Latvijas izlase ir aizvadījusi labu pasaules čempionātu, tomēr neveiksmes pāris spēļu galotnēs un "apmulsuma" brīdis mačā pret Norvēģiju neļāva sasniegt to rezultātu, uz kādu cerēja komanda un tās līdzjutēji, pēc otrdien aizvadītās pēdējās spēles turnīrā žurnālistiem sacīja Latvijas valstsvienības uzbrucējs Andris Džeriņš.
Kā zināms, Latvijas izlase otrdien ar 1:3 (1:1, 0:2, 0:0) zaudēja Norvēģijai, pasaules čempionātu noslēdzot 13. vietā 16 komandu konkurencē. Septiņās spēlēs Leonīda Beresņeva vadītā komanda izcīnīja tikai vienu uzvaru, taču vēl trīs mačos tika pie viena punkta, zaudējot vai nu papildlaikā, vai pēcspēles metienos.
"Vienmēr noteicošais ir gala rezultāts, pēc kura var spriest, vai nospēlējām labi vai slikti. Rezultāta īsti nav, taču šoreiz viss bija pieņemami, nospēlējām labi, gājām un sitāmies visos mačos, izņemot šodien otrā perioda nolādētās astoņas vai desmit minūtes, kur mēs nedaudz nozudām. Bet tas ir vājš mierinājums, jo rezultāta nav. Būtu mēs divas reizes vinnējuši ''bullīšos'', noturētu vadību pret čehiem un tur mums tie punkti būtu. Ar to pilnīgi pietiktu [ceturtdaļfinālam]. Nezinu, kāpēc tā sanāca, bet saka, ka veicas stiprākajiem," pēc cīņas sacīja Džeriņš, kuru kopā ar vārtsargu Elvi Merzļikinu un aizsargu Oskaru Cibuļski atzina par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem šajā čempionātā.
Uzbrucējs, kurš turnīru noslēdza ar vieniem gūtiem vārtiem un četrām rezultatīvām piespēlēm, savu sniegumu vērtēja pieticīgi. "Mana spēle neatšķīrās no pagājušā gada, centos tikpat ļoti, bet tas ir jūsu darbs salīdzināt, vai bija labāk vai sliktāk," bilda hokejists.
Vēl pirms sezonas beigām ar Džeriņu līgumu lauza Rīgas "Dinamo" vienība, taču tas nav bijis kā papildu dzinulis šajā turnīrā. "Šeit ir izlase, te nemaksā algu un naudas dēļ mēs šeit nebraucam. Te es spēlēju ne sevis, ne treneru dēļ, bet savas ģimenes, sievas, mammas, tēva dēļ. Viņi mani audzināja, un man kaut kas ir jāsniedz atpakaļ. Spēlēšana izlasē ir tas, ko es saviem vecākiem varu atdarīt," sacīja Džeriņš.
Viņš uzteica visus komandas biedrus, bet izcēla aizsargu Cibuļski. "Oskars šajā čempionātā bija kā leopards, tikai ziliem plankumiem. Jums vajadzētu redzēt, kā viņa ķermenis izskatās. Es dzīvē neesmu redzējis, ka viens aizsargs bloķējis tik daudz metienu," aizsargu slavēja partneris. "Elvis Merzļikins? Tur nav daudz komentāru, jo viņš šosezon gandrīz Šveices līgu vinnēja. Puika stāv vārtos, ķer ripas, viņš bija mentāli gatavs šim čempionātam".
Pagaidām Džeriņam gan nav skaidrības par to, kur viņš spēlēs nākamajā sezonā. "Par nākotni domu nav. Gribu aizbraukt mājās pie savas sievas un meitas, tas ir viss, par ko šobrīd domāju. Pie jaunā darba atrašanas strādā aģents, tas nav mans darbs," pagaidām Džeriņš ir neziņā, kādā vienībā turpināsies viņa karjera.
Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta pirmajā desmitniekā nav spējusi iekļūt jau četrus gadus pēc kārtas, bet iepriekšējo sešu čempionātu laikā to paveikusi tikai reizi, kad 2012. gadā meistarsacīkstes noslēdza tieši desmitajā pozīcijā. Tieši izcīnīt 10. vietu bija Latvijas Hokeja federācijas uzdevums šajā pasaules čempionātā, ko, pieveicot Norvēģiju, Latvija būtu paveikusi.