A apakšgrupas ietvaros, kas savas spēles aizvada Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, plkst.17.15 Baltkrievija tiksies ar Krieviju, bet plkst.21.15 spēkiem mērosies Zviedrija un Francija. Savukārt B apakšgrupā, kur cīnās Latvija un kur spēles notiek Herningā, vispirms plkst.17.15 ASV spēkosies ar Vāciju, bet plkst.21.15 nūjas krustos Kanāda un mājiniece Dānija.
Portāls "Delfi" no pulksten 16:30 teksta tiešraidā informēs lasītājus par Dānijā notiekošo mācu gaitu.
A grupas kopvērtējumā pēc divām kārtām līderes ar sešiem punktiem ir Krievija un Zviedrija, kam ar pieciem punktiem seko Šveice. Ceturtā ar trim punktiem ir Francija, bet divi punkti ir Čehijai. Pa vienam punktam izcīnījušas Slovākija un Austrija, kamēr bez punktiem ir Baltkrievija.
Savukārt B grupā līdere ar maksimāli iespējamiem sešiem punktiem divās spēlēs ir Somija, kam ar pieciem punktiem seko ASV. Kanādieši tikmēr iekrājusi četrus punktus, bet trīs punktus ieguvusi Norvēģija, kamēr pa diviem punktiem guvušas Latvija, Dānija un Vācija. Savukārt Dienvidkoreja pagaidām ir bez punktiem.
Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 15.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju.
To vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.
Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevada, bet krievus cīņā ved Iļja Vorobjovs.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
