīgi, jo domāju, ka bijām pelnījuši izcīnīt uzvaru. Vēl pirms dažiem mēnešiem cīnījāmies par pēdējām vietām turnīra tabulā, bet pēc tam pacēlāmies. Parādījām, ka varam spēlēt un kā varam spēlēt. Žēl, bet sagadījās tā, ka zaudējām, tomēr, ja šogad tikām finālā, arī nākamajās sezonās varēsim kaut ko sasniegt. Vienkārši spēlēju un centos darīt, ko varēju. Ticēju savai komandai. Redzēju, ka čaļi gribēja uzvarēt, ka tā tiešām bija cita komanda. Bijām citāda komanda nekā sezonas sākumā, to pašu redzēju arī Špenglera kausā. Mani izbrīnīja, kad redzēju, kā visi cīnījās, līdz ar to arī no sevis vēlējos atdot visu, ko varēju," secināja Merzļikins.

"Lugano" regulāro čempionātu ar 80 punktiem 50 spēlēs noslēdza piektajā vietā, kamēr "Bern" ar 67 punktiem bija astotā un kā pēdējā sasniedza izslēgšanas spēles. "Godīgi sakot, negaidīju, ka "Bern" tiks finālā. Pirmā doma bija tāda, ka ceturtdaļfinālā Cīrihes "ZSC Lions" viegli tiks ar viņiem galā. Čempionāts bija ļoti interesants. Piemēram, "Biel" ilgu laiku turējās pirmajā vietā, bet pēc tam jau cīnījās par pēdējām pozīcijām. Visas spēles bija ļoti svarīgas," teica latviešu vārtsargs.

Kā vienu no komandas snieguma lūzuma punktiem Merzļikins minēja trenera maiņu. Oktobra beigās no komandas galvenā trenera amata tika atbrīvots Patriks Fišers, kura vietā stājās Dags Šedens. "Komanda mainījās un sāka spēlēt citādi, arī motivācija bija pavisam cita. Treneru maiņa bija kā klikšķis. Spēlējot pie Fišera, pats biju sācis justies kā pirmais vārtsargs, bet pēc tam, kad viņu nomainīja, viss bija jāsāk no nulles. Spēlējot jau pie jaunā trenera, Daniels Mancato dabūja traumu, bet es, spēlējot maču pēc mača, iegāju savā vilnī, un tā arī izdevās aizvadīt atlikušo sezonu. Neviens man to neteica, vienkārši pats sapratu, ka esmu pirmais vārtsargs. Pats svarīgākais, ka jaunais treneris dod man iespējas spēlēt, ja arī sanāk pieļaut kādas kļūdas. Viņam patīku, un tas bija ideāli šajā situācijā," komentēja Merzļikins.

Izslēgšanas spēļu turnīrā latviešu mūris 15 spēlēs ielaida vidēji 2,32 ripas mačā un atvairīja 93,6% metienu, kas bija labākais rādītājs līgā, savukārt regulārajā čempionātā viņš 44 mačos atvairīja 92,2% metienu, kas bija otrs labākais rādītājs līgā, vidēji mačā ielaižot 2,76 ripas.

"Pērn, kad netiku uz pasaules čempionātu, vasarā bija 13 nedēļas ilgi treniņi. Tas bija posms, kas iedeva man spēkus. Šogad sanāks tikai piecas nedēļas dažādās nometnēs Zviedrijā un Ziemeļamerikā. Labs sniegums izdevās tāpēc, ka tiku daudz spēlēt. Uz maniem vārtiem daudz meta. Man patīk, ka izdara daudz metienu un ir daudz darba, 40-50 metieni spēlē mani apmierina. Piemēram, finālsērijas pēdējā spēlē nepatika, kā nospēlēju, un no trim ielaistajiem vārtiem viens 100% bija uz manas sirdsapziņas. Pirms tam priekšpēdējā mačā pa maniem vārtiem meta 51 reizi, tas man patika labāk," stāstīja Merzļikins.

Kā vienu no veiksmīgās spēles atslēgām Merzļikins minēja spēju saglabāt mieru. "Ja man sāktos panika, nemaz nebūtu vārtsargs. Panika ir pati vājākā vieta, tāpēc par to, kas var būt, nevajag domāt. Bija izgājiens viens pret vienu - bija, iemeta - iemeta. Ja tamdēļ sākas panika, vārtos vispār nav ko darīt. Tas vairāk nav hokejs," uzsvēra Merzļikins.

Vārtsargs neslēpj arī, ka šosezon krasi mainījusies viņa domāšana un viņš palicis nopietnāks. "Izslēgšanas spēles bija galvenais punkts, kur mainījos. Manā profesionālā hokejista karjerā šīs bija pirmās izslēgšanas spēles, nezināju, ko no tām gaidīt. Sākumā bija bail, jo sajūtas bija pavisam citas. Zināju, ka jākoncentrējas katru dienu. Izslēgšanas spēles bija ļoti ilgs un smags ceļš. Sapratu, ka nevarēju atslābināties un paņemt brīvu dienu no tā, visu laiku ir jābūt savā spēlē. Komandas biedri jau par mani jokoja, ka esmu kā mūmija, ne par ko nesmējos. Sapratu, ka tas ir vajadzīgs man, lai varētu par visiem 100% sevi atdot uz ledus. Tas bija mans process, kā es izaugu. Atbraucu uz Latviju, un pēc treniņa arī jutu, ka neesmu tāds "pižons" kā agrāk, kaut kā vairs neinteresē muļķības. Gribu šeit nospēlēt savus mačus un pēc tam doties atpakaļ uz Šveici, lai gatavotos nākamajai sezonai," komentēja Merzļikins.

Vārtsargs arī atceras, ka vēl nesen pēc mačiem atraktīvā veidā izklaidēja skatītājus, tomēr tam tagad pielikts punkts. "Pēc spēlēm lēkāju bortos, fani to gribēja un grib. Viņi saprata, ka ir laiks mainīties. Jau pirms sezonas man teica, ka vairs nav tas laiks, kad pēc spēlēm lēkāt bortā. Treneri mani audzina, ja es kaut ko ne tā izdaru, man tas tiek pateikts, un no tā arī mācos. Fišers man vienreiz ļoti skaidri aizrādīja, un sapratu, ka esmu darījis nepareizi. Toreiz pēc spēles uzkāpu uz vārtiem un taisīju savu šovu, par ko Fišers bija ļoti dusmīgs. Nākamajā rītā man bija temperatūra, iegāju birojā un vēlējos paprasīt, vai varu nespēlēt nākamo spēli. Fišers man pateica - ja es neuzvarēšu spēli, man nākamajā dienā nemaz nav ko darīt komandas ģērbtuvē," atcerējās vārtsargs.

Zīmīgi, ka visas piecas NLA finālsērijas spēles noslēdzās ar vienu vārtu starpību. Tāpat cīņas bija asa rakstura, turklāt sērijas ceturtajā spēlē "Lugano" pieredzējušais uzbrucējs Damjēns Brunners pēc sadursmes ar pretinieku uz pusminūti nonāca bezsamaņā. Brunneram pēc tam tika konstatēts smadzeņu satricinājums, kā dēļ nācās atteikt uzaicinājumu uz Šveices izlasi. "Pats finālsērijā iztiku bez smagām traumām. Pēc pusfināla sērijas man bija no vietas izgājis plecs. Neko nevarēju darīt, netrenējos, brīvajās dienās gāju pie fizioterapeita, bet treniņus atsāku tikai pirms finālsērijas spēlēm. Sezonas gaitā bija dažas traumas, bet nebija tik neveiksmīgi kā iepriekšējos gados."

"Nelielas problēmas bija ar tiesnešiem. Nezinu, ko viņi saskatīja, bet mēs visa komanda redzējām, ka pret Brunneru bija sitiens ar elkoni galvā. Manuprāt, bija jādod noraidījums. Arī pirmajā spēlē Gregorijs Hofmans bija situācijā, kad ar noliektu galvu viņu iegrūda apmalē tā, ka viņam pēc tam tecēja asinis. Tur pat četras minūtes pretiniekam neiedeva. Savukārt mēs citā spēlē pagarinājumā dabūjām četru minūšu noraidījumu. Tiesāšana bija problēma, bet tas nav attaisnojums. Trijās spēlēs guvām trīs vārtus. Nevaram uzvarēt čempionātu, ja tik maz metam pa vārtiem," uzsvēra vārtsargs.

Merzļikins trešdien pievienojās Latvijas izlases treniņometnei un nedēļas nogalē piedalīsies pārbaudes spēlēs ar Vāciju. "Ar veselību man viss ir kārtībā. Neesmu atbraucis atpūsties, gribu nospēlēt mačus, kurus man atvēlēs. Otrdien ielidoju, pirmajā treniņā biju ļoti noguris, jo nelidoju ar tiešo reisu, nebija daudz laika atpūsties," par ierašanos izlases treniņnometnē stāstīja Merzļikins.

Arī pērn hokejists kandidēja uz vietu valstsvienības sastāvā, tomēr pārbaudes spēlēs viņam neizdevās pārliecināt treneru kolektīvu, un nedēļu pirms pasaules čempionāta vārtsargs tika atskaitīts no izlases. "Esmu daudz par to domājis un meklējis iemeslus, kāpēc izlasē nospēlēju tik slikti. Varbūt tas ir tāpēc, ka komandu tik ļoti labi nepazīstu. Nevaru tā vienkārši ar Jāni Spruktu aiziet uz bāru, jo es viņu nepazīstu. Nav tā, ka man būtu vienalga, vienkārši šeit nejūtos kā ģimenē. Savukārt, kad aizbraucu uz "Lugano", tur esmu kā ģimenē. Domāju, ka iemesls ir tajā. Atbraucu šeit, un uzreiz par mani spriež pēc vienas spēles. Izlasē sazinos ar tiem, kurus pazīstu, piemēram, Kasparu Daugaviņu, un ar tiem, ar kuriem spēlēju kopā U-20 valstsvienībā. Parunājam, pārģērbjos, notrenējos, saģērbjos un dodos tālāk," atklāja Merzļikins.

Tāpat Merļikinam vēl nav izdevies individuāli parunāt ar izlases galveno treneri Leonīdu Beresņevu. "Nezinu, kāda ir trenera mentalitāte, Beresņevu tik labi nepazīstu. Būs laiks, tad viņu iepazīšu. Pagaidām man te viss ir jauns, tikai ar vārtsargu treneriem esmu strādājis," teica vārtsargs, piebilstot, ka svarīgi ir no treneriem saņemt tādu pašu uzticību kā klubā. "Ja vārtsargs kļūdās, viņam to var pateikt dažādos veidos. Jauniem vārtsargiem, kuri nav stipri, ja sabļauj virsū, viņi var sabrukt."

Bez Merzļikina valstsvienības nometnē ir arī vārtsargi Edgars Masaļskis un Jānis Kalniņš, bet Kristera Gudļevska dalība pasaules čempionātā nav skaidra, jo viņa pārstāvētā NHL komanda Tampabejas "Lightning" turpina cīņu izslēgšanas spēlēs. "Protams, Masaļskim un Gudļevskim ir lielāka pieredze. Turklāt Gudļevskis ir spēlējis uz mazajiem laukumiem, viņš ir ātrāks. Redzēsim, kā būs, man vēl jānospēlē šeit spēles. Ja dos iespēju, centīšos atdot no sevis visu labāko. Pagaidām gan man jāatgūst forma. Ierodoties uz izlasi, ir nedaudz bailes, jo pēdējo reizi uz ledus biju pirms nedēļas NLA pēdējā spēlē. Tagad tikai atbraucu, bet piektdien un sestdien jau spēles. Nezinu, kādu rezultātu no sevis gaidīt. Tomēr vēl ir laiks, varbūt jau vēlāk jutīšos labāk," optimistisks bija Merzļikins.

Latvija maijā gaidāmajā pasaules čempionātā Maskavā spēkosies vienā grupā ar Krieviju, Zviedriju, Čehiju, Šveici, Norvēģiju, Dāniju un Kazahstānu. Uz Zviedrijas valstsvienību izsaukts arī "Lugano" rezultatīvākais uzbrucējs Linuss Klāsens. "Nedomāju, ka vēl kādam NLA ir tik veiklas rokas kā Klāsenam. Man būtu interesanti spēlēt pret Klāsenu, viņš jau sāka man stāstīt, ko darīs spēlē pret mani. Zinu, cik viņš ir gudrs, kā var apmānīt vārtsargu. Tas viņam arī daudzreiz izdodas. No tāda spēlētāja tiešām nezinu ko gaidīt. Savā dzīvē neesmu redzējis tik ātras rokas kā viņam. Lai arī esam draugi un viņam vēlu tikai labu, ja jāspēlē pret viņu, viņš ir jātriec bortā, jo no tā viņš ļoti mūk. Tāpat viņš nemetīs pa vārtiem, ja atradīs partneri, kam izdarīt labu piespēli, - Klāsens centīsies iedot visur kur apkārt ripu, bet pats nemetīs. Viņš var atdot tādu piespēli, kādu Latvijas izlasē neviens nevar. Tās ir tās divas lietas - viņam nepatīk, ka ietriec apmalē, un viņš nemet pa vārtiem," par komandas biedru pastāstīja Merzļikins.

Šī gada pasaules čempionāts no 6. līdz 22.maijam risināsies Krievijas pilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā. Latvija spēlēs Maskavas grupā.

Pērn pasaules čempionātā Prāgā Latvijas izlase ieņēma 13.vietu, nespējot izpildīt Latvijas Hokeja federācijas doto uzdevumu tikt labāko desmit komandu skaitā. Pēc čempionāta vasarā darbu pie izlases stūres zaudēja Aleksandrs Beļavskis, kurš šos pienākumus pildīja vienu sezonu. Viņa vietā stājies Leonīds Beresņevs, kuram palīdz Ģirts Ankipāns, Kārlis Zirnis un Juris Klodāns.

Savukārt no 1. līdz 4.septembrim gaidāmajā olimpisko spēļu kvalifikācijas izšķirošajā kārtā Latvijas izlase "Arēnā Rīga" uzņems Vāciju, Austriju un Japānu. Uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm dosies tikai šī miniturnīra uzvarētāja.