Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Baltkrievijas hokeja izlase, negūstot nevienu uzvaru, atvadījusies no pasaules čempionāta elites. Baltkrievi, kuri tika uzskatīti par normālu elites "otrā ešelona" komandu, tagad cīnīsies pirmajā divīzijā, no kuras tik viegli atgriezties elitē gan nav.

Tiesa, Baltkrievijas hokeja izlasei pirmajā divīzijā nāksies uzkavēties maksimums divus gadus, jo 2021. gadā kā viena no turnīra rīkotājām spēlēs elitē. Atgādinām, ka 2021. gada pasaules čempionātu Baltkrievija rīkos kopā ar Latviju.

"Nenovēlu izlasei pazemināšanu, bet, ja tā notiks, tad sevišķi pat nepārdzīvošu. Varbūt profilaksei un atveseļošanās nolūkos mums tā arī vajag," vēl februārī rakstīja izdevuma "Pressball" hokeja apskatnieks Vjačeslavs Fedorenkovs.

Tagad Fedorenkovs uzsver, ka Baltkrievijas hokejs ir saņēmis noraidījumu, bet pēdējos gados bijis tikai "aizturētais sods". Tāpēc, pēc viņa domām, atlaist Baltkrievijas Hokeja federācijas (BHF) vadītāju Semjonu Šapiro pēc viena gada darba nebūtu pareizi. Lai gan, visticamāk, varas gaiteņos jau tiek apspriesta viņa iespējamā nomaiņa, pieļauj apskatnieks.

Kā zināms, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir liels hokeja līdzjutējs, pats spēlē hokeju, bet valstsvienību gandrīz uzskata par savu bērnu, tāpat kā Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) spēlējošo Minskas "Dinamo". Skarbi, bet abiem Lukašenko hokeja "bērniem" pēdējos gados īpaši nesokas, bet nekādas kardinālas izmaiņas šajā sporta veidā nav notikušas.

Savdabīgi, bet pēc Baltkrievijas izgāšanās, no Lukašenko puses medijos nav izskanējušas nekādas replikas vai komentārs par notikušo, lai gan Baltkrievijas prezidents neveiksmes hokeja laukumā allaž ir analizējis ar skarbiem vārdiem, nežēlojot kritiku.

"Tiesneša roka bija pacelta jau sen, un sodu, nosūtot uz zemāku divīziju, varēja nosvilpt pērnajā gadā Parīzē, vai vēl pirms tam Sanktpēterburgā. Bet toreiz kaut kā izsprukām, līdz šeit Kopenhāgenā "neuzrāvāmies" uz austriešu ietiepīgumu. Un tagad esam padzīti no elites. Par pārkāpumu, kas izdarīts ne jau pirms gada vai diviem," konstatē Fedorenkovs.

Baltkrievijas žurnālisti jau izanalizējuši, ka valsts ir viena no pēdējām, ja rēķina ledus arēnu daudzumu uz cilvēku skaitu. Tomēr ledus haļļu daudzums neatrisinās Baltkrievijas hokeja problēmas, ar ko gadu gadiem nav tikuši galā Latvijas kaimiņi. Lai gan Baltkrievijā hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem, tam tiek novirzīts ievērojams finansējums valstiskā līmenī, hokejs stagnē gadiem un to spilgti raksturo, cik cilvēku nodarbojas ar šo sporta veidu. Pēc oficiāliem statistikas datiem, Baltkrievijā visos līmeņos ir 5180 hokejistu, bet, piemēram, Latvijā reģistrēti ir 7145 hokejistu. Bet Baltkrievijā ir gandrīz četras reizes vairāk iedzīvotāju.

Pasaules čempionāta laikā Baltkrievijas izlases galvenā trenera amatu atstāja kanādietis Deivs Lūiss, kurš komandu vadīja kopš 2014. gada decembra. Šāds unikāls gadījums pasaules čempionātā raisīja daudz jautājumu par notiekošo Baltkrievijas hokeja nometnē, bet skaidras atbildes uz notikušo nav pat baltkrievu medijiem, kuriem jāiztiek ar dažādām baumām un neoficiālu informāciju.

Pirms Lūisa baltkrievus dažus mēnešus trenēja Vladimirs Krikunovs, kurš pēc aiziešanas no Baltkrievijas izlases turpinājis sekot līdzi komandai.

"Kas ir izgāšanās iemesls? Lūiss savulaik tieši mani nomainīja galvenā trenera amatā. Toreiz es mēneša laikā šajā amatā Baltkrievijā redzēju vairāk hokeja spēļu nekā Deivs pēdējos trīsarpus gados kopā. Kanādietis sezonas gaitā atbrauca, aizvadīja pārbaudes spēles un brauca atpakaļ. Bet vajadzēja taču skatīties hokejistus, tos uzmanīt, sazināties ar klubiem un treneriem, stāstīt savu redzējumu hokejā. Un tagad ir iznākums. Ko tad jūs citu gribējāt?," saka Krikunovs.


Baltkrievu politologs, "Radio Brīvība" apskatnieks Valērijs Karbaļevičs Baltkrievijas hokejistu piedzīvoto apkaunojumu Kopenhāgenā salīdzināja ar valstī notiekošo. Viņš min vēl vairākus faktus, kad valstiskā līmenī augsti pacelta nozare piedzīvo krahu – līdzīgi nesen bijis ar kokapstrādi, kas tagad piedzīvo smagus laikus un daudzi uzņēmumi ir bankrotējuši vai ieslīguši milzu parādos.

"Laikam jau likumsakarīgi – ja sociālais dzīves modelis ir nonācis krīzē, tad valstī degradējas pilnīgi viss: ekonomika, sociālā sfēra, izglītība, sports. Baltkrievijas futbols ir pašā lejasgalā. Tagad pienācis arī hokeja laiks," konstatē Karbaļevičs.

Politologs atgādina, ka savulaik zinoši cilvēki iebilduši pret hokeja arēnu celtniecību rajonu centros, jo hokejs ir dārgs prieks un ārpus lielākajām pilsētām to tik daudzi nevar atļauties. Ne tikai cilvēki, bet arī pašvaldības, jo tieši tām ir jāuztur peļņu nenesošās hokeja halles par saviem līdzekļiem. "Hokejs ir bagāto valstu spēle. Interesanti, ka Baltkrievijā hokejistus ne visai mīl, jo viņu algas uz kopējā tautas nabadzības fona tracina cilvēkus. Bet Lukašenko nevienu neklausīja. To varēja attaisnot tikai ar baltkrievu hokejistu panākumiem starptautiskā līmenī. Tomēr bargs, nežēlīgs starptautisks audits hokeja čempionāta veidolā visu ir salicis pa plauktiņiem."

Uz hokeja sistēmas trūkumiem norāda Krievijas hokeja apskatnieks Aleksejs Ševčenko, kurš uzskata, ka baltkrievu problēmas globāli neatrisinās "nekāds Lūiss, Skabelka vai Bebkoks".

"Nevajag tagad domāt, ka Baltkrievija paņems labu ārzemju treneri un viss atrisināsies. Tur jāsāk ir ar ko citu – ar visas sistēmas remontu. Es pat nezinu, ar kādu sastāvu baltkrievi grasās cīnīties pirmajā divīzijā. Tur ir nopietni pretinieki, turnīrs notiek KHL kalendāram nelabvēlīgā laikā," raksta Ševčenko. "Tagad Baltkrievijā visi gaida Lukašenko reakciju. Skatīsimies, kā viņš reaģēs. Baidos, ka hokeju šajā valstī vispār varētu slēgt ciet."

"Pressball" hokeja apskatnieks Fedorenkovs aicina arī "nestrēbt karstu", jo "pasaules gals nav pienācis", bet pēc notikušās izgāšanās ir jāizdara pareizi secinājumi. "Tieši par nepareiziem secinājumiem es baidos visvairāk. Iekšējā balss saka, ka vēlme ātri visu līdzsvarot var novest pie jaunas pasu dalīšanas. Tātad, mēs nokaltušos kokus nokrāsosim ar zaļu guašu, nevis domāsim par pareizu laistīšanu un mēslošanu."

"Lai cik banāli tas neskanētu, hokeju vajag attīstīt. Pirms tam gan pašiem sev ir jāatbild uz jautājumu, vai mums to vajag. Līdz šim mēs būvējām arēnas. Tas ir, labākajā gadījumā, attīstījām infrastruktūru. Vajadzīga lieta, bet ar to nepietiek, jo ir nepieciešama gan masveidība, gan kvalitāte. Mums nevajag censties tagad dzīties pakaļ citām valstīm, kurās ir daudz vairāk laukumu. Tas ir dārgi. Un otrkārt, sākumā vajag gūt labumu un atdevi jau no esošajiem laukumiem," piebilst Fedorenkovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!