Aigars Kalvītis: finanšu trūkums ir hokeja lielākā problēma  (14)

Kalvītis LHF prezidenta amatu ieņēma 2016. gada oktobrī, nomainot ilglaicīgo federācijas iepriekšējo prezidentu Kirovu Lipmanu. Šajā laikā padarīto Kalvītis vērtēja atzinīgi.

"Galvenokārt, esmu apmierināts ar to, ko mēs darām. Salīdzinot ar laiku, kad mēs pārņēmām federāciju, hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies. Naudu gan vajadzētu vēl vairāk. Finanšu trūkums ir lielākā problēma. Latvijas hokeja vēsturē vēl nebija bijis tā, ka septiņas izlases vienlaikus spēlē dažādos turnīros. Būtu mums vairāk resursu, varētu izdarīt daudz, daudz vairāk," skaidroja LHF prezidents, norādot, ka pieaugušas arī federācijas izmaksas.

Jau ziņots, ka izlasei Bratislavā pievienosies vārtsargs Elvis Merzļikins, kura pārstāvētā Kolumbusas "Blue Jackets" pirmdien izstājās no Nacionālās hokeja līgas (NHL) izslēgšanas spēlēm. LHF vadītājs tika arī taujāts par vārtsarga līguma apdrošināšanu.

"Par to ir jādomā. Jāsaka paldies valdībai, ka viņi mums palīdzēja ar apdrošināšanas naudām. Šogad valdība lēmumu par naudas piešķiršanu pieņēma trīs, četras nedēļas pirms pasaules čempionāta. Citus gadus bijusi situācija, ka jābrauc prom un joprojām nav līdzekļu, lai spēlētājus apdrošinātu. Apdrošināšana tiek veikta uz pēcapmaksu, kas sagādā ļoti lielu stresu un nervozitāti. Šogad tas viss noticis ātrāk. Kaut gan fiziski naudu neesam dabūjuši, mēs to finansējam no saviem līdzekļiem, lai polise būtu spēkā. Tie līdzekļi būs tuvākajās pāris nedēļās pieejami un jautājums būs pilnībā atrisināts," situāciju komentēja Kalvītis.

Skaidrību par Kaspara Daugaviņa savainojumu federācijas prezidents gan vēl nespēja radīt.

"Mēs vēl veiksim vairākas medicīniskās pārbaudes. Vairāki spēlētāji šorīt tiks pārbaudīti. Par to negribu runāt, jo spēlētājiem ir dažādas mikrotraumas. Par to būs liela skaidrība rīt, kad tiks nosaukts izlases sastāvs," izteicās LHF prezidents.

Sagatavošanās posms šī gada pasaules čempionātam bijis citāds nekā iepriekšējos divus gadus. Galvenais treneris Bobs Hārtlijs izlasei pievienojās vien 23. aprīlī, viņa vadītajai Omskas "Avangard" vienībai Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) aizcīnoties līdz Gagarina kausa finālam.

"Uz šo jautājumu varēs atbildēt tikai pēc pasaules čempionāta. Varam izteikt visādus minējumus, vai tas ir labāk vai sliktāk. Domāju, ka vecākais treneris ieradās laikā un četras galvenās pārbaudes spēles novadīja," dižus secinājumus par esošu situāciju nevēlējās veikt Kalvītis.

"Mums ir vienošanās līdz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Līgumu pārslēdzam katru gadu, jo dzīvē viss kas mainās. Katru gadu vienojamies par individuālo sezonu un visām līguma detaļām. Taču ir vienošanās, ka Hārtlijs komandu varētu vadīt līdz olimpiskajām spēlēm. Jautājums ir, cik abām pusēm tas būs fiziski iespējams," nākotni ieskicēja LHF prezidents, atzīstot, ka federācija sākotnēji – pirms kanādietis vienojās ar Omskas klubu – bija paredzējusi citādu sadarbību ar speciālistu.

Latvijas izlasei čempionāts sāksies 11. maijā, tiekoties ar Austrijas valstsvienību. Lai gan savulaik ģenerālsekretārs Viesturs Koziols minēja bronzas medaļas kā nākotnē izvirzāmu mērķi pasaules čempionātā, federācijas galva par konkrētiem izlases mērķiem nevēlējās runāt.

"Pirmkārt, birokrātiski izvirzīt mērķi izcīnīt piekto, sesto vai pirmo vietu, manuprāt, nav īsti pareizi. Kopš vadu federāciju mūsu mērķis ir cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Cik tālu tiksim, tik tālu tiksim. Mērķi izcīnīt konkrētu vietu mēs šobrīd neizvirzīsim," izteicās Kalvītis.

Federācijas vadībai paralēli arī jāstrādā pie 2021. gada pasaules čempionāta hokejā, kuru Latvija uzņems kopīgi ar Baltkrieviju.

"Laika nav. Vajadzīgs ļoti liels resursu ieguldījums un liels darbs, lai noorganizētu pasaules čempionātu hokejā. Kā beigsies pasaules čempionāts hokejā, tā mēs uzreiz ķersimies klāt ar pilnu slodzi," atzina hokeja federācijas prezidents, atklājot, ka ar jauno valdību LHF šajā jautājumā vēl nav tikusies.