Latvijas izlase bez vairākiem līderiem, bet ar apņēmību – Dānijā sākas 82. pasaules hokeja čempionāts  (90)

Pasaules čempionāta pirmajā dienā pulksten 17:15 A grupas mačā tiksies Krievijas un Francijas izlases, bet B grupā Ziemeļamerikas grandu duelī spēkosies ASV un Kanāda. Savukārt vakara spēlēs pulksten 21:15 A grupā pirmo maču aizvadīs Zviedrija un Baltkrievija, bet B grupā Vācija tiksies ar turnīra mājinieci Dāniju.

A grupas spēles risināsies Kopenhāgenā, un tur spēlēs Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Baltkrievija, Slovākija, Francija un Austrija, bet Herningā risināsies B apakšgrupas turnīrs, kurā sacentīsies Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Latvija, Dānija un Dienvidkoreja.

Latvijas valstsvienībai šis sagatavošanās posms aizritēja diezgan sarežģīti, jo izlasē nespēlēs vairāki ilggadēji līderi, kā arī sagatavošanās ciklā netika izcīnīta neviena uzvara, kā arī ar vārtu gūšanu nesekmējās. Pārbaudes spēlēs pirms pasaules čempionātiem Latvija pirmo reizi neizcīnīja uzvaras, bet šie mači vēl nav rādītājs par komandas spēku – to parādīs pasaules čempionāts. Latvijas hokeja izlasei šogad nav izvirzīts konkrēts mērķis, jo Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols uzskata, ka mērķu izvirzīšana ir pagātnes palieka. Komandai uzdevums katrā spēlē cīnīties par uzvaru.

Sākoties pasaules čempionātam, portāls "Delfi" piedāvā lasītājiem atsaukt atmiņā Latvijas izlases ceļu uz pasaules čempionātu, iepazīstinām ar praktisku un lietderīgu informāciju, turnīra izspēles kārtību, kā arī ar prognozēm par galvenajiem favorītiem.

Jau sagatavošanās cikla sākumā kļuva zināms, ka Latvijas izlasei šogad nevares palīdzēt iepriekšējo gadu kapteinis Kaspars Daugaviņš, kuram pēc sezonas KHL klubā Ņižņijnovgorodas "Torpedo" bija vajadzīga atpūta, bet rokai – operācija. Latvijas izlases sastāvā Daugaviņš kopumā aizvadījis 97 spēles, kurās guvis 29 vārtus un veicis 28 rezultatīvas piespēles. Daugaviņš izlases rindās debitēja 17 gadu vecumā. Pēdējo gadu Latvijas izlases kapteinis kopumā piedalījies deviņos pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs.

Lai arī Lauris Dārziņš aizvadītās sezonas laikā atgriezās no ceļgala savainojuma un demonstrēja spožu sniegumu Rīgas "Dinamo" sastāvā, viņš nejutās gatavs turpināt savu sezonu un braukt uz pasaules čempionātu. Latvijas izlasē pasaules čempionātā pēdējoreiz Dārziņš spēlēja 2015. gadā Prāgā, bet kopumā viņš izlasē aizvadījis 94 spēles, gūstot 35 vārtus un izdarot 31 rezultatīvu piespēli.

Aizsargs Artūrs Kulda, kurš Latviju pārstāvējis piecos pasaules čempionātos un 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs, sezonas laikā iedzīvojās ceļgala savainojumā, tad arī vienīgais Latvijas hokejists NHL Zemgus Girgensons pēc kārtējās neveiksmīgās sezonas Bufalo "Sabres" rindās nolēma, ka viņam jāsaved kārtībā veselība. Savas karjeras laikā Girgensons piedalījies četros pasaules čempionātos, kur 25 spēlēs izcēlies ar 5 vārtu guvumiem un vienu rezultatīvu piespēli.

Tāpat veselību kārtībā vēlējās savest arī vārtsargs Jānis Kalniņš. Pērn pasaules čempionātā Kalniņš bija nomināli trešais vārtsargs Latvijas izlasē un turnīrā nospēlēja vienu maču. Citam vārtsargam Ivaram Punnenovam plīsa kājas muskulis, viņš arī atbira no kandidātu loka. Savainojums pārvilka svītru arī Amerikas Hokeja līgā (AHL) un Austrumu krasta hokeja līgā (ECHL) sezonu aizvadījušā Kristofera Binduļa cerībām doties uz pasaules čempionātu.

Savukārt Oskars Bārtulis atteicās spēlēt izlasē, jo viņam ir konflikts ar LHF vadību. Viņš norādīja uz neskaidrajiem apdrošināšanas jautājumiem, un aizsargs nevēlējās riskēt ar savu veselību. Savukārt LHF norādīja, ka nav bijis plānots Oskaru Bārtuli aicināt uz izlases treniņiem. Tādējādi viņš nepiedalīsies savā ceturtajā pasaules čempionātā.

Valstsvienības galvenā trenera Boba Hārtlija plāns bija vispirms apzināt un pārbaudīt tuvākās rezerves un tos hokejistus, kam par vietu izlasē ir jāpacīnās. Hārtlijs uzreiz norādīja, ka ilgāka atpūta tiks dota vadošajiem un pieredzējušajiem spēlētājiem, līdz ar to vismaz sešās no septiņām pārbaudes spēlēm Latvija savā ziņā "spēlēja paslēpes", laukumā izejot tiem hokejistiem, kuru Dānijā nebūs.

Izlases pirmajā versijā, kas aizvadīja divas pārbaudes spēles pret Norvēģiju, treniņi notika pat divās grupās, kurās strādāja jaunie hokejisti no Ziemeļamerikas studentu līgām, Eiropas līgām, hokeja kluba "Rīga" un arī Latvijas čempionāta. Turklāt nepatīkamas ziņas sāka nākt no Latvijas parasti spēcīgākā bastiona – vārtsargu līnijas. Jau uzreiz kļuva zināms, ka nedz pārbaudes spēlēs, nedz pasaules čempionātā izlasei nevarēs palīdzēt Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs. Tas lika meklēt variantus un komandā ienāca Latvijas čempionāta vārtsargi Uldis Čalpa un Reinis Petkus, aizvadot ļoti veiksmīgu debiju valstsvienībā.

No Norvēģijas Latvijas izlase atgriezās ar diviem zaudējumiem, un pēc šī pārbaudes spēļu cikla tika veikta pirmā lielākā atskaitīšana. Hārtlijs uzreiz uzsvēra, ka viņa mērķis ir dot iespēju debitantiem iepazīties ar izlases darba specifiku, turklāt mūsu jaunajiem spēlētājiem pretī stājās gandrīz visa Norvēģijas olimpiskā izlase, tā kā zaudējumi abās spēlēs tika pieņemti vieglu sirdi.

Pēc atgriešanās no Norvēģijas komandu pameta uzreiz deviņi spēlētāji, un izlase turpināja trenēties jau vienā grupā.

Nākamie pretinieki pārbaudes spēlēs bija vēl nopietnāki – Somijas izlase, kura viennozīmīgi ir pasaules čempionāta vismaz ceturtdaļfināla komanda. Lai arī somi vēl bija atlases un pārbaudes procesā, no Rīgas viņi aizbrauca ar divām "sausām" uzvarām.

Trešā izbraukuma tūre Latvijas hokeja izlasi aizveda uz Slovākiju, un šajās spēlēs mūsu komanda jau bija spēcīgākā sastāvā, izlasei pievienojoties tādiem pieredzējušiem vīriem kā Mārtiņš Karsums un Roberts Bukarts, taču virkne vadošo hokejistu, ieskaitot nepacietīgi gaidīto vārtsargu Kristeru Gudļevski, joprojām palika vai nu Rīgā, gatavojoties individuāli, vai tribīnēs.

Arī Slovākijā tika piedzīvoti zaudējumi abās spēlēs, bet vismaz ne "sausā". Gandrīz 153 minūtes ilgo bezvārtu sēriju pārtrauca Rodrigo Ābols, bet otrajā mačā vienīgos vārtus Latvijas komandā guva Roberts Bukarts.

Pēc atgriešanās no Slovākijas un pirms pārbaudes spēlēm ar Šveici Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs žurnālistiem vēlreiz uzsvēra, ka šajā sagatavošanās ciklā viņa mērķis ir pārbaudīt jaunos hokejistus, kam jāspēlē pret pieredzējušiem pretiniekiem, kas arī izskaidro zemo rezultativitāti. Atgādināsim, ka pērn trenera uzstādījums bija atšķirīgs, pagājušogad viņš vēlējās uz pasaules čempionātu doties ar "uzvaras garšu" .

"Ja jūs man jautāsiet, kāpēc mēs pārbaudes spēlēs neizmantojām pieredzējušos hokejistus, — nav jēgas tajās riskēt ar vadošajiem spēlētājiem. Ja pēkšņi izrādīsies, ka pārbaudes spēlēs gūta trauma vai saasināta jau esošā, un mēs viņus pazaudējām tikai tāpēc, ka gribējām uzvarēt sagatavošanās mačā, tas nav īpaši gudri. Tāpēc tas, ka izlase neguva vārtus, ir mana vaina. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka visu darīju pareizi, lai Latvijas hokeja izlase labāk sagatavotos pasaules čempionātam. Mēs gūsim vārtus, to es apsolu," teica treneris.

Arī septītajā pārbaudes spēlē pret Šveici Latvijas izlase guva vienus vārtus, taču šajā mačā uzvarētāja noskaidrošanai jau bija nepieciešams pagarinājums. Toties atkārtotajā spēlē šveicieši guva trīs vārtus, kamēr mūsējie – nevienus.

Noslēdzošajā pārbaudes spēlē pret Kanādu, kurai šogad prognozē medaļas pasaules čempionātā, Latvijas izlase jau spēlēja optimālajā sastāvā, tomēr tāpat vairāk par vieniem vārtiem gūt neizdevās. Līdz ar to pārbaudes spēļu bilance nav neko iepriecinoša – gūti astoņi, bet zaudēti 38 vārti. Hārtlijs šai statistikai gan nekādu vērtību nepiešķir. "Mani neinteresē rezultāts, bet rādītais sniegums," pēc spēles ar Kanādu uzsvēra treneris, kārtējo reizi norādot, ka viņa plāns ir izveidot komandu, kas ir ciešāka par ģimeni. "Mums vajag būvēt komandu, kas būtu vienota".

Lai arī pasaules čempionāts jau sākas, tomēr simtprocentīgi Latvijas izlases 25 spēlētājus sastāvs, ko var pieteikt turnīram nav zināms. Uz Dāniju valstsvienība devās ar 26 spēlētājiem, bet vēl tiek gaidīts arī Teodors Bļugers, kurš vēl ir Pitsburgas "Penguins" komandas rīcībā Stenlija kausa izcīņās laikā.

Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pēc treniņnometnes izlasē iekļāva sešus debitantus – vārtsargu Matīsu Edmundu Kivlenieku, aizsargus Kristapu Zīli un Kristiānu Rubīnu, kā arī uzbrucējus Rūdolfu Balceru, Oskaru Batņu un Ņikitu Jevpalovu.

Sagatavošanās ciklā vienā brīdī radās bažas par vārtsargu līniju, jo Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs guva traumas, klubos bija aizņemti Elvis Merzļikins, Kristers Gudļevskis un Kivlenieks. Iespēja sevi pierādīt bija Uldim Čalpam un Mārim Jučeram. Ja Čalpa izlasē noturējās līdz pēdējam brīdim, tad Jučers ar savu spēli nepārliecināja. Tomēr beigu beigās vārtsargu līnija valstsvienībai izskatās ļoti solīdi.

Par pārsteigumu izlases sastāvā var nosaukt Rubīna iekļaušanu braukšanai uz pasaules čempionātu, bet pārējās pozīcijās iekļautie spēlētāji jau ir zināmi un sevi pietiekami labi parādījuši.

Latvijas izlasei šajā čempionātā būs jauns kapteinis - pirmo reizi tik augstā līmenī kreklu ar "C" burtru vilks 27 gadus vecais Roberts Bukarts, bet par asistentiem iecelti Miks Indrašis, Miķelis Rēdlihs, Andris Džeriņš un Kristaps Sotnieks.

Latvijas izlases sastāvs:

Latvijas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:
vārtsargi - Elvis Merzļikins ("Lugano", Šveice), Kristers Gudļevskis (Bridžportas "Sound Tigers", AHL), Matīss Edmunds Kivlenieks (Klīvlendas "Monsters", AHL);

aizsargi - Uvis Balinskis, Kristaps Zīle, Guntis Galviņš, (visi - Rīgas "Dinamo", KHL), Edgars Siksna (Karagandas "Sarjarka", VHL), Kristiāns Rubīns (Medisinhetas "Tigers", WHL); Kristaps Sotnieks (Toljati "Lada", KHL), Ralfs Freibergs ("Zlin Aukro Berani", Čehija), Oskars Cibuļskis ("Mountfield", Čehija);

uzbrucēji - Miks Indrašis, Miķelis Rēdlihs, Ņikita Jevpalovs, Vitālijs Pavlovs, Gints Meija, Gunārs Skvorcovs, Oskars Batņa, Frenks Razgals, (visi - Rīgas "Dinamo", KHL), Mārtiņš Karsums (Maskavas "Dinamo", KHL), Rodrigo Ābols ("Orebro", Zviedrija), Rūdolfs Balcers (Sanhosē "Barracuda", AHL), Roberts Bukarts ("Zlin Aukro Berani") Rihards Bukarts (Berlīnes "Eisbaren", Vācija), Andris Džeriņš ("Mountfield"), Ronalds Ķēniņš (Cīrihes "Lions", Šveice), Teodors Bļugers (Vilksbāres/Skrentonas "Penguins", AHL).

Latvijas hokeja izlasei šogad ar turnīra kalendāru nav paveicies tik ļoti kā pērn. 5. maijā Latvijai būs jāspēkojas ar sava līmeņa pretinieci Norvēģiju, bet šim mačam uzreiz sekos spēle pret vienu no favorītiem Somiju. Turpinājumā otro reizi vēsturē pasaules čempionātos un pirmo reizi elites īmenī būs jāspēkojas ar Dienvidkorejas izlasi, bet pēc tam sekos smagi mači pret ASV, Vāciju, Kanādu un mājinieci Dāniju.

Latvijai Norvēģijas izlasi pasaules čempionātos nav izdevies uzvarēt jau divas reizes pēc kārtas, Vācijai piedzīvoti jau četri zaudējumi pēc kārtas. Pērn Dāniju izdevās uzvarēt, bet šogad turnīrs notiek viņu mājās, un viņu sastāvs nokomplektēts diezgan iespaidīgs. Dienvidkorejas izlase ir "tumšais zirdziņš" šajā apakšgrupā, un par tās spēku pagaidām spriest grūti. Phjončhanas olimpiskajās spēlēs četrās spēlēs korejieši piedzīvoja četrus zaudējumus un guva trīs vārtus.

Kanādas, Somijas un ASV izlases ir medaļu pretendentes. Kanādas izlases spēku Latvija pārbaudīja pēdējā mačā pirms čempionāta, bet ASV un Somija ir izdevies "iekost" iepriekšējos turnīros.

2018. gada pasaules hokeja čempionāts risināsies pēc jau ierastās kārtības – komandas sadalītas divās grupās pa astoņām katrā, un katra aizvadīs vismaz septiņas spēles. Pēc čempionāta pirmās kārtas labākās četras izlases no katras grupas tiksies izslēgšanas turnīrā, bet divas vājākās komandas izkritīs no elites un nākamgad spēlēs pirmās divīzijas A grupā. Nākamajā pasaules čempionāta elites divīzijās spēlēs Lielbritānija un Itālija, kas aizvietos šīgada turnīra katras apakšgrupas vājākās komandas.

Norvēģija (spēle 5. maijā, plkst. 13:15)
1938. gada 12. februāris, Prāga 3:1 (1:0, 0:1, 0:0, 2:0)
1997. gada 3. maijā, Turku 6:3 (2:1, 4:0, 0:2)
1999. gada 15. maijs, Lillehammere 7:1 (3:0, 1:1, 3:0)
2006. gada 16, maijs, Rīga 4:2 (2:0, 1:1, 1:1)
2007. gada 7. maijs Maskavā 4:7 (2:3, 0:3, 2:1)
2008. gada 11. maijs Halifaksa 4:1 (2:1, 1:0. 0:1)
2010. gada 16. maijs, Manheima 5:0 (0:0, 0:0, 5:0)
2012. gada 12. maijs, Stokholma 0:3 (0:1, 0:2, 0:0)
2016. gada 17. maijs, Sanktpēterburga, 1:3 (1:1; 0:2; 0:0)

Somija (spēle 6. maijā, plkst. 21:15)

1998.gada 2.maijs, Bāzele - 0:6 (0:1, 0:5, 0:0)
2005.gada 9.maijs, Insbruka - 0:0 (0:0, 0:0, 0:0)
2006.gada 7.maijs, Rīga - 0:5 (0:0, 0:2, 0:3)
2008.gada 9.maijs, Halifaksa - 1:2 (1:0, 0:1, 0:1)
2011.gada 2.maijs, Bratislava - 2:3 (0:1, 1:0, 1:1, 0:0, 0:1) - pēcspēles metienos
2013.gada 14.maijs, Helsinki - 2:3 (1:1, 0:1, 1:0, 0:1) – pagarinājumā
2014. gada 15. maijs, Minska, 3:2 (1:1;0:1;2:0)

Dienvidkoreja (spēle 8. maijā, plkst. 17:15)

1993. gada 18. marts, Bleda, C divīzija, 27:0 (11:0;9:0;7:0)

ASV (spēle 10. maijā, plkst. 17:15)
1997. gada 27. aprīlis, Turku - 4:5 (1:2, 2:0, 1:3)
1998. gada 11. maijs, Cīrihe - 3:2 (0:1, 1:0, 2:1)
2000. gada 7. maijs, Sanktpēterburga - 1:1 (1:0, 0:0, 0:1)
2001. gada 30. aprīlis, Ķelne - 2:0 (0:0, 1:0, 1:0)
2002. gada 29. aprīlis, Karlstāde - 2:3 (0:3, 1:0, 1:0)
2005. gada 3. maijs, Insbruka - 1:3 (1:0, 0:1, 0:2)
2006. gada 13. maijs, Rīga - 2:4 (0:0, 1:2, 1:2)
2008. gada 2. maijs, Halifaksa - 0:4 (0:1, 0:1, 0:2)
2009. gada 25. aprīlis, Berne - 2:4 (1:1, 1:2, 0:1)
2013. gada 5. maijs, Helsinki - 1:4 (0:0; 1:2; 0:2)
2014. gada 15. maijs, Minska - 6:5 (2:1;1:2;3:2)
2017. gada 13. maijs, Ķelne - 3:5 (1:0; 2:3; 0:2)

Vācija (spēle 12. maijā, plkst. 13:15)

1997. gada 6. maijs, Tampere - 8:0 (4:0, 3:0, 1:0)
1998. gada 3. maijs, Bāzele - 5:0 (4:0, 0:0, 1:0)
2002. gada 3. maijs, Karlstade - 2:3 (1:1, 1:0, 0:2)
2004. gada 26. aprīlis, Prāga - 1:1 (1:0, 0:1, 0:0)
2008. gada 12. maijs, Halifaksa - 3:5 (1:1, 2:1, 0:3)
2012. gada 6. maijs, Stokholma - 3:2 (1:0, 1:2, 1:0)
2013. gada 11. maijs, Helsinki - 0:2 (0:0, 0:1, 0:1)
2014. gada 11. maijs, Minska - 2:3 (1:1, 1:1, 0:1)
2015. gada 8. maijs, Prāga - 1:2 (1:0, 0:0, 0:2)
2017. gada 16. maijs, Ķelne - 3:4 (0:0; 1:2; 2:1; 0:0; 0:1) – pēcspēles metienos

Kanāda (spēle 14. maijā, plkst. 21:15)

1935. gada 20. janvāris, Davosa 0:14 (0:3, 0:7, 0:4)
1997. gada 30. aprīlis, Turku 3:3 (1:0, 2:1, 0:2)
2002. gada 27. aprīlis, Kārlstāde 1:4 (1:1, 0:1, 0:2)
2003. gada 27. aprīlis, Turku 1:6 (1:2, 0:1, 0:3)
2004. gada 30. aprīlis, Prāga 0:2 (0:1, 0:1, 0:0)
2005. gada 30. aprīlis, Insbruka 4:6 (1:1, 1:4, 2:1)
2006. gada, 11. maijs, Rīga 0:11 (0:4, 0:1, 0:6)
2008. gada 4. maijs, Halifaksa 0:7 (0:3, 0:4, 0:0)
2009. gada 7. maijs, Berne 2:4 (0:0, 1:3, 1:1)
2010.gada 10. maijs, Manheima, 1:6 (0:2, 0:4, 1:1)
2015. gada 1. maijs, Prāga, 1:6 (0:3;0:2;1:1)

Dānija (spēle 15. maijā, plkst. 21:15
1994. gada 15. aprīlis, Kopenhāgena (PČ B divīzijā) - 6:2 (2:1, 3:0, 1:1)
1995. gada 15. aprīlis, Bratislava (PČ B divīzija) - 9:2 (2:0, 4:0, 3:2)
1996. gada 13. aprīlis, Eindhovena (PČ B divīzija) - 5:3 (1:2, 3:1, 1:0)
2003. gada 6. maijs, Turku 4:2 - (0:0, 2:2, 2:0)
2011. gada 4. maijs, Bratislava - 2:3 (1:0, 1:2, 0:0, 0:0, 0:1) - pēcspēles metienos
2012. gada 14 maijs, Stokholma - 0:2 (0:0, 0:2, 0:0)
2016. gada 13. maijs, Maskava 2:3 - (1:1; 1:1; 0:0; 0:0; 0:1)
2017. gada 6. maijs, Ķelne - 3:0 (0:0; 1:0; 2:0)

Pasaules hokeja čempionātos līdz šim medaļām bagātākās komandas ir Kanāda ar 49 godalgām, Krievija, Čehija un Zviedrija (46 medaļas). Krievijas un Čehijas izlases savu lielāko medaļu krājumu ieguva PSRS un Čehoslovākijas pastāvēšanas laikos.

Krievija ieguvusi 27 zelta medaļas, bet Kanāda par pasaules čempioni kronēta 26 reizes. Trešā zelta medaļām bagātākā valsts ir Čehija ar 12, kas pierāda, cik dominējoši hokejā ir krievi un kanādieši.

Zviedrijas izlase pagājušajā pasaules čempionātā Vācijā izcīnīja pirmo vietu, bet Kanāda un Krievija ieguva atlikušās godalgas. Šogad var prognozēt, ka Kanāda lūkos izcīnīt trešo čempionu titulu četru gadu laikā, jo olimpiskajās spēlēs neizdevās iegūt kārtoto zelta godalgu.

Kanādas izlases sastāvā ir viena no spožākajām NHL zvaigznēm Konors Makdeivids, tāpat arī pārējais sastāvs ir pietiekami iespaidīgs. ASV izlasē ir Patriks Keins, Zviedrijas izlasē būs rezultatīvie aizsargi Jons Klingbergs un Olivers Ekmans Larsons, bet Somijas izlasē būs Mikaels Granlunds un Sebastjans Aho. Krievijas izlase pārsvarā sapulcējusi Maskavas CSKA un Sanktpēterburgas SKA komandu spēlētājus, taču ir arī pa kādam NHL spēlētājam. Pagaidām nav zināms, vai krievi gaidīs pastiprinājumu no Ziemeļamerikas.

Latvijas principiālajai pretiniecei Vācijas izlasei pievienojies Leons Draizaitls, dāņiem spēlēs arī Olivers Bjorkstrands, bet Šveices izlasē spēlēs Nīno Nīderraiters.

Kā ierasts, portāls "Delfi" pasaules hokeja čempionāta laikā piedāvā visplašāko un aptverošāko informāciju par turnīra sportisko pusi, piedāvājot spēļu teksta tiešraides, spēļu kalendāru un kopvērtējuma tabulas.

Arī šogad lasītāju ērtībām esam izveidojuši īpašu "Delfi Hokejs" sadaļu, kas veltīta tieši šāgada pasaules hokeja čempionātam. Tajā pārskatāmā un ērtā veidā būs pieejama visa informācija par turnīra norisi.

"Delfi Hokejs" sadaļā ir apkopoti visu turnīra komandu sastāvi, plaša informācija par Latvijas izlasi, hokeja vēsturi un mūsu panākumiem pasaules čempionātā, kā arī viena no pašām svarīgākajām sadaļām, kas, pēc mūsu novērojumiem, visvairāk interesē līdzjutējus - pārskatāms spēļu kalendārs.

Spēļu dienās tradicionāli visiem mačiem būs iespējams sekot līdzi portāla "Delfi" teksta tiešraidēs, kurās ne tikai komentēsim spēļu norisi, bet arī publicēsim līdzjutēju emocijas, atsauksmes un komentārus. Tāpat pie katra spēļu apraksta piedāvāsim lasītājiem izvēlēties "Delfi" spēles zvaigzni, bet uzreiz pēc spēlēm mūsu lasītāji varēs operatīvi sekot līdzi izmaiņām čempionāta kopvērtējuma tabulās.